Ievadlappuse

 

Sākumlapa

2007. gads Latvijas ornitoloģijas vēstures lappusēs: nozīmīgi notikumi,
jubilejas un atklājumi

Ruslans Matrozis

matrus@mits.lv

Latvijas Ornitoloģijas vēsturei ir vairāk nekā divu gadsimtu ilga vēsture. Kā jebkuras zinātnes, arī ornitoloģijas attīstība Latvijā, ir bijusi cieši saistīta ar šīs teritorijas valdošajiem politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kuri ietekmēja putnu pētījumu intensitāti un attīstību. No plaša profila dabas pētniekiem XVIII gs. otrajā pusē un XIX gs. pirmajā pusē līdz pirmajām sabiedriskajām organizācijām, kurās apvienojas cilvēki, lai kopīgi nodarbotos ar savu sirds lietu – putnu faunas apzināšanu un pētīšanu. Tad sekoja augstskolu posms un akadēmiskās aktivitātes.

Līdz pat Latvijas republikas neatkarības izcīnīšanai, visu zinātņu virzītājspēks Baltijā bija baltvācieši, kuri ieņēma vadošas pozīcijas sabiedrības dzīvē un savu interešu ietvaros arī veicinājuši putnu pētījumus Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pamatā tie bijuši sabiedrības elites pārstāvji, kuri baudīja plašas privilēģijas un kuriem bija iespējas veltīt savu laiku putnu izbāzeņu, ādiņu vai olu kolekcionēšanai, pētīšanai un, protams, medīšanai. XX gs. laikā ornitoloģija kļuvusi par profesiju, kas deva stipru impulsu attīstībai, kuru uz daudziem gadiem aizkāvēja vairāki nestabilitātes periodi (politisko varu maiņas un kara darbība). Mūsdienās putnu novērošanā, pētīšanā un aizsardzībā iesaistās simtiem un tūkstošiem cilvēku, īpaši amatieru.

Neskatoties uz samērā ilgo ornitoloģijas vēstures periodu, līdz šim Latvijas ornitoloģijas sasniegumi tikuši pētīti visai maz. Lai mazliet izkustinātu šo procesu un sniegtu sabiedrībai plašāku iespēju iepazīties ar pašmāju sasniegumiem šajā laukā, zemāk īsā aprakstā norādīti dažādi svarīgi notikumi, kuriem šajā gadā ir zināmas apaļas jubilejas. Šajā gadā atcerēsimies arī tos pētniekus, kuri savā laikā aktīvi darbojušies putnu faunas apzināšanā un ar savu aktīvu darbu veicinājuši šīs zinātnes nozares attīstību. Protams, ka šis saraksts varētu būt nepilnīgs un autors gribētu aicināt arī citus interesentus kopīgi vērtēt pagātnes notikumus, lai izprastu to nozīmi vēsturiskā kontekstā. Nepieciešams atzīmēt, ka šaurākā nozīmē ornitoloģijas zinātnes vēsture ir uzskatama arī par visas tautas kultūras sastāvdaļu.

Kas notika ....

Pirms 220 gadiem - 1787. gadā dzimis Lihtenšteins Johans Heinrihs Nikolauss (Lichtenstein, 1787-1848) - ārsts, dabas pētnieks, Jelgavas māsu skolas vadītājs, daudzu medicīnisku publikāciju autors. 1829.g. viņš publicēja divus rakstus par Kurzemes putniem. Pirmais publicēts Maskavas dabas pētnieku biedrības biļetenā, bet otrais - Kurzemes literatūras un mākslas biedrības žurnālā „Die Quatember”, kas iznācis Jelgavā. Šie ir vieni no nedaudzajiem rakstiem par Kurzemes putniem, kas publicēti 19.gs. pirmajā pusē. Lasi vairāk: Lichtenstein 1829a, 1829b.

Pirms 150 gadiem - 1857. gada 20. jūnijā dzimis baltvācu barons Adelberts fon Krīdeners (Adelbert von Kruedener, 1857-1933). Dzīvojis Jaunjērcēnu muižā (mūsdienās – Jērcenu pagasts Valkas rajonā). Jau no jaunības aktīvi pievērsies medībām un medību faunas pētīšanai. Domājams, ka ornitoloģijai viņu mudināja pievērsties Vidzemes centrālajā daļā dzīvojošie putnu pētnieki un azartiskie mednieki, kā barons Oskars fon Lēviss (Oscar von Lowis, 1838-1899) un barons Haralds fon Loudons (Harald von Loudon, 1874-1959). Savus novērojumus par g.k. medību putniem publicējis Latvijas un Vācijas izdevumos (vismaz 24 publikācijas). Pēc Pirmā pasaules kara emigrēja uz Jenas pilsētu Vācijā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1933.g. 9. novembrī.

Pirms 100 gadiem - 1907. gada 5. martā Jelgavas apriņķa Sīpeles pagasta „Meijās” (mūsdienās – Dobeles pagasts Dobeles rajonā) dzimis Tālivaldis Strautzels. Pēc Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Jelgavā. Kopš 1927.g. ir bijis viens no aktīvākajiem Latvijas Ornitoloģijas centrāles līdzstrādniekiem. Sevi apliecināja kā labs putnu fotogrāfs. Nopublicējis ap 40 rakstiem par dabu, no tiem pusi par savvaļas putniem. Otrā pasaules kara izskaņā tika mobilizēts Latviešu leģionā un 1945.g. gājis bojā Francijas hospitālī no karā gūtajiem ievainojumiem.

T. un O. Strautzeļi izmēģinājuma braucienā saliekamā laivā Driksas upē pie Jelgavas 1936. gada 27. aprīlī (laiva A.Motmillera būvēta „Pionier” tipa). Foto no Kārļa Vilka ģimenes arhīva.

1907. gadā 20. aprīlī baltvācu barons Haralds fon Loudons Lizdēnu muižā (mūsdienās – Lizdēnu ciems Valmieras rajonā) sācis gredzenot putnus ar tolaik jaunu metodi, izmantojot alumīnija gredzenus. Gredzeni tika pasūtīti no Rositenes putnu stacijas. Pirmais viņa apgredzenotais putns bija meža pīle. Lasi vairāk: Рахилин 2002.

1907. gada 17. decembrī Rīgā dzimis Egons Tauriņš. Pēc Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes absolvēšanas intensīvi nodarbojas ar peļveidīgo grauzēju pētījumiem. Otrā pasaules kara gados pievērsās arī putnu pētījumiem un ir uzskatāms par vienu no Latvijas ornitoloģijas zinātnes līderiem Latvijā 1950-tajos gados. Laikā no 1949. līdz 1983.g. nopublicējis 39 rakstus par putniem. Ievēlēts par Latvijas Ornitoloģijas biedrības goda biedru. Miris 1989.g. 27. decembrī. Lasi vairāk: Vīksne 1990, 2006; Виксне 1990.

Sedas tīreļa malā pie klinšu ērgļa ligzdas 1949. gadā. Pa kreisi – Egons Tauriņš, pa labi – Kārlis Vilks. Edgara Ozola foto no K.Vilka ģimenes arhīva.

Pirms 80 gadiem - 1927. gada 15. jūnijā pirmo reizi Latvijas teritorijā Izglītības ministrijas Skolu muzeja preparators Kārlis Grigulis (1884-1972) konstatējis jaunu sugu - ezera kauķi (Acrocephalus scirpaceus), kas tajā laikā bija ienācējs no dienvidiem. Tajā dienā Salacgrīvas jūrmalas niedrājos novēroti trīs dziedoši putni, no kuriem divi iegūti kolekcijai. Lasi vairāk: Strazds, Ķuze 2006.

Kārlis Grigulis savā darbnīcā Skolu muzejā Rīgā 1930-tajos gados. Foto no Latvijas Dabas muzeja arhīva.

Pirms 70 gadiem - 1937. gada 31. jūlijā Rīgā dzimis ornitologs un pazīstams putnu fotogrāfs Viesturs Klimpiņš. Pēc Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātes absolvēšanas no 1960. līdz 2000.g. strādājis Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija. Pēc 2000.g. pensionārs. Lasi vairāk: Klimpiņš 2001.

1937. gadā Latvijas putnu fauna papildināta vēl ar vienu jaunu putnu sugu - krūmu ķauķi (Acrocephalus dumetorum), kas tolaik bija ienācējs no austrumiem. Šī putna dziesmu Kārlis Grigulis dzirdējis Kalnezerē. Lasi vairāk: Strazds, Ķuze 2006.

Pirms 60 gadiem - 1947. gada 27. augustā Rīgā dzimis Juris Rūte. Laika posmā no 1969. līdz 1985.g. strādājis Latvijas Valsts Universitātes Zooloģijas muzejā. Šajā laikā devis lielu ieguldījumu muzeja krājuma papildināšanā, izgatavojot putnu ādiņas, izbāzeņus un bagātinājis putnu olu kolekciju. Zinātniskā darba virziens bija saistīts ar zīlīšu (Paridae) rudens migrācijas pētījumiem Papes ornitoloģiskajā stacionārā 1970-tajos gados un 1980-to gadu sākumā. Šajā laikā kopā ar Jāni Baumani bija arī viens no Papes stacionāra vadītājiem. Laika posmā no 1970. līdz 1987.g. publicējis 23 zinātniskus rakstus.

Viesturs Klimpiņš "Baltic Birds -5" konferences ekskursijas laikā, 1987. gada 10. oktobrī. Māra Strazda foto.

Juris Rūte Papē 1983. gada septembra beigās.
Māra Strazda foto.

1947. gada 15. novembrī Rīgā dzimis Jefims Kacs. Laika posmā no 1964. līdz 1992.g. strādājis Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā. 1992.g. emigrējis uz ASV. Ilgus gadus pētījis putnu orientācijas un uzvedības problēmas. Plašai sabiedrībai ir labāk zināmas viņa populāri - zinātniskās grāmatas: „Kā migrē un orientējas putni” (Rīga, Zinātne, 1985) un „Putnu valoda” (Rīga, Zinātne, 1989).

Jefims Kacs 1980-tajos gados. Foto no Jura Lipsberga arhīva.

Pirms 50 gadiem - 1957. gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā (dibināts 1951.g.) izveidota Ornitoloģijas laboratorija. Par tās pirmo vadītāju kļuva Harijs Mihelsons (1930-1981). Laboratorija kļūst par lielāko valsts struktūru, kas pēta savvaļas putnus Latvijā. Lauku pētījumu vajadzībām nodibināts Engures Ornitoloģisko pētījumu centrs (1958.g.), Papes stacionārs (putnu migrācijas pētījumi, kopš 1966.g.) un Kalnāju stacionārs (putnu orientācijas pētījumi no 1973. līdz 1998.g.). Laboratorijas paspārnē strādā arī Latvijas Gredzenošanas centrs (kopš 1992.g. patstāvīga Bioloģijas institūta struktūrvienība).

1957. gadā pēc ilgstoša pārtraukuma tika likti putnu aizsardzības likumdošanas pamati pēckara Latvijā. Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu nr. 219 „Par pasākumiem dabas aizsardzības pastiprināšanā”, ar kuru nodibināja vairākas aizsargājamas teritorijas (rezervātus) un apstiprināja īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstu, kurā ietilpa visas Latvijas teritorijā sastopamās gulbju, pūču, ērgļu un stārķu sugas, kā arī trīspirkstu dzenis. Diemžēl nākamajā gadā pieņemtajā lēmumā par administratīvo atbildību par šādu putnu nogalināšanu atbildība netika paredzēta. Lasi vairāk: Michelsons 1958.

Pirms 40 gadiem - 1967. gadā pēc Starptautiskā ūdensputnu pētīšanas biroja (IWRB) aicinājuma Latvijas teritorijā uzsāktas regulārās Ziemojošo ūdensputnu uzskaites, kuras organizēja Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija sadarbībā ar Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministriju. Jāatzīmē, ka atsevišķās vietās ziemojošie ūdensputni skaitīti jau no 1960./61.g. ziemas, bet regulārās uzskaites sāktas tikai kopš 1967.g. un turpinās līdz mūsdienām, ar pārtraukumu no 1974. līdz 1983.g. Lasi vairāk: Виксне 1976.

1967. gadā iznācis pirmais numurs Latvijas Valsts Universitātes Zooloģijas muzeja zinātnisko rakstu krājumam – Zooloģijas muzeja raksti. Līdz 1976.g. iznākuši 15 numuri (350 – 500 eksemplāru metienā), bet vēlāk no 1978. līdz 1989.g. izdoti 6 tematiski krājumi. Lasi vairāk: Piterāns, Pētersons 1989.

1967. gadā Latvijas putnu fauna papildināta par trim sugām. Veicot putnu masveida ķeršanu ar tīkliem Papes stacionārā 17. septembrī tika noķerts dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) un 13. oktobrī - Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus). Tā paša gada 27. septembrī Babītes ezerā nošauta lielā klijkaija (Stercorarius skua). Lasi vairāk: Блум 1970, Vīksne 1970.

Pirms 30 gadiem - 1977. gads ir uzskatams par Latvijas Sarkanās grāmatas dibināšanas gadu, jo šī gada 15. aprīlī Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu nr. 241 „Par valsts aizsargājamo Latvijas PSR teritorijā esošo dabas objektu apstiprināšanu”, ar kuru LPSR Zinātņu akadēmijai ir uzdots nodibināt LPSR Sarkano grāmatu. Tajā pašā gadā oktobrī, LPSR Zinātņu akadēmijas Prezidijs ar lēmumu nr. 126 uzdod Bioloģijas institūtam līdz 1979.g. 1. decembrim sagatavot LPSR Sarkano grāmatu. Lielu darbu reto putnu atradņu apzināšanā un pārbaudē dabā ir veicis Juris Lipsbergs. Plašai sabiedrībai Latvijas PSR Sarkanā grāmata parādījusies 1985.g., kad to 6 000 eksemplāru lielā metienā izdevusi izdevniecība „Zinātne”. Lasi vairāk: Lipsbergs 1985.

Juris Lipsbergs ekspedīcijā pie Laugu purva 1981. gada 12. jūnijā.
Māra Strazda foto.

Juris Lipsbergs 1986. gadā Dabas muzejā stāsta par Sarkano grāmatu. Foto no Jura Lipsberga arhīva.

Pirms 20 gadiem - 1987. gadā Latvijā notika starptautiskā ornitoloģiskā konference „Baltic Birds 5” – Baltijas putnu ekoloģija, migrācijas un aizsardzība. Organizatoriskus jautājumus risināja Bioloģijas institūts sadarbībā ar Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministriju un Rīgas civilās aviācijas inženieru institūtu. Konference notika no 5. līdz 10. oktobrim Rīgas un Jūrmalas pilsētās un pulcēja 174 pārstāvjus no Dānijas (2 cilvēki), Vācijas Federatīvās Republikas (11), Vācijas Demokrātiskās Republikas (7), Somijas (6), Norvēģijas (1), Anglijas (1), Itālijas (1), Holandes (1), Polijas (10), Zviedrijas (7) un no PSRS (124) - Baltkrievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas Federācijas un Ukrainas. Konferences laikā 2 plenārās sēdēs un 6 sekciju sēdēs nolasīts 61 ziņojums un demonstrēti 36 stendu ziņojumi. Jāatzīmē, ka pēc ārzemju viesu skaita šī bija otrā lielākā ornitoloģiskā konference, kas notika PSRS teritorijā, pēc 1982.g. XVIII Starptautiskā Ornitoloģijas Kongresa, kas norisinājās Maskavā. Ņemot vērā stingrus drošības kritērijus ārzemniekiem, viesi ārpus konferences nama sienām varēja apskatīt tikai Vidzemes jūrmalu un Gaujas Nacionālo parku. Konferences krājumi ir publicēti divos sējumos 1990.g. izdevniecībā „Zinātne”. Lasi vairāk: Vīksne 1989.

"Baltic birds-5" konferences dalībnieku kopbilde Jūrmalā. Foto no Jura Lipsberga arhīva.

1987. gadā publicēts pirmais Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnāla „Putni dabā” numurs. Žurnāla nosaukums tika izvēlēts kādā sanāksmē Ornitoloģijas laboratorijā Salaspilī, un to ieteica Jefims Kacs. Līdz šai dienai iznākuši 45 numuri un divi zinātniski pielikumi (2001, 2007).

1987. gada pavasarī uzsāktas pavasarī migrējošo ūdensputnu uzskaites Papes ciemā, kas turpinājās katru pavasari līdz 1990.g. Šo pētījumu rezultātā iegūta objektīva informācija par ūdensputnu pavasara migrācijas fenoloģiju, sugu skaitu sastopamību Baltijas jūras piekrastē. Lasi vairāk: Celmiņš 1989, Celmiņš, Baumanis, Roze 1990, 1995.

1987. gadā Latvijā notika kārtējā ligzdojošo gulbju uzskaite, kuru organizēja Vissavienības ornitoloģijas biedrība un Astrahaņas valsts rezervāts. Latvijā uzskaiti koordinēja Juris Lipsbergs. Tā bija piektā ligzdojošo gulbju uzskaite Latvijas teritorijā (iepriekšējās uzskaites notika 1964., 1972., 1974. un 1978.g.). Lasi vairāk: Lipsbergs 1990.

1987. gada 16. jūlijā Papes ezera niedrājos Agris Celmiņš tīklā noķēra Latvijas faunai jaunu putnu sugu – palieņu kauķi (Acrocephalus agricola). Turpmākajos gados (līdz 1990.g.) jūlijā – augustā tajā vietā veicot masveida putnu ķeršanu ar tīkliem, kopumā noķerti 6 palieņu ķauķi (divas pieaugušas mātītes un četri jaunie putni). Šie ir vienīgie šīs sugas novērojumi Latvijā līdz mūsdienām. Lasi vairāk: Celmiņš, Baumanis, Mednis 1993.

Pirms 10 gadiem - 1997. gadā Latvijā notika septītā ligzdojošo gulbju uzskaite, kuru vadīja Mārtiņš Kalniņš. Lasi vairāk: Kalniņš, 1998.

Mārtiņš Kalniņš veic gulbju uzskaites no laivas Engures ezerā 1997. gada 16. maijā. R.Matroža foto.

1997. gada 12. jūnijā ar likumu dibināts Ķemeru nacionālais parks. Lasi vairāk: Strazds, Ķuze 2006.

1997. gada 3. oktobrī Papes jūrmalā novērots platknābja pūslītis (Phalacropus fulicarius). Putnu atrada Valdis Roze. Tajā pašā dienā putns tika ievākts Latvijas Dabas muzejā kolekcijas papildināšanai, kurā pašlaik tā izbāzenis arī atrodas. Šis bija pirmais šīs sugas novērojums Latvijā. Līdz 2006.g. beigām platknābja pūslītis Latvijā novērots vēl trīs reizēs (2003, 2004, 2006). Lasi vairāk: Celmiņš, Baumanis 1998.

Pateicības

Autors izsaka pateicību Mārim Strazdam, Jurim Lipsbergam, Ievai un Ilzei Vilks, kā ari Mārai Eipurei (Latvijas Dabas muzejs) par iespēju izmantot fotogrāfijas šī pārskata veidošanai. Paldies Mārim Strazdam, Jurim Lipsbergam, Aivaram Petriņam par konsultācijām, kā arī Agrim Celmiņam par vērtīgajiem komentāriem un papildinājumiem, kā arī par iespēju šo pārskatu padarīt pieejamu plašākai sabiedrībai.

Izmantotā literatūra

Celmiņš A. 1989. Migrācijas novērojumi Papē 1987.g. pavasarī. - Putni dabā, 2: 88-104.
Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996. - 97. gadā. - Putni dabā 8.2: 1-10.
Celmiņš A., Baumanis J., Mednis A. 1993. List of Latvian Bird Species, 1993. Rīga, Eastbird.
Celmiņš A., Baumanis J., Roze V. 1990. Ūdensputnu pavasara migrācija jūrā pie Papes 1988. gadā. - Putni dabā 3: 92-104.
Celmiņš A., Baumanis J., Roze V. 1995. Ūdensputnu pavasara migrācija jūrā pie Papes 1989.g. - Putni dabā 5.1: 17-31.
Kalniņš M. 1998. Gulbis '97. – Medības. Makšķerēšana. Daba. 1: 26-27.
Klimpiņš V. 2001. Putnu fotogrāfa piezīmes. Rīga.
Lichtenstein J.N.H. 1829a. Animalia in Curonia observata (I Quadrupeda II Aves). - Bulletin de la Societe Imp. des Naturalistes de Moscou. I: 289.
Lichtenstein J.N.H. 1829b. Übersicht der Vögel Kurlands. - Die Quatember, nr.1 (3/4), Mitau.
Lipsbergs J. 1985. Dzīvnieks Sarkanajā grāmatā. Rīga, Zinātne.
Lipsbergs J. 1990. 1987. gada gulbju uzskaites rezultāti Latvijā. - Putni dabā 3: 19-26.
Michelsons H. 1958. Putnu aizsardzība Latvijas PSR. - Saudzējiet un mīliet dabu. Rīga: 119-138.
Piterāns A., Pētersons N. 1989. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs. – Zooloģijas aktuālās problēmas. Rīga, LVU: 5–16.
Strazds M., Ķuze J. (red.) 2006. Putni Ķemeru nacionālajā parkā. Rīga, Jumava.
Vīksne J. 1970. Lielā klijkaija (Stercorarius skua Bruenn.) - jauna suga Latvijas faunā. - Zooloģijas muzeja raksti 5, Rīga: 55-58.
Vīksne J. 1989. Starptautiskā Ornitologu konference Baltic birds-5. - Putni dabā 2: 198-201.
Vīksne J. 1990. Egons Tauriņš 17.12.1907. - 27.12.1989. - Putni dabā 3: 206-210.
Vīksne J. 2006. Zoologam Egonam Tauriņam – 100. Daba un vēsture. Rīga, Zinātne: 93-96.
Блум П. 1970. Пеночка-зарничка и корольковая пеночка - новые виды в фауне Латвии. - Zooloģijas muzeja raksti 5, Rīga: 99.
Виксне Я.А. 1963. Зимовка водоплавающих птиц на некоторых водоемах Латвии. - Орнитология. 6, Москва: 345-354.
Виксне Я. 1976. Зимовка водоплавающих птиц на водоемах Латвии по данным среднезимних учетов 1967-1974 гг. - Миграции птиц. Таллин, Валгус: 124-129.
Виксне Я. 1990. Эгонс Тауриньш. - Сообщ. Прибалт. ком. по изучению миграций птиц. 22, Тарту: 176-184.
Рахилин В. К. 2002. Вклад барона Г. В. Лоудона в организацию кольцевания и изучения птиц России. – Кольцевание и мечение птиц в России и сопредельных государствах 1988–1999 гг. Москва, 45–60.

vvvv