Tievknābja kaira Uria aalge

Norvēģu jūrā pie Lofotu salām, 1-Jūn-2008, pasuga hyperborea. © Valters Pranks.

Latvijas putnu sugu sarakstā iekļauta tikai 1970-tajos gados balstoties uz gredzenotu putnu atradumiem (Lipsbergs 1980). Pirmais šāds novērojums bija Liepājas ostā 1972. gada 9. novembrī - noķerts nelidojošs putns, kurš vēlāk nobeidzās. 1970-tajos gados ar gredzeniem atrastās kairas visas bija gredzenotas Zviedrijā, Stora Karlsö kolonijā, nelielā salā rietumos no Gotlandes. Domājams, ka tievknābja kairas sastopamība Latvijas piekrastē dažās turpmākajās desmitgadēs īpaši nemainījās. Nelielā skaitā tā uzturas Latvijas rietumu krasta ūdeņos, īpaši piekrastes dienvidu sektorā - posmā gar Liepājas rajonu, kur regulāri iet bojā zvejnieku tīklos. Savukārt Rīgas jūras līcī reta. Pēc datiem līdz 2007. gada rudenim piezvejā līcī konstatēts tikai 1 īpatnis posmā Roja - Kolka (A.Stīpnieces informācija). Spriežot pēc jaunākajiem novērojumiem (piemēri zemāk) iespējams, ka kairu skaits Latvijas piekrastē ir palielinājies un rodas iespaids, ka arī Rīgas jūras līcī tā ieceļo biežāk (vismaz tā NW daļā).

Garums: 38-43 cm, spārnu izpletums: 64-71 cm (Ainley, Nettleship, Storey 2021).

Skaits pavasara mēnešos
Akmeņrags, Lp, 21-Apr-2020, 5-N. R.Rekmanis.
Akmeņrags, Lp, 5-Apr-2020, 4-N. R.Rekmanis.

Novērojumi vasaras mēnešos (ieskaitot beigtu putnu atradumus), visi zināmie līdz 2022. gada augusta beigām
Latvijas piekraste laika periodā 1972-1978 (zvejnieku tīklos vai izskalotas jūras krastā): jūnijā - 1, jūlijā - 1, augustā - 3 (Lipsbergs 1980).
Saraiķi, Lp, 2006, 24-Jūn 1 svaigi beigta liedagā. A.Celmiņš, M.Sidorenko.
Jūrkalne, Lp, 2006, 31-Jūl 1 novērota no kuģa ap 5-10 km no krasta jūrā pie Jūrkalnes. A.Kuročkins, R.Matrozis, A.Stīpniece, A.Vaiders.
Pape, Lp, 2009, 2-Aug 1 atrasta beigta liedagā. D.Spals.
Akmeņrags, Lp, 2012, 13-Jūn 1 beigta zvejnieku tīklos ap 1-2 km no krasta. D.Ustups u.c. (Dabasdati).
Ziemupe, Lp, 2013, 16-Jūn 1 atrasta beigta liedagā. K.Kilups u.c. (Dabasdati).
Jūrkalnes pagasts, Ve, 2021, 21-Aug 1 atrasta savārgusi liedagā. I.Kokorīte (Dabasdati ar foto).

Neparasti daudz 2022. gada vasarā
Rīgas jūras līcis, 5-Jūn 1 posmā starp Melnsilu un Kolku. M.Šinka (Dabasdati ar foto).
Mangaļsala, Rp, 19-Jūn 1-W. I.Deņisovs (Dabasdati ar foto).
Pape, Lp, 6-Aug 1 atrasta beigta izskalota jūras krastā. V.Jaunzemis (Dabasdati).
Pape, Lp, 7-Aug 1 ad noķerta ar rokām jūras krastā. A.Zacmanis (minēts 6-Aug novērojuma komentāros).
Kolka, Ta, 10-Aug 1 atrasta beigta izskalota jūras krastā. J.Priednieks (Dabasdati).
Vārves pagasts, Ve, 10-Aug 1 atrasta beigta izskalota jūras krastā pie Cirpstenes, putns ar Zviedrijas gredzeniem. R.Gūtfricis (Dabasdati).
Jūrkalne, Ve, 13-Aug 1 atrasta beigta izskalota jūras krastā. A.Šķērstņa (Dabasdati ar foto).
Akmeņrags, Lp, 27-Aug 3 atrastas beigtas apsekojot jūras krastu Pāvilostas virzienā, ticamākais gājušas bojā jau augusta sākumā. V.Smislovs (Dabasdati).
Akmeņrags, Lp, augusts - 3 atrastas beigtas apsekojot jūras krastu S no Akmeņraga 9-Okt-2022, ticamākais izskalotas augustā. V.Smislovs (Dabasdati).
Užavas pagasts , Ve, vasara - 1 atrasta beigta apsekojot jūras krastu 10-Okt-2022, ticamākais izskalota vasarā. V.Smislovs (Dabasdati).

Skaits rudens-ziemas mēnešos (vismaz 5)
Kolka, Ta, 21-Nov-2021, 24-N uzskaitē 8:15-12:30. I.Brediks, M.Kilups (Dabasdati).
Pape, Lp, 19-Nov-2021, 20-N divās uzskaitēs 8:20-9:20 (13) un 10:45-11:30 (7) kopā ar kākauļiem un lielajiem alkiem. E.Smislovs (Dabasdati 1, 2).
Kolka, Ta, 30-Okt-2021, 11-NNE uzskaitē 9:00-10:10 kopā ar kākauļiem un lielajiem alkiem. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).

Kolka, Ta, 24-Okt-2021, vismaz 10-NW (no līča lokā ap ragu laikā no 8:45 līdz 10:45), vienu reizi 3 kopā, pārējās pa 1 vai 2 kopā ar lielajiem alkiem un kākauļiem vai arī atsevišķi. I.Mārdega, H.Örtman (Dabasdati).

Akmeņrags, Lp, 13-Nov-2016, 9-N (1, 4, 1 un 3), atsevišķi vai ar kākauļiem, lielajiem alkiem un tumšajām pīlēm. R.Rekmanis.
Kolka Ta, 23-Nov-2013, 6-NW. G.Grandāns, U.Piterāns.
Akmeņrags, Lp, 13-Dec-2015, 6-S. R.Rekmanis.

Literatūra un internets

Ainley D.G., D.N.Nettleship and A.E.Storey. 2021. Common Murre Uria aalge, version 2.0. In Birds of the World (S. M. Billerman, P. G. Rodewald, and B. K. Keeney, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.commur.02. Accessed 2 March 2023. Lipsbergs J. 1980. Tievknābja kaira - Uria aalge (Pont.) - jauna putnu suga Latvijas faunā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga: 40-43.

Tievknābja kaira Uria aalge. Jūrā pie Užavas, 30-Mar-2007, ziemas tērpā. Baltijas jūrā sastopama nominālā pasuga aalge. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge. Arbroath, Angus, Skotija, 3-Mai-2012, nominālā pasuga aalge. © Oskars Šmeliņš.
bkm

Tievknābja kairas Uria aalge kolonijā Craigleith salā Skotijā, 30-Mai-2011, nominālā pasuga aalge. © Igors Deņisovs.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge. Islande, 21-Jūn-2013, nominālā pasuga aalge. © Agris Krusts.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge. Pie Bleiksøya salas kolonijas Norvēģijā, 1-Jūl-2012, pasuga hyperborea. © Igors Deņisovs.
bkm

Barā ir divas tievknābja kairas Uria aalge (bara priekšgalā), pārējie ir lielie alki Alca torda. Fotografēts no kuģa Irbes jūras šaurumā netālu no Irbes
bākas 1-Dec-2007. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tievknābja kaira Uria aalge salīdzinājumā ar lielo alku Alca torda (pa labi) Craigleith salā Skotijā, 30-Mai-2011. © Igors Deņisovs.