Plīvurpūce

Plaši izplatīta Eiropas rietumos, dienvidos un centrālajā daļā. Uz ziemeļiem sasniedz Dāniju, daži pāri arī Zviedrijas dienvidos. Areāla austrumu robeža iesniedzas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā (BirdLife International 2018). Ārpus Eiropas visā Āfrikā, ziemeļu un dienvidu Amerikā un Austrālijā. Mazāks areāls Āzijā, kur sastopama vienīgi Tuvajos Austrumos un kontinenta dienvidu daļā - Indijā, Ķīnas dienvidos, Indoķīnas pussalā un salās starp kontinentu un Austrāliju. Ziemo ligzdošanas areālā, taču mēdz klejot samērā tālu prom no ligzdošanas vietām, par ko liecina arī novērojumi Latvijā. Izdala 28 pasugas, taču to statuss un izplatība daudzos gadījumos neskaidra (Bruce, Christie, Kirwan 2018). Latvijā agrāk ligzdoja un tagad reizēm ieklejo Tyto alba guttata. Domājams vienā gadījumā novērota arī pasuga T.a.alba (attēlā).


xxxx	xxxx	xxxx	xxxx

Plīvurpūce Tyto alba alba

Mētriena, Madonas novads, 13-Dec-2003. © Andris Avotiņš.

Kopš pēdējās zināmās ligzdošanas 1940-tajos gados reti, bet regulāri novērota līdz 1950-ajiem gadiem, pēc tam vienu reizi 1962. gadā līdz iestājās vairāk kā 30 gadus ilgs periods, kad plīvurpūce Latvijā vispār netika novērota. Domājams, ka šajā periodā plīvurpūces areāls bija sašaurinājies un attālinājies no Latvijas. Sākot ar 1990-to gadu vidu un jo īpaši XXI gs. pirmajā desmitgadē vērojams novērojumu skaita pieaugums - Latvijā ieklejo plīvurpūces no dienvidrietumiem, ko apliecina trīs Vācijā gredzenotu putnu atradumi (janvāris 1996, oktobris 2008, janvāris 2009). Vismaz pēdējo gadu novērojumos dominē pasugas guttata īpatņi, kas arī loģiski, jo šī ir Latvijai vistuvāk sastopamā pasuga. Tomēr 2003.g. novērotais putns visticamākais piederīgs pasugai alba (attēlā augstāk).

Garums: 29-44 cm (Bruce, Christie, Kirwan 2018), spārnu izpletums: 85-93 cm (Snow, Perrins 1998).

Zināmie novērojumi XX-XXI gadsimtā

Saīsinājumi

Kandava, Tu, 1929, 17-Okt. Virtenbergs.
Zvārde, Sa, 1930, ziema (Граубицс 1983).
Meitene, Jl, 1933, 27-Okt. Vieta pēc LDM informācijas. Citos avotos vieta pretrunīga: "pie Bauskas" (Grosse 1939) un "Lielplatone" (Граубицс 1983).
Skrīveri, Ai, 1935, 15-Feb. Datums pēc G.Graubica (1983), A.Grosses (1939) publikācijā norādīts vienīgi gads.
Olaine, Ri, 1947, 2-Mar (Граубицс 1983).

Vētrasmuiža, bijušais Jelgavas rajons

1947, 10-Jūn, 2 ad (T un M) un rijā atrasta ligzda ar 3 pull (nodoti Rīgas Zooloģiskajam dārzam) un 1 vanckaru. U.Roze.
1948, 28-Jūn, gredzenoti 3 pull (bija arī 1 vanckars). U.Roze (gredzenošanas atskaite).
1949, 5-Jūn, gredzenoti 4 pull, kā arī noķerti abi ad (T un M) U.Roze (gredzenošanas atskaite).
1950, 22-Jūn, gredzenoti 3 pull. I.Jepančincevs (gredzenošanas atskaite).
1951, 20-Jūn, gredzenoti 6 pull un 1 ad, kas noķerta uz ligzdas. U.Roze (gredzenošanas atskaite).

Dobele

1947, ligzdošana (Тауриньш, Вилкс 1949; Вилкс 1953).
1948, ligzdošana (Тауриньш, Вилкс 1949; Вилкс 1953).
1949, 24-Jūn, pilsdrupās apgredzenoti 4 pull. I.Jepančincevs (gredzenošanas atskaite).

Bīriņi, Lm, 1952, datums nav zināms. E.Tauriņš (Граубицс 1983).
Ausma, Jl, 1952, 7-Feb (Граубицс 1983).
Saulkrasti, Ri, 1952, 7-Okt (Бриедис 1955).
Ausma, Jl, 1962, 20-Mar (Граубицс 1983). Eksemplārs (M) LU Zooloģijas muzejā (R.Matroža informācija 2006. gada martā).
Birži, Jk, 1996, 22-Jan, 1 jaunais putns (1g) atrasts beigts ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā) (Celmiņš, Baumanis 1998). ®
Zālīte, Ba, 1997, ziema, atrasta beigta (Celmiņš, Baumanis 1998). ®
Pape, Lp, 2002, 19-Okt, 1 noķerta tīklā, pasuga guttata. G.Graubics u.c.
Marijas, Lp, 2003, 8-Mar, 1 atsaucās uz meža pūces ieraksta atskaņošanu pie fermām, kas starp Marijām un Dubeņmuižu (01:30). Noteikta tikai pēc balss, vizuāli

nav redzēta. R.Rekmanis u.c.

Jaunborne, Da, 2003, decembra sākumā 1 tupēja uz statujas galvas zem nojumes pie Jaunbornes katoļu baznīcas. Atpazīta pēc bukleta "Pūces". OFK ziņojumā

noteikšanas pazīmes nav dotas. V.Baranovskis, A.Baranovskis, J.Baranovskis.

Mētriena, Ma, 2003, 13-Dec (un kādas 5 dienas pirms tam), 1 novērota ceplī pie "Brīvniekiem" - visticamākais pasuga alba (attēlā augstāk). E.Dumpe, A.Avotiņš u.c.
Pape, Lp, 2008, 25-Sep, 1 jaunais putns (1g) noķerts tīklā ezermalā, pasuga guttata. G.Grandāns u.c.
Rude, Lp, 2008, 15-Okt, 1 jaunais putns (1g) atrasts beigts ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā 5-Jūl-2008 pie Thuringen). Putnu atrada Rudes

pamatskolas skolēni. Latvijas putnu gredzenošanas centra informācija.

Lauteri, Lm, 2008, 3-Nov, 1 jaunais putns (1g) noķerts, pasuga guttata. G.Graubics.
Liepupe, Lm, 2009, 2-Jan, 1 noķerta ielidojusī kūtī ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā 24-Jūn-2008 pie Dessau-Mosigkau). Ē.Brože. Nākamajā dienā

novārgusi nogādāta Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur nobeidzās naktī uz 4-Jan (evakuāciju organizēja G.Graubics un I.Līdaka). Autopsijā noteikta kā M, pasuga guttata (V.Roze).

Pape, Lp, 2015, 29-Okt, 1 noķerta, pasuga guttata. V.Jaunzemis, A.Jaunzemis, T.Endziņš u.c.
Lauteri, Lm, 2018, 5-Nov, 1 jaunais putns (1g) noķerts, pasuga guttata. G.Graubics, J.Lipsbergs u.c.

Atradums D kategorijā
Liepāja, 2008, 18-Nov, atrastas atliekas jūrmalas liedagā - jaunais putns (1g) pasuga guttata. F.Slišāns.

Literatūra un internets

BirdLife International. 2018. Species factsheet: Tyto alba. Retrieved from http://www.birdlife.org on 5 November 2018. Bruce M.D., Christie D.A., Kirwan G.M. 2014. Common Barn-owl Tyto alba. In: del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J., Christie D.A. & de Juana E. (eds.) 2018. Handbook of the Birds of the World Alive. Lynx Edicions, Barcelona. Retrieved from http://www.hbw.com/node/54929 on 5 November 2018. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Dabas muzeja kolekcija internetā. 2008. http://www.imuzejs.lv (skatīts 21.09.2008., tagad saite vairs nestrādā). Grosse A. 1939. Ergänzungen zur Wirbeltierfauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 63: 32-38. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press. Бриедис А.К. 1955. Новая граница обитания сипухи в Латвийской ССР. Природа 3: 121. Вилкс К.А. 1953. Колебание численности некоторых видов птиц Латвийской ССР за последние десятилетия. - Перелеты птиц в Европейской части СССР. Сб. докл. орнитол. конф. Рига, 183-195. Граубицс Г. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 125-126. Тауриньш Э.Я., Вилкс К.А. 1949. Список орнитофауны Латвийской ССР. Охрана природы 9: 52-73.

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Papē noķerti putni: 20-Okt-2002 (pa kreisi, © Kārlis Millers) un 29-Okt-2015. © A.Jaunzemis.
bkm2008

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Lauteri, Salacgrīvas novads, 3-Nov-2008, jaunais putns (1g). © Ingmārs Līdaka.
bkmliepaja

Labots 09 Nov 2018