 |
Ornitologam Tālivaldim Strautzelim 100
|
|
|
Ruslans Matrozis
ruslans.matrozis@spi-group.com
Fotogrāfijas no Kārļa Vilka ģimenes arhīva.
2007. gada 5. martā apritēja 100 gadi kopš skolotāja un
dabas pētnieka Tālivalža Strautzeļa dzimšanas (1907-1945).
Viņš bija viens no pirmajiem latviešu izcelsmes dabas
pētniekiem un dabas fotogrāfiem un kopā ar citiem
ornitologiem ir veicinājis šīs zinātnes nozares attīstību
pirmās Latvijas Republikas neatkarības gados.
Informācijas avoti
Par Tālivalža Strautzeļa (dažos rakstos viņa vārds tika
rakstīts kā Strautzelis) dzīves gaitu mums ir pieejama
informācija tikai no viņa un citu pirmās Latvijas republikas
strādājošo ornitologu rakstītās informācijas. Visi kas viņu
zināja ir jau miruši un nav atstājuši par viņu atmiņu
pierakstus. Ir zināms, ka ilgus gadus Strautzels uzturēja
draudzīgas attiecības ar ārstu un kaislīgu putnu
gredzenotāju Kārli Vilku (1900-1993), kura ģimenes arhīvā
atrodas pašlaik vienīgās pieejamās Strautzeļa fotogrāfijas
un pasta kartiņas, kuras nosūtītas no 1929. līdz 1936.
gadam. Arī Latvijas Ornitoloģijas centrāles (turpmāk LOC)
arhīvā, kas atrodas Latvijas Universitātes Bioloģijas
institūta Ornitoloģijas laboratorijā Salaspilī, ir atrodamas
vairākas Strautzeļa rakstītas vēstules un putnu
gredzenošanas atskaites, kas mums sniedz priekšstatu par šī
dabas pētnieka darbības lauku un aktivitātēm.
Bērnības un skolas gadi (līdz 1926)
Viņa bērnība pagāja grūtajos 1. Pasaules kara un tam
sekojošās kara darbības laikā. Domājams, ka bērnības gadus
viņš pavadījis Meiju mājās bijušajā Jelgavas apriņķa Sīnoles
pagastā (mūsdienās Dobeles pagasts Dobeles rajonā). Viņa
tēvs bija ārsts. Skolojās Jelgavā, kur arī dzīvoja (Uzvaras
ielā 3, dz. 21) līdz mobilizācijai vācu armijā 1943. vai
1944. gadā. Pirmie putnu novērojumi, kas vēlāk tika
publicēti, attiecās uz 1923. gadu (viņam bija 16 gadi), kad
Strautzelis Jelgavā no sava mājas loga uz pretējās mājas
jumta novērojis ligzdojošo melno erickiņu pāri (Strautzels
1939c), kas tajā laikā bija ļoti reti novērots putns
Latvijā, un, iespējams, ka šis bija arī pirmais pierādītais
šīs sugas ligzdošanas gadījums mūsu valstī, jo vēl 1936.
gadā Nikolajs fon Tranzē par šīs sugas ligzdošanu ir
rakstījis tikai nākotnes formā, proti, ka ...vismaz kā
perētājs viņš drīzāk apmetīsies Kurzemē nekā Vidzemē
(Transehe, Sināts 1936). Putna suga tika noteikta pēc
Brēma
dabas dabas enciklopēdijas , jo, acīmredzot, citas literatūras, pēc kuras
varēja noteikt putnus, viņa rīcībā vēl nebija. |
|
Mācības Latvijas Universitātē, skolotāja gaitas un darbs Latvijas
Ornitoloģijas centrālē (1927-1943) |
Pēc skolas pabeigšanas Strautzelis iestājās un absolvēja
Latvijas Universitātes (turpmāk LU) Matemātikas un
dabaszinātņu fakultāti. Zināmu pagriezienu Strautzeļa
interesēs veicināja viņa iestāšanās LOC līdzdalībniekos
1927. gadā, un līdz pat 1943. gadam viņš ir viens no pieciem
aktīvākajiem centrāles darbiniekiem, kuri brīvajā, no
mācībām un darba, laikā aktīvi nodarbojās ar informācijas
kārtošanu un aktīvi piedalījās centrāles realizētajos
projektos.
Sākot ar 1927. gada Strautzels sācis pierakstīt novērojumus
dienasgrāmatās, jo publikācijās un atskaitēs parādījušies
konkrēti datumi un vietas. Savā pirmajā atskaitē par putnu
pavasara atlidošanas laikiem (viens no LOC pastāvīgajiem
projektiem) par 1927. un 1928. gadu viņš aprakstīja Jelgavā
un tās apkārtnē novērotas
putnu sugas .
Ar šo gadu viņš arī sācis gredzenot putnus. Jāatzīmē, ka
viņš nebūt nav bijis aktīvākais gredzenotājs, laikā līdz
1941. gadam apgredzenojis tikai 404 putnus (no 0 līdz 110
īptņiem gadā) un 1930. gados brīvajā no mācībām laikā daudz
palīdzējis kārtot ar gredzenošanu saistītas lietas. Par to
liecina kāda Strautzeļa rakstīta
kartiņa , kas adresēta
Kārlim Vilkam, kur viņš rakstīja: ...Un tagad kaut kas
extra: Emberiza citr. atrasta 18.XII.32. pie Salo, 17 km
NO no Brescia. Ko Jūs par to sakāt? Schutza Vogelzugzatlasa ir
līdzīgs gadījums: Vācijā apgredz. Emberiza atrasta apm.
turpat, kur Jūsējā. Es līdz šim domāju, ka tās nekur tālu
neaiziet.
Pirmajos putnu gredzenošanas gados Latvijā pietrūka gan
gredzenu, gan arī pieredzes, bet izdomas bagātiem latviešiem
tas nebija nekāds šķērslis. Par to liecina kāda piezīme
Strautzeļa gredzenošanas pārskatā par
1930. gadu : ...
gredzenu trūkuma dēļ, pieciem stārķiem uzlikti paštaisīti
gredzeni...pagatavoti no alumīnija skārda, tikpat lieli kā
īstie. Viņos iecirsts uzraksts Ornithol. Centr. Riga
romiešu skaitlis (I līdz V) un burts T (kā pazīšanas zīme).
Apskatot pieejamo informāciju varētu
secināt, ka Strautzels savās ekskursijās apmeklējis
galvenokārt Jelgavas, Dobeles un Rīgas apkārtnes
teritorijas. Ekskursijas veiktas ejot ar kājām vai braucot
ar velosipēdu. Atsevišķi braucieni notika arī uz citām
vietām, piemēram, uz Engures ezeru 23.07.1938., ar mērķi
pārbaudīt informāciju par tur novērotajiem paugurknābja
gulbjiem (Strautzels 1939) vai dodoties ekskursijās kopā ar
Kārli Vilku uz Kauslienes purvu (pie Lubānas ezera)
29.06.1930., kur tika noķerta un apgredzenota jauna purva
pūce.
Trīsdesmitajos
gados populāri kļuvuši laivu izbraucieni pa upēm. Kārļa
Vilka arhīvā saglabājusies interesanta vēstule, ko
Strautzels rakstīja viņam
15.03.1933 : ... Mēs, t.i.,
visi trīs Centrales darbinieki norunājām ar 1. maiju rīkot
ekskursiju laivā pa Lielupi no Jelgavas līdz Majoriem.
Šefs
tā sajūsmināts, ka par citu neko i runāt negrib. Jūs gan,
laikam, nevarēs iekārdināt? No citiem avotiem ir
zināms, ka Strautzels laivoja pa Driksas upi 27.04.1936., pa
Dubnu 1937.g. augustā un pa Gauju 3.06.1938.
|
|

T. un O. Strautzeļi izmēģinājuma braucienā saliekamā laivā Driksas
upē pie Jelgavas 1936. gada 27. aprīlī. |
Pēc LU absolvēšanas Strautzels sācis dabas
zinību skolotāja gaitas Jelgavas ģimnāzijā. Viņš
interesējās un publicēja savas piezīmes arī par citiem
dzīvniekiem, augiem un citiem interesantiem novērojumiem,
lai pilnīgāk izprastu norises dabā un savas pieredzes pamatā
skaidrot saviem skolniekiem par tiem. Savās skolotāja gaitās
Strautzels veicināja jaunu dabas pētnieku izglītošanu. Par
to liecina vairākas publikācijas, kuras Strautzels apraksta
savu skolnieku veiktus novērojumus, piemēram, par četru
ūdensstrazdu ziemošanu Cieceres upē 1933. gada decembrī
(Strautzels 1935d), par kajaka ligzdošanu Slokas purvā 1937. gada
jūnijā (Strautzels 1938b). Skolnieki tika iesaistīti arī
praktiskajos lauku darbos, piemēram, par to liecina
skolnieka N.Punnenova publicēts stāsts par 1936. un 1937.
gados veiktajām četrām ekskursijām, kad daži skolnieki sava
skolotāja pavadība gredzenojuši putnus Babītes ezerā
(Punnenovs 1938).
 |
Attēlā T.Strautzels strādā pie zivju gārņa izbāzeņa.
Uzraksts attēla reversā: ""Preparators" darbā.
Uzņemts ar"Autodrem" 27.VII 31. plkst. 6 no rīta,
f:4,5, 1/2 sek. Rekords-Orto 17°š". |
Strautzels aktīvi darbojās LU
Dabaszinātņu studentu biedrībā .
Kad 1934. gadā šī biedrība LU docenta Kārļa Ābeles
(1896-1961) redakcijā sākusi izdot populāri zinātnisku
žurnālu Daba un zinātne, Strautzels aktīvi iesaistījies tā
satura papildināšanā un darbojies redkolēģijā. Šajā periodā
žurnālā viņš nopublicēja 35 rakstus un piezīmes, no tiem
lielāko daļu 20, par putniem. Jāatzīmē, ka laika posmā no
1934. līdz 1940.g. iznākuši 40 žurnāla numuri, kuros
publicēti ap 120 raksti, piezīmes un anotācijas par
Latvijas putniem, tādējādi, šis žurnāls ir uzskatāms par
vienu no labākajiem informācijas avotiem par savvaļas
putniem Latvijā 1920. - 1930. gados.
Viens no
Strautzeļa vaļaspriekiem, vismaz kopš 1920. gada otrās
puses, bija dabas fotografēšana. Iepriekš minētā žurnāla
lappusēs nopublicētas daudzas viņa uzņemtās bildes, tajā
skaitā septiņas reizes Strautzeļa bildes greznoja šī žurnāla
vākus. Zināmu ieskatu viņa fotogrāfiju pasaulē sniedz arī
Kārļa Vilka arhīvā esošās fotogrāfijas, uz kurām otrajā puse
ir aprakstīta fotografēšanas tehnika un tehniskie parametri
konkrētās bildes uzņemšanā. Būdams fotogrāfijas cienītājs,
viņš veicināja interesi par šo mākslas veidu citiem
interesentiem, uzstājoties auditorijas priekšā ar
referātiem. Piemēram, 1930.g. 18. martā Dabaszinātņu
biedrības kopsapulcē nolasīja referātu Paskaidrojumi par
fotoaparāta un dažu palīglīdzekļu pielietošana dabas
fotografēšanā (Anon 1940), nopublicēja piezīmes par
fotografēšanas tehniku (Strautzels 1934c). Savukārt, Bruno
Bērziņš pārskatā par LOC darbības desmitgadi (Bērziņš 1935)
rakstīja: 6.04.1935. informācijas sanāksmē
līdzstrādniekiem: par dabas fotografēšanu stāstīja
T.Strautzelis. Ne izpostīt un nogalināt, uzglabājot
novērojumus, bet ar foto aparātu attiecīgas parādības fiksēt
ar šādu ievadu viņš parādīja putnu novērotāja pirmo
objektu nekustīgo ligzdu uzņēmumus. Tālāk pāriet uz
mierā stāvošu un vēlāk uz lidojošu putnu uzņemšanu. Sniedzot
pārskatu par derīgākiem aparātiem, plātēm, papīriem un
palīgierīcēm, Strautzelis izcēla spoguļkameru priekšrocības.
It sevišķi, kad spoguļkamerai pievienots teleobjektīvs.
Teikto referents bagātīgi ilustrēja ar
uzņēmumiem .
Strautzeļa fotogrāfijas publicētas arī citos izdevumos,
piemēram Kārļa Griguļa brošūrā Kādi putni dzīvo Latvijā
(Grigulis 1936), Arvīda Kalniņa grāmatā par medniecību
Latvijā (Kalniņš 1943) un Kārļa Vilka atmiņu krājumā (Vilks
1986). |
|
 |
Strautzelim bija
visai plašas ornitoloģiskas intereses, kas arī atspoguļojās
viņa publikācijās. Viņš publicēja vairākas piezīmes par
ziemojošajiem (Strautzels 1934a, 1934b, 1934e, 1935c, 1939d)
un par ligzdojošajiem putniem (Strautzels 1934f, 1934g,
1937c), par fazānu introducēšanu pie Dobeles (Strautzels
1937b), par jūras izskalotājiem putniem (Strautzels 1938c),
par zosīm un gulbjiem Kaņjera ezerā (Strautzels, 1937a) un
par citiem ornitoloģijas jautājumiem (Strautzels 1934d,
1934h, 1935a, 1935b).
Viens no LOC pamata mērķiem bija informācijas vākšana par
putnu atlidošanu pavasaros. Šāda informācija tika pieprasīta
jau no pirmā šīs organizācijas pastāvēšanas gada (Transehe
1927). Neskatoties uz samērā lielo ziņojumu skaitu, tieši
Strautzels bija tas, kas apkopoja LOC savākto informāciju
(Ābele 1938) un izmantoja to savam diplomdarbam un vēlāk
nedaudz pārstrādājot saturu nopublicēja rezultātus (par
1935. gadu - Strautzels 1938a, par 1929.-1936.g. -
Strautzles 1939a). Bruno Bērziņš recenzijā par pirmo
Strautzeļa fenoloģijas rakstu rakstīja: Plašais materiāls,
kura izsijāšana un izvērtēšana ņēma daudz laika, tomēr deva
iespēju noskaidrot gājputnu kustības gaitu, ko redz
klātpievienotajās kartēs.... Jā datu būt vēl vairāk, tad
Strautzelis būtu varējis rast izskaidrojumu arī vienai,
otrai citai problēmai. Cerams, ka šis pārskats dos
ierosinājumu un interesi daudz citiem darbiem un mēs
turpmāk labāk pazīsim un izpratīsim mūsu dzimtenes dabu
(Bērziņš 1938). Neskatoties uz šim publikācijām, LOC arhīvā
esošie putnu pavasara migrācijas dati joprojām nav pilnībā
apstrādāti. Viens no ievērības cienīgajiem Strautzeļa veikumiem ir
pirmās Starptautiskās ligzdojošo balto stārķu uzskaites
(1934.g.) rezultātu apkopošana, kas noteikti prasīja daudz
laika un kurus ar Nikolaja fon Tranzē starpniecību
nopublicēja vācu valodā prestižajā vācu ornitoloģiskajā
žurnālā Ornithologisches
Monatsberichte (Strautzels
1942). Domājams, ka pateicoties tieši šai publikācijai,
Tālivalža Strautzeļa vārds tika iekļauts prestižajā grāmatā
par Eiropas ornitologiem (Gebhardt 1964). |
|
Likteņa pavediens (1944-1945) |
1943. gada 19.
maijā LOC pieprasījumā pēc gredzenošanas atļaujām vēl bija
minēts Strautzeļa vārds (par dzīves vietu norādīts Čakstes
bulvāris 3, Jelgavā), kas varētu liecināt, ka viņš vēl
piedalījies organizācijas darbībā, savukārt, 1944.g.
sarakstos viņa vārds nav atrodams. Pēc Tranzē sniegtās
informācijas, Strautzels tika mobilizēts Latviešu leģionā
(domājams, ka otrajā piegājienā, kad tika mobilizēti
1906.-1914.g. dzimuši Latvijas pilsoņi), kas varēja notikt
līdz 1944.g. sākumam. Nākamais gads Strautzelim bija
liktenīgs, jo Latviešu leģions tika ierauts vācu karaspēka
atkāpšanās virpulī un sīvajās kaujās rietumu frontē, kā
rezultātā viņš tika ievainots un jau pēc kara beigām
1945.gada 6. decembrī 38 gadu vecumā mira kādā slimnīcā
Francijā. Apglabāts svešajā
zemē ...
Pēdējā
informācija par Strautzeļa putnu novērojumiem attiecās uz
1944. gada vasaru. Kādā 1949. gada publicētajā pārskatā par
Latvijas ornitofaunu (Тауриньш, Вилкс 1949) attiecībā uz
ziemeļu gulbi ir rakstīts sekojošais: ir norādījumi par
ligzdošanu. Šī raksta autori nesniedz precīzus apstākļus un
novērotāja vārdu. Daudzus gadus vēlāk, Juris Lipsbergs
rakstīja par ziemeļu gulbja statusu Latvijā nocitēja minēto
informāciju par ligzdošanu un to papildināja ar
paskaidrojumu, ka, iespējams, par šī apgalvojuma pamatu bija
T.Strautzeļa rakstiskais ziņojums par iespējamo ziemeļu
gulbja ligzdošanu 1944. gadā Tašu ezerā Liepājas rajonā
(Липсберг 1983). Kā vēlāk (2006.g.) atcerējās Juris
Lipsbergs, visu precizējumu par Strautzeļa novērojumu viņš
saņēmis no Egona Tauriņa, kas pārbaudīja sugu tekstus un tos
papildināja, bet pats autors minēto rakstisko ziņojumu nav
redzējis.
Kur varēja
palikt tas ziņojums? Teorētiski pastāv divi varianti.
Pirmais Strautzelis no frontes paspējis uzrakstīt par šo
novērojumu kādam no palikušajiem ornitologiem (visticamāk
Kārlim Vilkam) vai ziņojums tika nosūtīts uz LOC. 2006. gadā
pārskatot LOC arhīva esošo informāciju par periodu no 1941.
līdz 1944. gadiem, šāds dokuments netika atrasts. Šaubas par
Strautzeļa novērojumu izraisa minētais 1944. gads. Ņemot
vērā Tranzē sniegto bibliogrāfisko informāciju par
Strautzeli, kur ir norādīts, ka viņš tika iesaukts Latviešu
leģionā un miris no ievainojuma Francijā. Tas vien nozīmē,
ka Strautzels bija iesaukts 15. divīzija, kuru noformēja
Latvijā laikā no 1943. gada marta līdz 1944. gada janvārim
(pēdējos kara dienestā iesauca vīriešus, kas bija dzimuši
1906.-1914. gados). Sākot ar 1944. gada janvāra līdz 1945.
gada aprīlim divīzija piedalījās sīvajās kaujās Austrumu
frontē un kara beigās tika pārvesta uz Vācijas teritoriju
(Silgailis 2006). No augstāk minētā izriet, ka Strautzelim
praktiski nebija iespējas tajā gadā apmeklēt šo Kurzemes
ezeru. Varbūt tas ir noticis gadu iepriekš? Jāatzīmē, ka
Nikolajs fon Tranzē savā pēdējā grāmatā par Latvijas putniem
šo gadījumu neatzīmēja, tātad tas viņam nebija zināms
(Transehe 1965).
Mums ir pieejams vēl viens interesants apraksts, proti,
Latvijas Ornitoloģijas
stacijas arhīvā ir pieejams dokuments, kuru
rakstīja kāds V.Strautzelis pēc teksta saprotams, ka
T.Strautzeļa brālis. Vēstule datēta ar 14.05.1950.g. un tajā
ir sniegta faunistiska rakstura informācija par dažādiem
putnu novērojumiem, laika posmā no 1922. līdz 1950 gadam,
tajā skaitā aprakstīts šāds gadījums: 1944. gada augustā
man nāca zināms, ka nelielā ezeriņā dīķī, ap 1 km rietumos
no Padones skolas (pie Durbes) iepriekšējā vasarā esot
perējis gulbis. Novērojot ar brāli vairākas stundas šo
niedrēm aizaugušo ezeriņu, gulbi gan neredzējām.... Vai tas
bija šis gadījums un vai tas vēlāk varēja būt interpretēts
par ziemeļu gulbja ligzdošanu? Pašlaik viennozīmīgas
atbildes nav, kamēr netiks sameklēts oriģināls - Strautzeļa
rakstītais dokuments, kuru varētu izvērtēt un ar kuru var
pamatot šo novērojumu. |
|
Pateicības |
Autors gribētu izteikt pateicību Ievai un Ilzei Vilks par iespēju
iepazīties un izmantot fotogrāfijas un citu informāciju no Kārļa
Vilka arhīva. Paldies Jurim Kazubiernim par atļauju apskatīt
Latvijas Ornitoloģijas centrāles un Latvijas Ornitoloģijas stacijas
arhīvus. Paldies Jurim Lipsbergam un Mārim Strazdam par
konsultācijām. |
Piezīmes |
1. Alfrēds Brēms (Alfred
Edmund Brehm, 1829-1884) vācu izcelsmes ceļotājs, kolekcionārs
un zoologs. Autors vienai no populārākajām dabas enciklopēdijām
Dzīvnieku valsts, kas pirmo reizi izdota Vācijā sešos sējumos
laikā no 1863. līdz 1869.g. un vēlāk pārtulkota daudzās pasaulēs
valodās. Latviešu valodā pirmo reizi enciklopēdija tulkota LU
privātdocenta Paula Galenieka redakcijā un izdota 32 sējumos
1927.-1928.gadā izdevniecībā Grāmatu draugs (saīsināts tulkojums).
Atkārtots izdevums - 1936. gadā.
2. Latvijas Ornitoloģiskās centrāles arhīvs, dokuments nr.A156
(rakstīts Jelgavā 27.03.1929).
3. Datēta ar 15.03.1933., atrodas Kārļa Vilka ģimenes arhīvā, citēta
oriģinālajā valodā.
4. Savā vēstulē Kārlim Vilkam Strautzels citēja informāciju no pirmā
putnu migrāciju atlanta, kas tika publicēts Vācijā 1931. gadā,
pamatojoties uz apmēram 7000 gredzenoto putnu atradumiem. Šis bija
šāda veida pirmais atlants pasaulē. Sk.: Schuz E., Weigold H. 1931.
Atlas der Vogelzuges nach der Beringungsergebnissen bei
palaearktischen Vogeln. Berlin, Friedlander, 160 S. + 150 Taf.
5. Latvijas Ornitoloģiskās centrāles arhīvs, dokuments nr.728.
6. Teksts citēts oriģinālajā valodā.
7. Domāts Nikolajs fon Tranzē.
8. Latvijas Dabaszinātņu studentu biedrības pirmsākumi meklējami
1920. gada 22.februārī, kad dabaszinātņu studentu sapulcē pieņēma
jaundibināmas organizācijas statūtus un ievēlēja valdi. No sākuma
organizācijas nosaukums bija Latvijas Augstskolas Dabaszinātņu
nodaļas studentu Pulciņš, bet tā paša gada 9. decembrī to pārdevēja
par biedrību. Kopš 1925.gada 8. februāra tās sastāvā izveidota arī
zooloģijas nodaļa. Tā bija akadēmiskā biedrība, kuras sastāvā varēja
būt arī vecbiedri un goda biedri ar izcilu veikumu zinātnē.
9. Teksts citēts oriģinālajā valodā.
10. Žurnāls Ornithologische Monatsberichte (Ornitoloģiskie
ikmēneša jaunumi) tika izdots Vācijā laikā no 1893. gada līdz
1944.g. Pārsvarā tajā publicējas vācu izcelsmes ornitologi, bet
Tālivaldis Strautzels bija vienīgais latviešu izcelsmes autors, kas
publicēja rakstu šajā žurnālā.
11. Iespējams, ka 2006. gadā Latvijas Republikas nopirktie Latviešu
leģiona 15. divīzijas dokumenti ļaus precizēt T.Strautzeļa dzīves
gājumu šajos pēdējos viņa dzīves gados.
12. Latvijas Ornitoloģijas staciju nodibināja pēc Egona Tauriņa un
Kārļa Vilka iniciatīvas 1946. gadā pie Latvijas Lauksaimniecības
akadēmijas. Šī organizācija pēc būtības jau Padomju Latvijā
turpināja LOC darbību, organizējot putnu gredzenošanu un vācot citu
ar putniem saistītu informāciju. Stacija darbojās līdz 1957. gadam,
kad uz tās bāzes pamatā Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas
institūtā izveidota Ornitoloģijas laboratorija. Stacijas arhīvs
atrodas Ornitoloģijas laboratorijā Salaspilī. |
LITERATŪRAS SARAKSTS |
Anon 1940. L.U. Dabaszinātņu studentu biedrības 20
gadu darbs. - Daba un zinātne 4: 135-138.
Ābele K. 1938. Zooloģija. Zinātne tēvzemei
divdesmit gados 1918-1938. Rīga, Latvijas Universitāte:
26-35.
Bērziņš B. 1935. Latvijas ornitoloģiskās centrāles 10
gadi. - Daba un zinātne. 4: 108-113.
Bērziņš B. 1938. Strautzelis. Dažu Latvijas gājputnu
atgriešanas gaita. - Daba un zinātne. 6: 192.
Gebhardt L. 1964. Die Ornithologen Mitteleuropas.
Bruhlscher verlag giessen.
Grigulis K. 1936. Kādi putni dzīvo Latvijā. Rīga,
Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts: 72.
Kalniņš A. 1943. Latvijas medniecība. Rīga.
Punnenovs N. 1938. Tūkstots kaiju valstībā. - Daba un
zinātne. 6: 20-24.
Silgailis A. 2006. Latviešu leģions. Rīga, 358.lpp.
Strautzels T. 1934a. Ko novērot ziemā? - Daba un
zinātne. 1: 26-28.
Strautzels T. 1934b. Melnais meža strazds pārziemo
Jelgavā. - Daba un zinātne. 1: 31.
Strautzels T. 1934c. Par mūsu fotogrāfijām. - Daba un
zinātne. 1: 31.
Strautzels T. 1934d. Vārna ēd pīlādžu ogas. - Daba un
zinātne. 1: 31.
Strautzels T. 1934e. Cik bieži putni apmeklē ziemā
barojamos galdiņus. - Daba un zinātne. 1: 32.
Strautzels T. 1934f. Piezīmes par dzelteno vanadziņu.
- Daba un zinātne. 3: 86-87.
Strautzels T. 1934g. Īpatnējas ligzdošanas vietas. -
Daba un zinātne. 5: 157.
Strautzels T. 1934h. Al. Grosse un N. F. Transehe
Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts. - Daba un zinātne.
5: 159-160.
Strautzels T. 1935a. Piekūnu audzētava. - Daba un
zinātne. 1: 30.
Strautzels T. 1935b. Putns ar skroti galvā. - Daba un
zinātne. 1: 30. |
Strautzels T. 1935c. Novērojumi par putniem. - Daba un
zinātne. 2: 66.
Strautzels T. 1935d. Novērojumi par putniem. - Daba
un zinātne. 4: 125.
Strautzels T. 1937a. Zosis un gulbji Kaņiera ezerā. -
Daba un zinātne. 1: 25-26.
Strautzels T. 1937b. Fazāni savvaļā. - Daba un
zinātne. 1: 26.
Strautzels T. 1937c. Novērojumi par lauku balodi. -
Daba un zinātne. 5: 178-180.
Strautzels T. 1938a. Dažu Latvijas gājputnu
atgriešanās gaita. - Fenoloģiskie novērojumi Latvijā. Rīga:
16, 8 kartes.
Strautzels T. 1938b. Kajaks perē kokā. - Daba un
zinātne. 6: 184-185.
Strautzels T. 1938c. Jūras upuri. - Daba un zinātne.
6: 188.
Strautzels T. 1939a. Gājputnu ierašanās Latvijā
(Novērojumu rezultāti par 1929.-1936.g.). - Lauks. izmēģ. un
pētījumu žurnāls. 2/3: 286-317.
Strautzels T. 1939b. Gulbji un zosis Engures ezerā. -
Daba un zinātne. 1: 58.
Strautzels T. 1939c. Melnais erickiņš -
Phoenicurus ochruros ater (Brehm). - Daba un zinātne. 4:
154.
Strautzels T. 1939d. Vārnas ziemā. - Daba un zinātne.
6: 222.
Strautzels T. 1942. Zusammenfassung der Ergebnisse
der Storchbestandszählung in Lettland 1934.
Ornithologische Monatsberichte. 50(3): 69-79.
Transehe 1927. Latvijas Ornitoloģijas Centrales
ziņojums (1925./26.g.). - Daba. 3: 108-117.
Transehe N.v. 1965. Die Vogelwelt Lettlands. -
Hannover-Doehren, Harro v. Hirschheydt: 102-103.
Transehe N., Sināts R. 1936. Melnais erickiņš.
Grām.: Latvijas putni. Rīga, Mežu departamenta izdevums:
126.
Vilks K. 1986. Atmiņas par putniem. - Rīga, Zinātne,
151.lpp.
Липсберг Ю. 1983. Лебедь кликун Cygnus cygnus
(L.). - В кн. Птицы Латвии. Территориальное размещение и
численность (ред. Я.Виксне). Рига, Зинатне, 35 стр.
Тауриньш Э.Я., Вилкс К.А. 1949. Список орнитофауны
Латвийской ССР. - Охрана природы. 9, Москва: 52-73. |
|
|
xxxx
|