Ievads - satura skaidrojumi

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Plaši izplatīta Eiropas rietumos, dienvidos un centrālajā daļā. Uz ziemeļiem sasniedz Dāniju, daži pāri arī Zviedrijas dienvidos. Areāla austrumu robeža iesniedzas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā (BirdLife International 2018). Ārpus Eiropas visā Āfrikā, ziemeļu un dienvidu Amerikā un Austrālijā. Mazāks areāls Āzijā, kur sastopama vienīgi Tuvajos Austrumos un kontinenta dienvidu daļā - Indijā, Ķīnas dienvidos, Indoķīnas pussalā un salās starp kontinentu un Austrāliju. Ziemo ligzdošanas areālā, taču mēdz klejot samērā tālu prom no ligzdošanas vietām, par ko liecina arī novērojumi Latvijā. Izdala 28 pasugas, taču to statuss un izplatība daudzos gadījumos neskaidra (Bruce, Christie, Kirwan, Marks 2019). Latvijā agrāk ligzdoja un tagad reizēm ieklejo Tyto alba guttata. Domājams vienā gadījumā novērota arī pasuga T.a.alba (attēlā).

       

xxxx

xxxx

xxxx

xxxx

Plīvurpūce Tyto alba alba

Mētriena, Madonas novads, 13-Dec-2003. © Andris Avotiņš.

Kopš pēdējās zināmās ligzdošanas 1950-tajos gados novērota vienu reizi 1962. gadā un pēc tam vairāk kā 30 gadus plīvurpūce Latvijā netika konstatēta. Domājams, ka šajā periodā plīvurpūces areāls bija sašaurinājies un attālinājies no Latvijas. Pirmais nākamais novērojums bija 1996. gadā (skat zemāk). Pēc tam vēl viens 1997. gadā. Savukārt XXI gs. pirmajā desmitgadē zināmi 8 novērojumi. Trīs no šiem 10 putniem bija gredzenoti Vācijā, apliecinot ieklejošanu no areāla dienvidrietumos. Vismaz nesenākajos novērojumos kopš 1996. gada vairums bija pasuga guttata īpatņi, kas arī loģiski, jo šī ir Latvijai vistuvāk sastopamā pasuga. Tomēr 2003. gadā novērotais putns visticamākais piederīgs pasugai alba (attēlā augstāk). Ligzdošana Latvijā šobrīd maz ticama.

Garums: 29-44 cm (Bruce, Christie, Kirwan, Marks 2019), spārnu izpletums: 85-93 cm (Snow, Perrins 1998).

Zināmie novērojumi XIX-XXI gadsimtā

Saīsinājumi

Ventspils (Windau), 1824, eksemplārs nodots Kurzemes Provinces muzejam Jelgavā (Mitau). Iegūšanas vieta pēc A.Grosses un N. von Transehe (1929):

"1824 ein Exemplar aus Windau C von Kollegienrat von Freymann im Museum Mitau eingeliefert (Th Bodneek, brieflich)". Atsaucoties uz to pašu publikāciju, grāmatā "Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность" šī eksemplāra iegūšanas vieta kļūdaini minēta Kuldīga (Граубицс 1983).

Kandava, Tu, 1929, 17-Okt. 1 nošauta Vitenberga rijā un eksemplārs sākotnēji atradās Skolu muzejā (Grigulis 1930, 1936), tagad
Zvārde, Sa, 1930, ziema, 1 (Граубицс 1983).
Meitene, Jl, 1933, 27-Okt, 1 iegūta. Vieta pēc LDM. Citos avotos vieta pretrunīga: "bei Bauska" (Grosse 1939) un "Лиелплатоне" (Граубицс 1983). Eksemplārs
Skrīveri, Ai, 1935, februāris. 1 nošauta siena šķūnī (Grigulis 1936). G.Graubics (1983) dod precīzu datumu - 15.2.1935.
Olaine, Ri, 1947, 2-Mar, 1 (Граубицс 1983).

Vētrasmuiža, bijušais Jelgavas rajons

1947, 10-Jūn, 2 ad (T un M) un rijā atrasta ligzda ar 3 pull (nodoti Rīgas Zooloģiskajam dārzam) un 1 vanckaru. U.Roze.
1948, 28-Jūn, gredzenoti 3 pull (bija arī 1 vanckars). U.Roze (gredzenošanas atskaite).
1949, 5-Jūn, gredzenoti 4 pull, kā arī noķerti abi ad (T un M) U.Roze (gredzenošanas atskaite).
1950, 22-Jūn, gredzenoti 3 pull. I.Jepančincevs (gredzenošanas atskaite).
1951, 20-Jūn, gredzenoti 6 pull un 1 ad, kas noķerta uz ligzdas. U.Roze (gredzenošanas atskaite).

Dobele

1947, ligzdošana (Тауриньш, Вилкс 1949; Вилкс 1953).
1948, ligzdošana (Тауриньш, Вилкс 1949; Вилкс 1953).
1949, 24-Jūn, pilsdrupās apgredzenoti 4 pull. I.Jepančincevs (gredzenošanas atskaite).
1950-to gadu otrajā pusē uzturējas pilsdrupās. Publikācijas teksts: "pirms dažiem gadiem neapzinīgi jaunieši sarīkoja plīvurpūces medības Dobeles pilsdrupās"

(Ursts 1960).

Bīriņu apkaime, Ri, 1952, 7-Feb, 1 nošauta Bīriņu ciema padomes teritorijā (Бриедис 1955).
Ausma, Jl, 1952, datums jāprecizē, iespējams 7-Okt (Граубицс 1983).
Kuldīgas apkaime, 1954, 2-Feb, 1 novērota pamestā ēkā (A.Ķemlers, A.Avotiņš - nepublicēts raksts).
Ausma, Jl, 1962, 20-Mar (Граубицс 1983). Eksemplārs (M) LU Zooloģijas muzejā (R.Matroža informācija 2006. gada martā).
Birži, Jk, 1996, 22-Jan, 1 jaunais putns (1g) atrasts beigts ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā) (Celmiņš, Baumanis 1998). ®
Zālīte, Ba, 1997, ziema, atrasta beigta (Celmiņš, Baumanis 1998). ®
Pape, Lp, 2002, 19-Okt, 1 noķerta tīklā, pasuga guttata. G.Graubics u.c.
Marijas, Lp, 2003, 8-Mar, 1 atsaucās uz meža pūces ieraksta atskaņošanu pie fermām, kas starp Marijām un Dubeņmuižu (01:30). Noteikta tikai pēc balss, vizuāli

nav redzēta. R.Rekmanis u.c.

Jaunborne, Da, 2003, decembra sākumā 1 tupēja uz statujas galvas zem nojumes pie Jaunbornes katoļu baznīcas. Atpazīta pēc bukleta "Pūces". OFK ziņojumā

noteikšanas pazīmes nav dotas. V.Baranovskis, A.Baranovskis, J.Baranovskis.

Mētriena, Ma, 2003, 13-Dec (un kādas 5 dienas pirms tam), 1 novērota ceplī pie "Brīvniekiem" - visticamākais pasuga alba (attēlā augstāk). E.Dumpe, A.Avotiņš u.c.
Pape, Lp, 2008, 25-Sep, 1 jaunais putns (1g) noķerts tīklā ezermalā, pasuga guttata. G.Grandāns u.c.
Rude, Lp, 2008, 15-Okt, 1 jaunais putns (1g) atrasts beigts ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā 5-Jūl-2008 pie Thuringen). Putnu atrada Rudes

pamatskolas skolēni. Latvijas putnu gredzenošanas centra informācija.

Lauteri, Lm, 2008, 3-Nov, 1 jaunais putns (1g) noķerts, pasuga guttata. G.Graubics.
Liepupe, Lm, 2009, 2-Jan, 1 noķerta ielidojusī kūtī ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā 24-Jūn-2008 pie Dessau-Mosigkau). Ē.Brože. Nākamajā dienā

novārgusi nogādāta Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur nobeidzās naktī uz 4-Jan (evakuāciju organizēja G.Graubics un I.Līdaka). Autopsijā noteikta kā M, pasuga guttata (V.Roze).

Pape, Lp, 2015, 29-Okt, 1 noķerta, pasuga guttata. V.Jaunzemis, A.Jaunzemis, T.Endziņš u.c.
Lauteri, Lm, 2018, 5-Nov, 1 jaunais putns (1g) noķerts, pasuga guttata. G.Graubics, J.Lipsbergs u.c.

Uzskaitījumā izmantota informācija no Ruslana Matroža vēsturisko materiālu krājuma.

Atradums D kategorijā
Liepāja, 2008, 18-Nov, atrastas atliekas jūrmalas liedagā - jaunais putns (1g) pasuga guttata. F.Slišāns.

Literatūra un internets

BirdLife International. 2018. Species factsheet: Tyto alba. Retrieved from http://www.birdlife.org on 5 November 2018. Bruce M.D., Christie D.A., Kirwan G.M., Marks J.S. 2019. Common Barn-owl Tyto alba. In: del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J., Christie D.A. & de Juana E. (eds.). Handbook of the Birds of the World Alive. Lynx Edicions, Barcelona. Retrieved from https://www.hbw.com/node/54929 on 24 March 2019. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Dabas muzeja kolekcija internetā. 2008. http://www.imuzejs.lv (skatīts 21.09.2008., tagad saite vairs nestrādā). Grigulis K. 1930. Plīvurpūce (Strix flammeo). Mednieks un Makšķernieks 6: 180-181. Grigulis K. 1936. Plīvurpūce. Daba un Zinātne 5: 155. Grosse A. 1939. Ergänzungen zur Wirbeltierfauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 63: 32-38. Grosse A., Transehe N. 1929. Verzeichnis der Wirbeltiere des Ostbaltischen Gebietes. - Arbeiten Naturf.-Ver. Riga. 18: 1-75. Ķemlers A., Avotins A. (nepublicets raksts). Pūčveidīgie putni - Strigiformes - Kuldīgas apkārtnē. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press. Ursts A. 1960. Mums apkārt daudz skaistuma - saudzēsim un kopsim to. Brīvais darbs, 24. marts, 37: 4. Бриедис А.К. 1955. Новая граница обитания сипухи в Латвийской ССР. Природа 3: 121. Вилкс К.А. 1953. Колебание численности некоторых видов птиц Латвийской ССР за последние десятилетия. - Перелеты птиц в Европейской части СССР. Сб. докл. орнитол. конф. Рига, 183-195. Граубицс Г. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 125-126. Тауриньш Э.Я., Вилкс К.А. 1949. Список орнитофауны Латвийской ССР. Охрана природы 9: 52-73.

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Papē noķerti putni: 20-Okt-2002 (pa kreisi, © Kārlis Millers) un 29-Okt-2015. © A.Jaunzemis.
bkm2008

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1g). © Gundega Aizupiete.
bkm

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1g). © Gundega Aizupiete.
bkm

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1g). © Gundega Aizupiete.
bkmlauteri

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Lauteri, Salacgrīvas novads, 3-Nov-2008, jaunais putns (1g). © Ingmārs Līdaka.
bkmliepaja

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Liepāja, 18-Nov-2008, atrasta beigta jūrmalā. © Francis Slišāns un Kārlis Millers.

Labots 24 Mar 2019