Tievknābja kaira Uria aalge

Norvēģu jūrā pie Lofotu salām, 1-Jūn-2008, pasuga hyperborea. © Valters Pranks.

Latvijas putnu sugu sarakstā iekļauta tikai 1970-tajos gados balstoties uz gredzenotu putnu atradumiem (Lipsbergs 1980). Domājams, ka sastopamība dažās turpmākajās desmitgadēs īpaši nemainījās. Tievknābja kaira nelielā skaitā uzturas Latvijas rietumu krasta ūdeņos, īpaši piekrastes dienvidu sektorā - posmā gar Liepājas rajonu, kur regulāri iet bojā zvejnieku tīklos. Savukārt Rīgas jūras līcī reta - pēc datiem līdz 2007. gada rudenim piezvejā līcī konstatēts tikai 1 īpatnis posmā Roja - Kolka (A.Stīpnieces informācija). Spriežot pēc jaunākajiem uzskaišu datiem Kolkasragā un Papē rudenī (skat. zemāk) kairu skaits Latvijas piekrastē tagad ir pieaudzis un ticams, ka pēdējos gados tās ieceļo līcī biežāk (vismaz tā NW sektorā).

Garums: 38-43 cm, spārnu izpletums: 64-71 cm (Nettleship, Kirwan, Christie 2013).

Skaits pavasara mēnešos
Akmeņrags, Lp, 21-Apr-2020, 5-N. R.Rekmanis.
Akmeņrags, Lp, 5-Apr-2020, 4-N. R.Rekmanis.

Novērojumi vasaras mēnešos
Saraiķi, Lp, 24-Jūn-2006, 1 atrasta svaigi beigta liedagā. A.Celmiņš, M.Sidorenko.
Jūrkalne, Lp, 31-Jūl-2006, 1 novērota no kuģa ap 5-10 km no krasta jūrā pie Jūrkalnes. A.Kuročkins, R.Matrozis, A.Stīpniece, A.Vaiders.
Pape, Lp, 2-Aug-2009, 1 atrasta beigta liedagā. D.Spals.
Akmeņrags, Lp, 13-Jūn-2012, 1 beigta zvejnieku tīklos ap 1-2 km no krasta. D.Ustups u.c. (Dabasdati).
Ziemupe, Lp, 16-Jūn-2013, 1 atrasta beigta liedagā. K.Kilups u.c. (Dabasdati).
Jūrkalnes pagasts, Ve, 21-Aug-2021, 1 atrasta savārgusi liedagā. I.Kokorīte (Dabasdati ar foto).

Skaits rudens-ziemas mēnešos (vismaz 5)
Kolka, Ta, 21-Nov-2021, 24-N uzskaitē 8:15-12:30. I.Brediks, M.Kilups (Dabasdati).
Pape, Lp, 19-Nov-2021, 20-N divās uzskaitēs 8:20-9:20 (13) un 10:45-11:30 (7) kopā ar kākauļiem un lielajiem alkiem. E.Smislovs (Dabasdati 1, 2).
Kolka, Ta, 30-Okt-2021, 11-NNE uzskaitē 9:00-10:10 kopā ar kākauļiem un lielajiem alkiem. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).
Kolka, Ta, 24-Okt-2021, vismaz 10-NW (no līča lokā ap ragu laikā no 8:45 līdz 10:45), vienu reizi 3 kopā, pārējās pa 1 vai 2 kopā ar lielajiem alkiem un kākauļiem

vai arī atsevišķi. I.Mārdega, H.Örtman (Dabasdati).

Akmeņrags, Lp, 13-Nov-2016, 9-N (1, 4, 1 un 3), atsevišķi vai ar kākauļiem, lielajiem alkiem un tumšajām pīlēm. R.Rekmanis.
Kolka Ta, 23-Nov-2013, 6-NW. G.Grandāns, U.Piterāns.
Akmeņrags, Lp, 13-Dec-2015, 6-S. R.Rekmanis.

Literatūra un internets

Ainley D.G., D.N.Nettleship, H.R.Carter and A.E.Storey. 2020. Common Murre Uria aalge, version 1.0. In Birds of the World (S.M.Billerman, Editor). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.commur.01. Accessed 8 November 2020. Lipsbergs J. 1980. Tievknābja kaira - Uria aalge (Pont.) - jauna putnu suga Latvijas faunā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga: 40-43.

Tievknābja kaira Uria aalge. Jūrā pie Užavas, 30-Mar-2007, ziemas tērpā. Baltijas jūrā sastopama nominālā pasuga aalge. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge. Arbroath, Angus, Skotija, 3-Mai-2012, nominālā pasuga aalge. © Oskars Šmeliņš.
bkm

Tievknābja kairas Uria aalge kolonijā Craigleith salā Skotijā, 30-Mai-2011, nominālā pasuga aalge. © Igors Deņisovs.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge. Islande, 21-Jūn-2013, nominālā pasuga aalge. © Agris Krusts.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge. Pie Bleiksøya salas kolonijas Norvēģijā, 1-Jūl-2012, pasuga hyperborea. © Igors Deņisovs.
bkm

Barā ir divas tievknābja kairas Uria aalge (bara priekšgalā), pārējie ir lielie alki Alca torda. Fotografēts no kuģa Irbes jūras šaurumā netālu no Irbes
bākas 1-Dec-2007. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge salīdzinājumā ar lielo alku Alca torda (pa labi) Craigleith salā Skotijā, 30-Mai-2011. © Igors Deņisovs.