 |
Baltvācu ornitologam, baronam Haraldam Loudonam
(1876-1959) 130 gadi
|
|
|
Ruslans Matrozis
ruslans.matrozis@spi-group.com
2006. gada 11. aprīlī apritēja 130 gadi kopš ievērojamā
ornitologa, baltvācu izcelsmes barona Haralda Loudona
dzimšanas. Barons piederēja pie tiem baltvācu dabas
pētniekiem, kuri aktīvi strādājuši gan Krievijas impērijas
Baltijas guberņu faunas pētīšanā, kur tie dzīvojuši, gan arī
veicinājuši citu reģionu faunas apzināšanu. Savas dzīves 29
gadus barons veltīja ornitoloģijai, gan Latvijas teritorijā,
kur dzīvoja visus šos gadus, gan arī Kaukāzā un Centrālajā
Āzijā. Savu vārdu Latvijas un pasaules ornitoloģijas
vēstures lapaspusēs Loudons ierakstījis ar aktīvu darbību un
izciliem sasniegumiem putnu pavasara fenoloģijas pētīšanā,
masveidīgas putnu gredzenošanas uzsākšanā, kā pirmais un
pagaidām vienīgais putnu sistemātiķis no Latvijas (jaunu
sugu un pasugu aprakstītājs), kā vērtīgās Palearktikas putnu
ādiņu kolekcijas īpašnieks, izcils organizators un
daudzpusīgs pētnieks.
Pirmsākumi
Haralds (Georgs Gidsons) Loudons piedzima 1876. gada 11. aprīlī
sava tēva Viktora Loudona īpašumā esošajā Ķeižu muižā netālu
no Valmieras. Viņš mācījās muižnieku lauku skolā Birkenruh
pie Cēsīm, vēlāk sekoja privātās studijas Ķeizariskās
Krievijas zinātņu akadēmijas Zooloģijas muzeja mācību
iestādē Sanktpēterburgā. Barons apguva un labi pārzināja
vācu un krievu valodas.
Pirmā informācija par barona veiktajiem putnu novērojumiem
attiecināma uz 1890. gadu, kad viņš uzsāka veidot savu
privātu putnu olu kolekciju, kā arī sācis veikt novērojumus
par ligzdojošajiem putniem, galvenokārt Valmieras un Cēsu
apkārtnē. Savā pirmajā publikācijā Par Baltijas provinču
ligzdojošajiem putniem (Loudon 1895) viņš apkopoja
pieejamo literatūru par šo reģionu putnu faunu, papildinot
to arī ar saviem novērojumiem par ligzdojošajiem putniem.
Šis raksts tika publicēts Rīgas dabas pētnieku biedrības
žurnālā. Šīs biedrības direktors, zoologs Gothards Švēders (Gothard
Schweder, 1832-1915) atzinīgi novērtēja jaunā dabas
pētnieka darbu, kurā tika aprakstīti interesanti novērojumi
par tā laika visai retiem ligzdotājiem čūskērgli (ligzda
pie Valmieras, 1891.g.), bikšaino klijānu (ligzda Ķeižos,
1891.g., jāatzīmē, ka vēlāk šī novērojuma pareizību
apstrīdēja vairāki ornitologi), ziemeļu žubīti (ligzda ar
piecām olām pie Burtniekiem, 28.05.1892.), apkakles strazdu
(apdzīvota ligzda, 1892.g.), sārtgalvīti (ligzda ar olām pie
Burtniekiem, 1893.g.) un svītraino pūci (apdzīvota ligzda,
bez gada norādes). Šajā rakstā autors aprakstīja daudzu
putnu sugu ligzdošanas biotopus, kas ir vērtīgs informācijas
avots mūsdienās. |
|
Putnu pavasara migrācijas uzskaites |
Jau 1895. gadā barons uzsāka veikt regulārus putnu
atlidošanas novērojumus katru pavasari savas dzīvesvietas
apkārtnē. Līdz divdesmit viena gada vecumam viņš dzīvoja
Ķeižu muižā, kur, galvenokārt, arī veica šos novērojumus.
Vēlāk, 1897. gadā viņš pārvācas uz tēva mantotu Lizdēnu
muižu, kur nodzīvoja līdz Pirmā pasaules kara beigām.
Fenoloģiskie putnu novērojumi veikti regulāri vismaz līdz
1917. gadam, par vēlākajiem gadiem informācija nav
saglabājusies. Loudons nopublicējis divus |
pārskatus (Loudon 1899, Лоудон 1913) par putnu
pavasara atlidošanas laikiem (1895.-1898. Ķeižu muižā,
1899.-1912.g. Lizdēnu muižā un tās apkārtnē), kur atzīmēti
pirmie putnu parādīšanas datumi katru pavasari, izņemot
dažus periodus, kad barons piedalījās kādā no savām
ekspedīcijām. Šajos pārskatos var atrast arī samērā reto
putnu novērojumus, piemēram, medību piekūna novērojums
Lizdēnos 8./20.04.1899.g. |
|
Loudona organizētas ornitoloģiskās ekspedīcijas un putnu kolekcija |
Transporta ceļu attīstība XIX-XX gadsimtu mijā nodrošināja iespējas
ātri un droši pārvietoties starp dažādiem reģioniem. Dzelzceļa
līnijas savienoja daudzus pasaules valstu reģionus un tas veicināja
daudzu ekspedīciju rīkošanu tajos apgabalos, kuros ornitofauna
nebija vēl pietiekoši labi izpētīta. Šis laiks ornitoloģijas vēsturē
apzīmējams kā nozīmīgu ornitoloģisko ekspedīciju periods un kā
daudzu valsts un privātu putnu (ādiņu un izbāzeņu) kolekciju
izveidošanas pirmsākumi. Tie bija
taksidermijas
uzplaukuma gadi.
XIX gadsimta laikā rietumu un centrālās Eiropas putnu fauna bija jau
visai labi izpētīta, turklāt daudzajās Krievijas guberņās, īpaši tās
dienvidu daļa, bija vēl baltais plankums ornitologu zināšanās.
Interesi par šo reģionu pastiprināja tur strādājošo ornitologu
publikācijas, kur dominēja daudzi raksti par jaunu putnu sugu un
pasugu aprakstīšanu. Viens no tiem bija virsnieku skolas pasniedzējs
Aleksejs Zarudnijs (Алексей Зарудный, 1859-1919), kas laika
no 1885. līdz 1906. gadam rīkoja vairākas ekspedīcijas attālajos
Centrālās Āzijas rajonos, kur atklājis un aprakstījis daudzas putnu
un citu dzīvnieku sugas un pasugas. Laika periodā no 1892. līdz
1906.g. viņš strādāja kadetu skolā Pleskavā, salīdzinoši netālu no
Loudona dzīves vietas. Cits ievērojams tā laika putnu pētnieks,
jurists pēc profesijas - Sergejs
Buturļins
(Сергей Бутурлин, 1872-1938) arī no 1897. līdz 1918.g.
dzīvojis un strādājis Valkas rajonā, bet vēlāk Rakveres apgabalā
(Igaunijas guberņā). Domājams, ka draudzība ar šiem diviem
ievērojamajiem putnu pētniekiem sekmēja Loudona interesi par
putniem. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, barons iepazinās ar
viņiem ap 1901.-1902. gadu.
Pirmā Loudona iepazīšanās ar Kaspijas jūras ziemojošo putnu faunu
notika 1895./96. ziemā (Loudon 1955). Pirmās ekspedīcijās
redzētais atstāja lielu iespaidu un veicināja interesi par šī
reģiona putnu sastāvu un skaitu. Laikā no 1896. līdz 1911. gadam
barons rīkoja piecas ornitoloģiskās ekspedīcijas uz Krimu, Kaukāzu
(Azerbaidžāna) un Centrālās Āzijas (Turkmentistāna, Uzbekistāna,
Tadžikistāna) reģionu (1896., 1901, 1903., 1908. un 1911.), kuras
turpinājās no viena līdz trijiem mēnešiem (Loudon 1902, 1903,
1909b, 1910a, 1911, 1914a).
Jau kopš 1894. gada barons uzsāka veidot savu ievērojamo
Palearktikas putnu kolekciju, kura sastāvēja no dažādu putnu sugu un
pasugu ādiņām. Viens no šādas kolekcijas mērķiem bija iegūt paraugus
putnu sugu un pasugu atšķiršanai lauka apstākļos. Tajā laikā putnu
noteikšanā bija zināmas problēmas, jo trūka labu nodrukātu putnu
noteicēju. Barona kolekcijā tika pārstāvētas gan Baltijas reģiona
putnu sugas, kas bija ievāktas Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas un
Pleskavas guberņu teritorijās, gan arī ekspedīciju laikā iegūtās
citu reģionu putnu sugas un pasugas.
Ekspedīciju laikā iegūtie putni tika apstrādāti un to ādiņas
ar informācijas lapiņām novietotas kolekcijā ar attiecīgu
ierakstu kopējā kartotēkā. Lielāko daļu no putniem savai
kolekcijai Loudons bija nošāvis vai nopircis pats, neliela
daļa nākusi apmaiņas ceļā ar citiem kolekcionāriem.
Domājams, ka pats Loudons putnus nav preparējis un
nodīrājis, bet uzticējis šo darbu profesionālajiem
preparatoriem. Kolekcijas materiālus Loudons izmantoja par
pamatu apmēram 50 putnu sugu un pasugu aprakstīšanai laikā
no 1902. līdz 1914. gadam, galvenokārt vācu ornitoloģiskajos
žurnālos. Daudzi taksoni aprakstīti sadarbībā ar Zarudniju.
Vēlākajos gados apmēram puse no šiem taksoniem tika
klasificēta par sinonīmiem un zaudēja pirmatklājuma nozīmi.
Tomēr daudzas aprakstītās |
putnu pasugas un viena zīlītes suga (Parus hyrcanus Zarudny &
Loudon, 1905) mūsdienu putnu klasifikācijā apzīmēta ar Loudona
vārdu.
Loudona putnu ādiņu kolekcija bija viena no lielākajām privātajām
kolekcijām Krievijas impērijā un tuvākajās valstīs. Par tajā esošo
putnu ādiņu skaitu ir visai pretrunīgas ziņas. Pēc vieniem datiem
tur varēja būt ap 12 000 vienībām - šādu skaitu minēja Nikolajs fon
Tranzē (Nikolai von Transehe, 1886-1969) kādā privātā
sarakstē 1950. gadu otrajā pusē. Savukārt, savā grāmatā par Latvijas
putniem (Transehe 1965) viņš rakstīja jau par 20 000 vienību.
Iespējams, ka 1950. gadu beigās Tranzē bija sazinājies ar Loudonu un
precizējis kolekcijas kopējo apjomu. Piemēram, vienā no pēdējiem
Loudona rakstiem (Лоудон 1917) tika minēta iegūtā putna
numerācija ar 13887. numuru. Iespējams, ka kolekcijā bija
pārstāvētas ne tikai putnu ādiņas, bet arī citas putnu daļas,
piemēram gredzenoto putnu kājas, vai putnu numerācija bija dalīta
pēc putnu sugu grupām vai reģioniem. Apmēram 5000 putni tika iegūti
lielajās ekspedīcijās (Ковшарь 2003).
No pirmsākumiem kolekcija glabājusies Loudona dzīves vietā Lizdēnu
muižā un aizņēma palielu platību. Pirmā pasaules kara sākumā Loudons
bija nosūtījis daudzus lūgumus par kolekcijas pārvietošanu no kara
briesmām drošākā
vietā, gan vietējai varai, gan arī Krievijas zinātņu akadēmijai, bet
nesekmīgi. Politiskā situācija Krievijas impērijā bija ļoti
saasināta. Savā vēstulē krievu ornitologam Rossinskim, kas datēta ar
07.08.1915, Loudons rakstīja, kā iepērk visas nepieciešamas mantas,
lai būtu gatavs ātrai evakuācijai sakarā ar vāciešu uzbrukumu. Bēgšanas
dēļ nāksies visas kolekcijas atstāt likteņa varā. Tās ir ļoti
apjomīgas, lai kur vestu un iepakotu! Vai tad nav kādu normu, kuras
varētu būt izmantotas, lai kara apstākļos saglabātu šādas mantas,
kuras ir ne tikai kādas privātās personas īpašums, bet arī tautas
bagātība?! (Рахилин 2002).
Ap 1920. gadu Loudonam bija jāatstāj dzimtene un pēc dažiem
pārbraucieniem viņš palika dzīvot Berlīnē. Pēc Tranzē sniegtās
informācijas (Transehe 1965) laikā no 1919. līdz 1920. gadam
kolekcija stipri cietusi, kad glabājās Valmierā nepiemērotos
apstākļos (mitrās telpās). Daudzus kolekcijas putnu eksemplārus
sabojāja puve. Vēlāk, kolekcijas paliekas tika transportētas uz
Rīgu, kur to pārvaldīja Loudona pilnvarnieks, barons Leo Stempels.
Pateicoties Tranzē iniciatīvai 1922.g. 5. jūlijā daļa Loudona
kolekcijas, galvenokārt Latvijas putnu faunas sugas, tika pārdota
nesen nodibinātajai Latvijas Augstskolai, tās Zooloģijas kabinetam
kopskaitā 444 putnu ādiņas no 161 sugas, kur lielākā daļa glabājās
arī mūsdienās (Piterāns, Pētersons, 1989).
Par tālāko kolekcijas daļu ir skopas ziņas. Tranzē rakstīja, ka
vēlāk (gads nav precīzi norādīts) kolekcija evakuēta uz
Kēningsbergu. Tuvojoties frontes līnijai 1944./45.g. kolekcija
pārvietota drošā vietā kādā Austrumu Prūsijas īpašumā. Viņam
neizdevās uzzināt par kolekcijas likteni pēc Otrā pasaules kara nedz
no Krievijas ornitologiem, nedz arī no H.Johansena (Transehe 1965).
Ir zināms, ka mūsdienās nelielā daļa no Loudona vākumiem atrodama
arī citos muzejos, piemēram žagatas ādiņa Latvijas Dabas muzejā, ap
140 putnu ādiņām glabājas Amsterdamas Universitātes Zooloģijas
muzejā (Roselaar 2003), un, varbūt, arī citur. |
|

Ormanīša ādiņas etiķete no H.Loudona kolekcijas |
Putnu masveida gredzenošanas uzsākšana |
Pēc 1899. gada, kad dāņu skolotājs Hans Mortensens (Hans
Christian Cornelius Mortinsen, 1856-1921) ir uzlicis 165 mājas
strazdiem metāla gredzenus ar iegravētu adresi, putnu gredzenošanas
metode ir sākusi savu gājienu pa pasauli. Jau dažus gadus vēlāk,
1903. gadā pastors Johans Tinemans (Johannes Thienemann,
1863-1938) organizēja pirmo putnu gredzenošanai paredzēto
staciju Vogelwarte Rossiten (tagad Ribačija) Kuršu kāpā,
toreizējās Kēningsbergas teritorijā. Pēc četriem gadiem no Rositenes
stacijas nopirktie gredzeni tika uzlikti putniem Krievijas impērijas
teritorijā. Tas notika Lizdēnos 20.04.1907., kad barons Loudons
apgredzenoja meža pīli. Tajā pašā gadā vēl astoņiem baltajiem
stārķiem tika uzlikti gredzeni. Nākamajā gadā barons apgredzenoja
jau 65 putnus no 6 sugām: laukirbi, balto stārķi, parasto svilpi,
meža pīli, meža pūci un mājas strazdu.
Desmit gadu laikā, no 1907. līdz 1916. gadam, Loudons apgredzenojis
3062 putnus. Masveidīgākā Loudona gredzenota putnu suga bija tieši
mājas strazdi, kopskaitā apgredzenoti vairāk nekā 936 putni (trūkst
dati par 1912. gadu), kas veidoja vienu trešo daļu no visiem
apgredzenotajiem putniem. Jāatzīmē, ka speciāli šim nolūkam tika
veidoti daudzi strazdu būrīšu parauglaukumi. Līdz 1912. gadam tika
izmantoti alumīnija gredzeni ar Rositenes stacijas adresi, bet kopš
1913.g. - ar Maskavas adresi. Jāatzīmē, ka gredzenu trūkuma dēļ kopš
1914. gadā Loudons bija spiests pārtraukt masveidīgu putnu
gredzenošanu. Kara laikā vairs nebija iespējams nedz saņemt
gredzenus, nedz pat veikt pašu gredzenošanu (Рахилин 2002).
Gredzenoto putnu atradumi nelika ilgi gaidīt. Viens no
interesantākajiem atradumiem bija baltā stārķa kontrole
Dienvidāfrikā, kuru Loudons gredzenojis 1909. gadā (Loudon 1910).
Praktiski tikai uz Loudona gredzenoto putnu atradumiem balstās
pirmais pārskats par mājas strazdu migrācijām no Krievijas un
ziemošanas vietām Rietumu Eiropā (1909-1917), kas sastāvēja no
sešiem atradumiem, pieci no kuriem bija Loudona gredzenoto putnu
kontroles. Sestais mājas strazds arī
tika gredzenots mūsdienu Latvijas teritorijā - Mārtiņš Novinickis
1914. gadā šim putnam bija uzlicis gredzenu Zalves pagastā (Рахилин
2002).
Lai veicinātu ornitoloģijas zinātnes attīstību Krievijas impērijā,
Loudons aktīvi iesaistījies organizatoriskajā darbā. 1912. gadā viņš
ierosināja izveidot
speciālu putnu pētīšanas institūciju Krievu Ornitoloģisko komiteju
(KOk) pie Ķeizariskās Krievijas dzīvnieku un augu aklimatizācijas
biedrības, ar galvenajiem uzdevumiem - apvienot spēkus putnu
pārlidojumu pētīšanai ar |
gredzenošanas metodi, izveidot putnu migrācijas
(fenoloģijas)pētīšanas vietu tīklu, popularizēt un ieviest dzīvē
idejas putnu piesaistīšanai un aizsardzībai.
Šīs organizācijas dibināšanas sanāksme notikusi 26.11.1912. gadā
Maskavā, to vadīja Loudons. Tajā piedalījās daudzi tā laika
Krievijas inteliģences un elites pārstāvji, kopskaitā ap 80
dalībniekiem. Tika nolasīti trīs ziņojumi. Loudons prezentēja
nelielu izstādi ar Vācijas un Ungārijas alumīnija gredzenu
paraugiem, mājas strazda ādiņu ar gredzenu (putns bija gredzenots
Lizdēnos un iegūts Anglijā), putnu kājiņas ar gredzeniem. Viens no
šīs sanāksmes lēmumiem bija atbalsts KOk izveidošanai, kā arī
aicinājums uzņemties pirmās Krievijas ornitologu sanāksmes
organizēšanu 1914. gadā. Kā ir zināms, šiem plāniem nebija lemts
piepildīties Pirmā pasaules kara dēļ.
Vajadzētu atzīmēt barona aktīvu darbu pie KOk popularizēšanas starp
ārzemju putnu biedrībām un gredzenošanas institūcijām. Pateicoties
Loudona iniciatīvai un aktīvajam darbam, kopš 1913. gada Krievijas
impērijas teritorijā putnu gredzenošana notika ar gredzeniem ar
Maskavas adresi. Pirmā šāda Krievijas gredzenu partija tika saņemta
1913.g. janvārī.
Pirmā KOk sapulce notika 1913.g. februārī Maskavā, kur tika
izstrādāta un apstiprināta gredzenotāju instrukcija. Par Loudona
ievērojamo ieguldījumu putnu pētīšanā viņš tika ievēlēts par šīs
organizācijas mūža biedru. Vēl par īsteniem locekļiem ievēlētas 14
personas, ieskaitot Zarudniju un
Buturļinu.
H.Loudona putnu gredzenošanas kopsavilkums
 |
|
Putnu pētījumi Baltijas guberņu (Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas)
teritorijā |
Daudz brīvā laika Loudons pavadīja savā Lizdēnu muižā, kur
nodarbojās ar īpašuma apsaimniekošanu un lauksaimniecības
organizēšanu. Brīvajos brīžos viņš nodarbojās ar putnu novērojumiem,
gāja medībās, regulāri papildināja savu putnu kolekciju, veica plašu
saraksti ar ornitologiem, medniekiem u.c. Ārpus lielajām
ekspedīcijām Loudons rīkoja vairākus vietējā mēroga braucienus,
piemēram uz Matsalu līci - 1908. gadā kopā ar
Buturļinu
(Loudon, Buturlin 1909), 1909. gadā (Loudon 1910e) un
1912. gadā. 1914. gada aprīlī Loudons apmeklēja Lubānas ezeru (Loudon
1914d).
Laika posmā no 1895. līdz 1922.g. dažādos izdevumos Loudons ir
nopublicējis ap 100 rakstu par putniem. Viņa plašās zināšanas un
interese ornitoloģijas jautājumos ļāva viņam akcentēt uzmanību tieši
uz interesantākajiem, būtiskākajiem un vērtīgākajiem novērojumiem un
notikumiem. Īpaši gribētos atzīmēt viņa analītiskos rakstus par
Baltijas guberņu putnu faunu un tās izmaiņām (Loudon 1900, 1904b,
1909a, 1910d, 1922). Atsevišķi raksti veltīti dažādu sugu
sastopamībai un |
ekoloģijai, piemēram, par rubeņu spalvu maiņu (Loudon
1904a), mājas apoga (Loudon 1906) un čūskērgļa
sastopamību (Loudon 1907b), par vistveidīgo putnu
hibrīdiem un anomālijām (Loudon 1897, 1907a), par
pirmo zināmo melnrīkles strazda novērojumu Vidzemē (Loudon
1910b), par egļu krustknābju invāziju (Loudon 1910c,
Лоудон 1910), par meža pūces mazuļu barošanos (Loudon
1913), par baltgalvas grifa novērojumu (Loudon 1910).
Savā dzīves laikā barons Haralds Loudons ir bijis daudzu ar
putniem saistītu organizāciju dalībnieks: Rīgas dabas
pētnieku biedrības goda biedrs, Vācu mednieku savienības
goda biedrs, Ķeizariskās Krievijas zinātņu akadēmijas
zooloģijas muzeja korespondents, Krievijas Ornitoloģiskās
komitejas mūža loceklis, Starptautiskās Ornitoloģiskās
komitejas pastāvīgais biedrs, Ungārijas Ornitoloģijas
institūta goda biedrs un arī Berlīnes universitātes
ornitoloģijas profesors. Loudons, kā privātpersona
piedalījies arī Starptautiskajos Ornitoloģiskajos kongresos
(1905.g. Londonā, 1910.g. Berlīnē). |
|

Mājas apoga ādiņas etiķete no H.Loudona kolekcijas |
Loudons un Latvijas ornitoloģija |
Pirmā pasaules
kara un sekojošās Krievijas revolūcijas rezultātā tika
stipri iedragāta ornitoloģiskās zinātnes (arī citu zinātņu)
attīstība uz daudziem gadiem. Tas tiešā veidā skāra arī
baltvācu izcelsmes pētniekus Krievijas impērijas Baltijas
guberņās, kuri dažu gadu laikā zaudēja savus īpašumus un
nevarēja turpināt aktīvi darboties putnu pētīšanā. Līdzīgs
liktenis piemeklēja arī Loudonu. Lizdēnu muižas īpašumi (513
ha zemes uz XX gs. sākumu) tika nacionalizēti un zemes
reformas laikā (1922.g.) sadalīti 31 jaunsaimniecībā.
Loudons pazaudēja savu ienākuma avotu un pārcēlās dzīvot uz
Berlīni, kur arī miris 82 gadu vecumā (01.01.1959.g.).
Dzīves laikā Vācijā viņš nopublicējis tikai divus nelielus
atmiņu rakstus par putniem.
Gribētos īpaši atzīmēt vēl kādu Loudonu ieguldījumu
Latvijas putnu pētīšanā pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Viņš |
bija modinājis dziļo interesi par putniem Nikolajam fon
Tranzē, kas bērnības un jaunības gados dzīvojis Jaunbrenguļu
muižā Valmieras apkārtnē. Tranzē bieži apciemojis baronu,
braucis viņam līdzi medībās, aplūkojis viņa bagāto putnu
kolekciju. 1908. gadā Loudons paņēma līdzi 22 gadus veco
Tranzē savā ceturtajā ekspedīcijā uz Kaukāzu un Centrālās
Āzijas valstīm. Daudzus gadus vēlāk, 1925. gadā Latvijas
Universitātes Sistematiskās zooloģijas institūta paspārnē
Tranzē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli (Transehe
1927), kura turpmākajos divdesmit gados bija vadošā
institūcija, kas pētīja Latvijas putnu dzīvi (organizēja
putnu gredzenošanu, ievāca fenoloģiskus un faunistiskus
datus). |
|
Pateicības |
Autors gribētu pateikties Aivaram Petriņam (Latvijas Universitātes
Zooloģijas muzejs) par iespēju apskatīt un nofotografēt putnu ādiņas
no Loudona kolekcijas. Paldies Dmitrijam Boiko (Latvijas Dabas
muzejs) par palīdzību informācijas meklēšanā muzeja kartotēkā.
Izsaku pateicību Mārim Strazdam un Oskaram Keišam (Latvijas
Universitātes Bioloģijas fakultāte) par Loudona rakstu kopijām, kā
arī Ilgai Sondorei par palīdzību rakstu tulkošanā no vācu valodas.
Paldies arī K. Roselaram (Kees Roselaar, Amsterdamas
Universitātes Zooloģijas muzejs) par palīdzību Loudona putnu
kolekcijas jautājumos. Īpašs paldies Jeļenai Šapoval (Krievijas
Zinātņu akadēmijas Zooloģijas institūts, Sanktpēterburga) par
iespēju strādāt institūta ornitoloģiskajā bibliotēkā. |
LITERATŪRAS SARAKSTS |
Loudon H. 1895. Die Brutvogel der Ostseeprovinzen.
Korrespondenzblatt des Naturforscher Vereins zu Riga. Jg.
38: 45-54.
Loudon H. 1897. Tetrao tetrix L. x Lagopus
lagopus (L.), Tetrao lagopoides Nilss. juv in
Livland. Ornithologisches Jahrbuch, Jg. 8, Nr. 1:
37-38.
Loudon H.B. 1899. Ankunftdaten in Keysen Livland.
Ornithologisches Jahrbuch, Jg. 10, Nr. 5: 191-192.
Loudon H. 1900. Beitrag zur Kenntnis der
ornithologischen Fauna Liv-, - Est und Kurlands.
Ornithologisches Jahrbuch, Jg. 11, Nr. 5/6: 229-233.
Loudon H. 1902. Ergebnisse einer ornithologischen
Sammelreise nach Cenral-Asien (1901). Ornith. Jahrbuch, Jg.
13, Nr. 3/4: 81-106, Nr. 5/6: 190-231.
Loudon H. 1903. Ergebnisse einer ornithologischen
Sammelreise nach Zenral-Asien (1901). Ornith. Jahrbuch, Jg.
14, Nr. 1/2: 45-63.
Loudon H. 1904a. Etwas uber das Kleid des mausernden
alten Birkhahnes. Baltische Waidmannsblatter. Riga, Jg. 4,
Nr. 10: 172-175.
Loudon H. 1904b. Welche Vogel uberwintern in den
Ostseeprovinzen. Baltische Waidmannsblatter. Riga, Jg. 4,
Nr. 18: 311-313.
Loudon H. 1906. Uber das Vorkommen des Steinkauzes
Carine noctua (Retz.) in den Ostseeprovinzen.
Ornithologische Monatsberichte, Jg. 14, Nr. 12: 190-191.
Loudon H. 1907a. ine Prachtsammlung abnormer und
hybrider Wildhuhner. Ornithologisches Jahrbuch, Jg. 18, Nr.
1/2: 52-71, Nr. 3: 92-103.
Loudon H. 1907b. Zur Ornis der russischen
Ostseeprovinzen, 1. Circaetus gallicus (Gmel.). Der
Schlangenadler. Ornithologisches Jahrbuch, Jg. 18 Nr. 5/6:
203-206.
Loudon H., Buturlin S.A. 1908. Eine ornithologische
fahrt an die Matzal Wiek. Journal fur Ornithologie, Jg. 56:
61-72.
Loudon H. 1909a. Vorlaufiges Verzeichnis der Vogel
der russischen Ostseeprovinzen Estland, Livland und Kurland.
Ann. Museums Zool. Acad. St.-Petersbourg, Nr. 3/4: 192222.
Loudon H. 1909b. Meine dritte Reise nach
Zentral-Asien und ihre ornithologische Ausbeute. Journal fur
Ornithologie, Jg. 57: 505573.
Loudon H. 1910a. Meine dritte Reise nach
Zentral-Asien und ihre ornithologische Ausbeute. Journal fur
Ornithologie, Jg. 58: 190.
Loudon H. 1910b. Ein neuer Vogel fur Livland (Turdus
atrogularis). Ornithologische Monatsberichte, Jg. 18,
Nr. 3: 40.
Loudon H. 1910c. Maseeninvasion von Fichtenkreuzschnabeln
(Loxia curvirostra). Neue Baltische Waidmannsblatter, Jg. 6,
Nr. 14: 326.
Loudon H. 1910d. Zwei Beitrage zur Ornis der
russischen Ostseeprovinzen. Ornithologische Monatsberichte,
Jg. 18, Nr. 1: 1-5.
Loudon H. 1910e. Meine II. Fahrt an die Matzalwiek 9.
(22.) V. 19.V. (1.VI.) 1909. Ornithologisches Jahrbuch,
Jg. 21, Nr. 1/2: 1-18. |
Loudon H. 1911. Meine vierte Reise nach Zentral-Asien
und Talysch. Januar Marz 1908. Bericht uber den V Intern.
Ornitologen Kongress. Berlin, p. 335-369.
Loudon H. 1912. Ein livlandischer Storch in Sudafrika
erlegt. Neue Baltische Waidmannsblatter, Jg. 9, Nr. 14: 323.
Loudon H. 1913. Von Speisezettel unseres Waldkauzes (Sturnium
aluco). Neue Baltische Waidmannsblatter, Jg. 9, Nr. 11:
260.
Loudon H. 1914a. Ergebnisse meiner funften Reise nach
dem Talyscher Tieflande und Trascaspien vom 30 I (12 II) bis
zum 1 (14) V 1911. Ann. Museums Zool. Acad. St.-Petersbourg,
Nr. 18: 431-510.
Loudon H. 1914b. Gyps fulvus in Estland erlegt.
Ornithologische Monatsberichte, Jg. 22, Nr. 2: 33-34.
Loudon H. 1914c. Ein zweiter Gansegeier (Gyps fulvus)
in Ostseeprovinzen. Neue Baltische Waidmannsblatter, Jg. 10,
Nr. 2: 33-34.
Loudon H. 1914d. Eine Excursion nach Lubahn. Neue
Baltische Waidmannsblatter, Jg. 10, Nr. 23/24: 493-500.
Loudon H. 1922. Geographische Besonderheiten der
ostbaltischen Ornis. Ornithologisches Jahrbuch, Jg. 70, H.
4: 514-516.
Loudon H. 1955. Lenkoran telen. Aquila (Budapest), T.
59-62: 357360.
Piterāns A., Pētersons N. 1989. Latvijas
Universitātes Zooloģijas muzejs. Zooloģijas aktuālās
problēmas. Rīga, LVU, 5.-16. lpp.
Roselaar C.S. 2003. An inventory of major European
bird collections. Bull. B.O.C.: 253-337.
Transehe N. 1927. Latvijas ornitoloģijas centrāles
ziņojums (1925./26.g.). Daba, Nr. 3: 108-117.
Transehe v. N. 1960. Harald Baron Loudon Lisden.
Ein Gedenkblatt zum einjahrigen Todestage am 1. Januar 1960.
Verlag Karl Pohle & Sons. Berlin. 7 p.
Transehe v. N. 1965. Die Vogelwelt Lettlands. Verlag
Harro von Hirshheydt, p. 189-190.
Ковшарь А.Ф. 2003. Лоудон Гаральд Викторович (Гаральд
Георг Гидсон). Орнитологи Казахстана и Средней Азии: XX век.
Библиографический справочник. Алматы. 56-57 стр.
Лоудон Г.В. 1910a. Массовое появление клеста-еловика
(Loxia curvirostra Linn.) в Лифляндской губернии.
Oрнитологический вестник, Nr. 3: 225.
Лоудон Г.В. 1913. Весенний прилет птиц в центре
Лифлянской губернии. Птицеведение и птицеводство том 4, nr.
2: 132-148.
Лоудон Г.В. 1917. Выродок большой синицы.
Орнитологический вестник, вып. 8, Nr. 2: 129.
Рахилин В.К. 2002. Вклад барона Г.В.Лоудона в
организацию кольцевания и изучения птиц России. Кольцевание
и мечение птиц в России и сопредельных государствах
1988-1999 гг. Москва, 45-60 стр. |
|
|
Ar nelielām izmaiņām raksts publicēts arī žurnalā "Putni dabā":
Matrozis R. 2006. Baltvācu ornitologam Haraldam Loudonam 130.
Putni dabā 16.1: 1723.
|