Turpinot pagājušajā gadā iesākto pārskatu veidošanu par Latvijas ornitoloģiskajām jubilejām, šajā pārskatā tika iekļauti notikumi, kuriem 2008. gadā aprit apaļas desmitgadu jubilejas. Zemāk aprakstītas ievērojamu putnu pētnieku jubilejas, dažādu ar Latvijas putniem saistītu grāmatu izdošana, jaunu putnu sugu un jaunu ligzdojošo sugu konstatēšana un citi notikumi, kuriem, pēc autora viedokļa, bijusi lielāka vai mazāka loma ornitoloģijas attīstībā Latvijā.

Pēdējos gados izdotas vairākas enciklopēdijas un daudzi apcerējumi par Latvijas zinātnes attīstību vēsturiskā kontekstā, kuros pašmāju ornitoloģijas sasniegumi nav pietiekoši novērtēti un pat maz apzināti dažādu vēsturisku apstākļu dēļ. Ar to saistītu materiālu apzināšana un izvērtēšana no mūsdienu viedokļa tiek veikta ar samērā mazu intensitāti, jo tie atrodas gan dažādās valodās publicētajos literatūras avotos, daļa no tiem pieejama tikai ārvalstu bibliotēkās un arhīvos, gan 20. gadsimta laikā šādi materiāli aizceļojuši kopā ar pētniekiem uz dažādām pasaules valstīm (īpaši abu pasaules karu laikā). Tas viss liek mums pievērsties pašmāju ornitoloģijas zinātnes sasniegumu apzināšanai, izvērtēšanai un popularizēšanai.

Pirms 80 gadiem - 1928. gadā akciju sabiedrības „Valters un Rapa” kā sērijas “Jaunais zinātnieks” pirmā grāmata publicēta Jēkaba Delles (1875-1950) grāmata „Dzimtenes putni”. Pēc septiņiem gadiem (1935.g.) iznāca šīs grāmatas atkārtots un papildināts izdevums. Grāmatas mērķis bija skolu jaunatnes izglītošana un padomu sniegšana putnu vērošanas uzsākšanai. Tajā aprakstīts īss putnu dzīves apskats, ekskursiju organizēšanas pirmie soļi, kā arī sniegta pamata informācija par 65 putnu sugām. Otrais izdevums papildināts ar krāsainiem putnu zīmējumiem, informāciju par Latvijas Ornitoloģijas centrāles darbību un aprakstas 73 putnu sugas.

1928. gada 7. novembrī Valmieras rajona Rencēnu pagastā dzimis Artūrs Priedīte (līdz 1996. gadam - Priedītis). 1950. gados nodarbojās ar putnu barības pētījumiem, īpaši saistībā ar augļu dārziem. 1958. gadā Rīgā nopublicēja grāmatu „Dobumperētāji putni un augļu dārzu kaitēkļi”. Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs kopš 1990. gada.

Pirms 70 gadiem - 1938. gada 8. martā Jelgavas rajona dzimis Aivars Mednis. Profesionāls ornitologs. Galvenie pētījumi saistīti ar Engures Ornitoloģiskā stacionārā veiktajiem pīļu ekoloģijas pētījumiem.

Aivars Mednis Engures ezerā 1980-tajos gados. Foto no Pētera Blūma arhīva.

1938. gada 29. aprīlī Liepājā dzimis Pēteris Blūms. Profesionāls ornitologs. Ar putniem nodarbojas kopš 1953. gada. Galvenie pētījumi saistīti ar Engures Ornitoloģiskā stacionārā veiktajiem lauča un pīļu ekoloģijas pētījumiem, kā arī uzskatāms viens no Papes Ornitoloģiskā stacionāra dibinātajiem. 1993. gadā emigrēja uz ASV.

Pēteris Blūms niedru pļaušanas darbos Engures ezerā 1980-to gadu sākumā. Foto no Pētera Blūma arhīva.

1938. gada 20. jūnijā Jūrmalas Jaundubultos Juris Pētersons (1921-1952) konstatējis ģirliča ligzdošanu Latvijas teritorijā (Pētersons 1940). Jāatzīmē, ka pirmo reizi šis putns Latvijā konstatēts tikai trīs gadus iepriekš (1935. gadā Liepājā) (Grosse 1939).

Pirms 60 gadiem – 1948. gada 28. jūnijā dzimis Guntis Graubics. Galvenie pētījumi saistīti ar pūču migrācijas pētījumiem Papes ornitoloģiskajā stacionārā un Limbažu rajona Lauteros.

Guntis Graubics Lauteros 2005. gada septembrī. Foto no Agra Celmiņa arhīva.

Pirms 50 gadiem – 1958. gadā uzsākti ilggadīgie ūdensputnu pētījumi Engures Ornitoloģiskajā stacionārā.

1958. gadā notika otrā ligzdojošo balto stārķu uzskaite Latvijā (Spuris 1960).

1958. gadā rudenī sešos Latvijas piekrastes punktos notika migrējošo putnu uzskaites (Mihelsons, u.c. 1960). Līdzīgas uzskaites dažādos Latvijas piekrastes punktos notika laikā no 1956. līdz 1960. gadam.

1958. gada 17. augustā Kārlis Grigulis (1884-1972) Lielvārdē novēroja sullu (Sula bassana). Pēc astoņām dienām (25. augustā), iespējams to pašu putnu lidojumā virs Rīgas, bija novērojis Aleksandrs Šulcs (1911-1987). Pirmais šīs sugas novērojums Latvijā (Šulcs 1960).

1958. gada laikā publicētas vairākas grāmatas par Latvijas dabu un putniem:

Pirmā grāmata no LPSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta grāmatu sērijas „Ornitoloģiskie pētījumi” (nr. 1 – „Привлечение полезных птиц-дуплогнездников в лесах Латвийской ССР”, 1000 eksemplāru metienā). Nākamajos desmit gados iznākušās vēl četras grāmatas no šīs sērijas: „Latvijas putnu dzīve” (nr. 2, 1960. gadā 1500 eks.), „Миграции водоплавающих и прибрежных птиц Латвийской ССР” (nr. 3, 1962. gadā 800 eks.), „Миграции птиц Латвийской ССР” (nr. 4, 1966. gadā 600 eks.) и „Экология водоплавающих птиц Латвии” (nr. 5, 1968. gadā 1000 eks.). Kopskaitā šajās grāmatas publicēti 48 zinātniski raksti no 23 pētniekiem.

Harija Mihelsona grāmata par putnu migrācijām „Putnu ceļošana” (2000 eks.) (Mihelsons 1958).

Latvijas PSR Ministru Padomes 1957. gada 24. aprīļa pieņemtā lēmuma „Par pasākumiem dabas aizsardzības pastiprināšanā” popularizēšanai un skaidrošanai plašākām iedzīvotāju aprindām, Bioloģijas institūta darbinieki sarakstījuši grāmatu par aizsargājamiem dzīvniekiem - „Mūsu aizsargājamie dzīvnieki” (2000 eks.) (Spuris, Lapiņa, Kasparsons 1958). Atkārtotais un pārstrādātais izdevums izdots 1974. gadā, jau 10 000 eksemplāru metienā (Spuris, Lapiņa, Vīksne 1974).

Uz tā paša lēmuma pamata izdots rakstu krājums „Saudzējiet un mīliet dabu” (5000 eks.).

Pirms 40 gadiem - 1968. gada 20. decembrī Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu par dabas aizsardzību republikā, kas bija pilnīgāks par iepriekšējo analoģisko 1959. gada likumu, ņemot vērā iegūto pieredzi dabas aizsardzībā. Tajā laikā dzīvnieku aizsardzības juridiskās un praktiskās nodrošināšanas jautājumi bija vēl tikai sākuma stadijā, tāpēc arī šajā likumā bija noteiktas aizsargājamo dzīvnieku sugas pēc vairākiem faktoriem, kā retas un izmirstošas, kā arī zinātniskā, praktiskā un estētiskā ziņā vērtīgi dzīvnieki. Piemēram, tika noteikts bagātināt derīgo putnu faunu un nepieļaut to iznīcināšanu. Pamatā šis likums balstās uz cilvēka labuma gūšanās prioritāti Padomju saimniecībā, atstājot citas aizsardzības prioritātes nomalē. Lasi vairāk: Linkaitis, Rīts 1972.

1968. gada aprīlī pēc poļu ornitologa Przemislava Busses ielūguma Jānis Baumanis un Pēteris Blūms apmeklēja migrējošo putnu ķeršanas staciju Hel pussalā. Polijā tajā laikā pastāvēja vairākas putnu ķeršanas stacijas, un pavasara migrāciju laikā viena no labākajām ķeršanas vietām bija Hel pussalā. Eksperimentāla migrējošo putnu ķeršana ar tīkliem nesen bija iesākta arī Latvijā (Papē, un vizītes nolūks bija iepazīties ar poļu pieredzi. Abiem putnu vīriem tas bija pirmais brauciens ārpus PSRS robežām.

Hel putnu stacijā Polijā 1968. gada aprīlī. No kreisās: Wojciech Kania, Wiesława Musielak, Jānis Baumanis, Krystyna Kahl, Janina Kubka (uz matrača) un Pēteris Blūms. Foto no Pētera Blūma arhīva.

Pirms 30 gadiem - 1978. gadā uzsākta programma par mikroliegumu veidošanu mežos reto putnu sugu ligzdošanas vietu aizsardzībai (Lipsbergs 1983).

1978. gadā pirmo reizi Latvijā pierādīta jūras zīriņa ligzdošana – Andis Liepa viena pāra ligzdošanu konstatējis Mangaļsalas liedagā Rīgā (Strazds, Strazds 1981).

1978. gadā ar mērķi uzlabot ornitofaunistisko ziņu novērtēšanu un uzkrāšanu Latvijā, pie LPSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta izveidota Latvijas Ornitofaunistikas komisija (Baumanis, Mednis 1985).

1978. gadā izdevniecība „Zinātne” laidusi klajā Latvijas PSR ZA Bioloģijas institūta rakstu krājumu, kas veltīts putnu orientācijas pētījumiem - „Putnu orientācija” (1500 eks.), kurā 7 zinātniskos rakstos atspoguļoti putnu orientācijas pētījumu rezultāti Latvijā (1964-1975). Par pētījumu objektiem g.k. izmantotas sarkanrīklītes un lielie ķīri.

Pirms 20 gadiem - 1988. gada janvārī uzsāktas ilggadīgas jūras izskaloto putnu uzskaites. Projekts darbojās līdz 2003. gadam. Aktīvi līdzdalībnieki – Aleksejs Kuročkins, Vladimirs Smislovs un Ruslans Matrozis. Projekta laikā savākta informācija par putnu mirstības apmēriem Latvijas jūras piekrastes teritorijā, novērtēta jūras teritoriju ūdensputnu bīstamības pakāpe naftas piesārņojuma gadījumos, kā arī iegūta skaitliskā informācija par sauszemes putnu masveida mirstību migrāciju laikā. Lasi vairāk: Ķuze 2007.

1988. janvārī uzsākti ilggadīgi paugurknābja gulbju pārvietošanās un migrācijas pētījumi Rīgas pilsētā un tās apkārtnē. Pirmajos gados (līdz 1992. gadam) ar gulbju gredzenošanu un gredzenu kontrolēšanu aktīvi nodarbojās Vladimirs Smislovs, Ēriks Dreibants un Aleksejs Kuročkins. 1992. gadā pētījumi paplašināti un līdz 2003. gadam attīstījās galvenokārt tikai ziemas periodos (Ruslans Matrozis, Mārtiņš Kalniņš un Floriāns Savičs), bet sākot ar 2004. gadu paplašināti uz visiem gadalaikiem. Pašlaik projektā aktīvi darbojas Ruslans Matrozis, Dmitrijs Boiko, Jānis Dreimanis, Silvija Priedniece un Ņina Guraļņik.

1988. gada 10. aprīlī Daugavgrīvas jūrmalā Rīgā Madars Bergmanis novērojis jūras tārtiņu (Charadrius alexandrinus) – pirmais un pagaidām vienīgais šīs sugas novērojums Latvijā.

1988.g. aprīļa beigās Latvijā nedēļas laikā uzkrita daudz sniega un krasi pazeminājās gaisa temperatūra. Rezultātā gāja bojā simtiem tūkstošu putnu, īpaši zvirbuļveidīgie. Daudzu sugu ligzdojošās populācijas uz vairākiem gadiem stipri samazinājās. Lasi vairak: Pēterhofs E., Smislovs V., Ķemlers A., Opermanis O., Kuročkins A., Dreibants E. 1990. Putnu masveida bojāeja Latvijā 1988. gada sniega vētras laikā. Putni dabā. 3, Rīga, Zinātne: 6-18.

Āboliņš V. 1939a. Piezīmes par putniem, kas perē sūnu purvos (piekūns - Falco peregrinus Tunst., lietuvainis - Numenius phaeopus (L.), sudrabkaija - Larus argentatus Pont.). - Daba un zinātne, 1: 57.

Āboliņš V. 1939b. Jauns perētājputns Latvijā - brūnkakla garlaka (Colymbus stellatus Brünn.). - Daba un zinātne, 1: 57-58.

Āboliņš V. 1940. Riekstrozis - Nucifraga caryocatactes caryocatactes (L.). - Daba un zinātne, 1: 25-26.

Baltača I.E. 1994. Latvijas dabaszinātnisko muzeju aizsākumi un Latvijas dabas muzejs. – Daba un muzejs, 4. Rīga: 16-23.

Baumanis J., Mednis A. 1985. Latvijas ornitofaunistikas komisijas darbības pārskats (1978-1984). - Retie augi un dzīvnieki. Rīga, LatZTIZPI: 38-44.

Fischer J.B. 1778. Versuch einer Naturgeschichte von Liefland. Leipzig: 1-414.

Fischer J.B. 1784. Zusätze zu seinem Versuch einer Naturgeschichte von Livland. Vögel. Aves. Riga, J.Fr.Hartknoch: 43-51.

Fischer J.B. 1791. Versuch einer Naturgeschichte von Liefland. 2. Aufl. Königsberg: 1-826.

Grosse A. 1939. Ergaenzungen zur Wirbeltierfauna Lettlands. - Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga. LXIII, Riga: 32-38.

Grosse A., Transehe N. 1929. Verzeichnis der Wirbeltiere des Ostbaltischen Gebietes. - Arb. Naturf.- Ver. Riga. N.F. IV (18): 1-75.

Hennicke R. 1899. Oscar von Löwis of Menar. + 6. August 1899. - Ornith. Monatsschrift. 24 (12): 365-367.

Hupel A.W. 1777. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Bd.2. Die Vögel. Riga, J.Fr.Hartknoch: 440-458.

Ķuze I. (red.) 2007. Jūras izskaloto putnu uzskaites. – Latvijas Ornitoloģijas biedrības darbības pārskats 1985-2005. Rīga, LOB: 48.

Lipsbergs J. 1983. Norādījumi par mikroliegumu izveidošanu aizsargājamiem dzīvniekiem Latvijas PSR mežos. Rīga, LatZTIZPI: 1-14.

Linkaitis L., Rīts J. 1972. Latvijas PSR dabas un pieminekļu aizsardzība. Rīga, Liesma, 1-339.

Löwis O.v. 1893. Ievērojamākie Baltijas putni. Rīga, Ernsts Plates: 1-166.

Löwis O.v. 1898. Notizen aus den baltischen Provinzen. - Ornith. Monatsber. 6 (12): 196-198.

Michelsons H. 1958. Putnu ceļošana. Rīga, ZA: 1-108.

Michelsons H., Kasparsons Ģ., Lejiņš G., Vīksne J., Šmits V., Lipsbergs J., Stolbovs I. 1960. Putnu migrācijas Latvijas PSR 1958.g. rudenī. - Latvijas putnu dzīve. Rīga: 139-192.

Pēterhofs E., Smislovs V., Ķemlers A., Opermanis O., Kuročkins A., Dreibants E. 1990. Putnu masveida bojāeja Latvijā 1988. gada sniega vētras laikā. Putni dabā 3: 6-18.

Pētersons J. 1940. Girlicis Serinus canaria serinus L. Latvijā. - Daba un zinātne, 3: 97-98.

Piterāns A., Pētersons N. 1989. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs. – Zooloģijas aktuālās problēmas. Rīga, LVU: 5–16.

Rācenis J. 1942. Material über die lokale Avifauna des Rigaschen Strandes (Rigas Jūrmala). - Folia Zoologica et Hydrobiologica. XI (2), Riga: 194-214.

Russow V. 1880. Die Ornis Ehst-, Liv- und Curland's mit besonderen Berücksichtigung der Zug- und Brutverhältnisse. Dorpat: 1-216.

Schweder G. 1894. Die Wirbeltiere der baltischen Gouvernements. - Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga. XXXVII, Riga: 1-33.

Spuris Z. 1960. Balto stārķu skaitīšanas rezultāti Latvijas PSR 1958. gadā. - Latvijas putnu dzīve. Rīga: 99-109.

Spuris Z., Lapiņa I., Kasparsons Ģ. 1958. Mūsu aizsargājamie dzīvnieki. Rīga, ZA izdevniecība: 1-76.

Spuris Z., Lapiņa I., Vīksne J. 1974. Latvijas PSR aizsargājamie dzīvnieki. Rīga, Zinātne: 1-78.

Spuris Z., Vimba E. 1977. Pirmais apskats par Vidzemes dabu. – Dabas un vēstures kalendārs 1978. gadam. Rīga, Zinātne: 240-245.

Strazds A., Strazds M. 1981. Jūras zīriņš (Sterna paradisea Pont.) - jauna perētāja suga Latvijas faunā. - Retie augi un dzīvnieki. Rīga, LatZTIZPI: 47-50.

Šulcs A. 1960. Sula bassana L. - jauna putnu suga Latvijas PSR faunā. - Latvijas putnu dzīve. Rīga: 221-222.

Vimba E. 2007. Linnejs un viņa skolēni Latvijā. – Vides vēstis, nr. 5-6: 38-39.