![]() |
|
||||||
|
Plīvurpūce Tyto alba alba Mētriena, Madonas novads, 13-Dec-2003. © Andris Avotiņš. |
Kopš pēdējās zināmās ligzdošanas 1950-tajos gados novērota vienu reizi 1962. gadā un pēc tam vairāk kā 30 gadus plīvurpūce Latvijā netika konstatēta. Domājams, ka šajā periodā plīvurpūces areāls bija sašaurinājies un attālinājies no Latvijas. Pirmais nākamais novērojums bija 1996. gadā (skat zemāk). Pēc tam vēl viens 1997. gadā. Savukārt XXI gs. pirmajā desmitgadē zināmi 8 novērojumi. Trīs no šiem 10 putniem bija gredzenoti Vācijā, apliecinot ieklejošanu no areāla dienvidrietumos. Vismaz nesenākajos novērojumos kopš 1996. gada vairums bija pasuga guttata īpatņi, kas arī loģiski, jo šī ir Latvijai vistuvāk sastopamā pasuga. Tomēr 2003. gadā novērotais putns visticamākais piederīgs pasugai alba (attēlā augstāk). Ligzdošana Latvijā šobrīd maz ticama. Garums: 29-44 cm (Marti et al. 2020), spārnu izpletums: 85-93 cm (Snow, Perrins 1998). |
||||
|
||||
Ventspils (Windau), 1824, eksemplārs nodots Kurzemes Provinces muzejam Jelgavā (Mitau). Iegūšanas vieta pēc A.Grosses un N. von Transehe (1929): "1824 ein Exemplar aus Windau C von Kollegienrat von Freymann im Museum Mitau eingeliefert (Th Bodneek, brieflich)". Atsaucoties uz to pašu publikāciju, grāmatā "Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность" šī eksemplāra iegūšanas vieta kļūdaini minēta Kuldīga (Граубицс 1983). Kandava, Tu,
1929, 17-Okt. 1 nošauta Vitenberga rijā un eksemplārs sākotnēji
atradās Skolu muzejā (Grigulis 1930, 1936), tagad
Vētrasmuiža, bijušais Jelgavas rajons
1947, 10-Jūn, 2 ad (T un M) un rijā atrasta ligzda ar 3 pull
(nodoti Rīgas Zooloģiskajam dārzam) un 1 vanckaru. U.Roze. Dobele
1947, ligzdošana (Тауриньш, Вилкс 1949; Вилкс 1953). (Ursts 1960).
Bīriņu apkaime, Ri, 1952, 7-Feb, 1 nošauta Bīriņu ciema padomes
teritorijā (Бриедис 1955). nav redzēta. R.Rekmanis u.c. Jaunborne, Da, 2003, decembra sākumā 1 tupēja uz statujas galvas zem nojumes pie Jaunbornes katoļu baznīcas. Atpazīta pēc bukleta "Pūces". OFK ziņojumā noteikšanas pazīmes nav dotas. V.Baranovskis, A.Baranovskis, J.Baranovskis.
Mētriena, Ma, 2003, 13-Dec (un kādas 5 dienas pirms tam), 1
novērota ceplī pie "Brīvniekiem" - visticamākais pasuga alba (attēlā
augstāk). E.Dumpe, A.Avotiņš u.c. pamatskolas skolēni. Latvijas putnu gredzenošanas centra informācija.
Lauteri, Lm, 2008, 3-Nov, 1 jaunais putns (1cy) noķerts, pasuga
guttata. G.Graubics. novārgusi nogādāta Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur nobeidzās naktī uz 4-Jan (evakuāciju organizēja G.Graubics un I.Līdaka). Autopsijā noteikta kā M, pasuga guttata (V.Roze).
Pape, Lp, 2015, 29-Okt, 1 noķerta, pasuga guttata.
V.Jaunzemis, A.Jaunzemis, T.Endziņš u.c. Uzskaitījumā izmantota informācija no Ruslana Matroža vēsturisko materiālu krājuma.
Atradums D kategorijā |
||||
|
||||
Literatūra un internets |
||||
Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Dabas muzeja kolekcija internetā. 2008. http://www.imuzejs.lv (skatīts 21.09.2008., tagad saite vairs nestrādā). Grigulis K. 1930. Plīvurpūce (Strix flammeo). Mednieks un Makšķernieks 6: 180-181. Grigulis K. 1936. Plīvurpūce. Daba un Zinātne 5: 155. Grigulis K. 1957. Nepublicēts manuskripts. Grosse A. 1939. Ergänzungen zur Wirbeltierfauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 63: 32-38. Grosse A., Transehe N. 1929. Verzeichnis der Wirbeltiere des Ostbaltischen Gebietes. - Arbeiten Naturf.-Ver. Riga. 18: 1-75. Ķemlers A., Avotins A. (nepublicets raksts). Pūčveidīgie putni - Strigiformes - Kuldīgas apkārtnē. Marti C. D., A.F.Poole, L.R.Bevier, M.D.Bruce, D.A.Christie, G.M.Kirwan and J.S.Marks. 2020. Barn Owl Tyto alba, version 1.0. In Birds of the World (S.M.Billerman, Editor). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.brnowl.01. Accessed 21 October 2020. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press. Ursts A. 1960. Mums apkārt daudz skaistuma - saudzēsim un kopsim to. Brīvais darbs, 24. marts, 37: 4. Бриедис А.К. 1955. Новая граница обитания сипухи в Латвийской ССР. Природа 3: 121. Вилкс К.А. 1953. Колебание численности некоторых видов птиц Латвийской ССР за последние десятилетия. - Перелеты птиц в Европейской части СССР. Сб. докл. орнитол. конф. Рига, 183-195. Граубицс Г. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 125-126. Тауриньш Э.Я., Вилкс К.А. 1949. Список орнитофауны Латвийской ССР. Охрана природы 9: 52-73. |
||||
Plīvurpūce
Tyto alba guttata. Papē noķerti putni: 20-Okt-2002 (pa kreisi, ©
Kārlis Millers) un 29-Okt-2015. © A.Jaunzemis.
Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1cy). © Gundega Aizupiete.
Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1cy). © Gundega Aizupiete.
Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1cy). © Gundega Aizupiete.
Plīvurpūce Tyto alba guttata. Lauteri, Limbažu novads, 3-Nov-2008, jaunais putns (1cy). © Ingmārs Līdaka. Plīvurpūce Tyto alba guttata. Liepāja, 18-Nov-2008, atrasta beigta jūrmalā. © Francis Slišāns un Kārlis Millers. |
||||
|
||||