Ievadlappuse

Putnu dziesmas pusnakts saules gaismā

Sākumlapa

Polārais loks ir maģiska robeža - saules gaisma jūnija vidū tā arī nepazūd pat divos naktī. Somijas Karēlija Krievijas pierobežā ir mazapdzīvota un ārpus pilsētas biežāk izdosies redzēt ziemeļbriedi kā cilvēku, tomēr katru gadu tieši šeit sabrauc ap simts putnu vērotāju, lai jau 22. gadu piedalītos Kūsamo putnu maratonā. Tas ir galvenais notikums somu putnu vērošanas kalendārā. Vēl daudz vairāk putnu sugu sarakstu veidotāju no plašās pasaules ierodas tieši šeit – lai redzētu retās Sibīrijas sugas.

Ziemeļu šarms un Sibīrijas putni Eiropā

Kūsamo ir Somijas Ziemeļaustrumu reģions, kura centru veido mazpilsēta ar tādu pat nosaukumu. Pilsētiņa atrodas aptuveni 800 kilometru no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem ziemeļu virzienā un ap 100 km uz dienvidiem no polārā loka. Tur nekad nav bijuši pat daudzi somi, jo Kūsamo dienvidsomiem šķiet ļoti tālu. Karēlijas daba ir pievilcīga: klinšaini, eglēm, bērziem un priedēm apauguši kalni, kas mijas ar ezeru virknēm, purviem un pa kādai mazai, niecīgai pļaviņai. Vasaras saulgriežos te gaisa temperatūra ir ļoti patīkama – ap +20 C, taču tas rada labsajūtu arī vairākiem miljoniem neatlaidīgu odu. Ainavas papildināšanai bieži gar ceļmalām un reizēm arī tieši ceļa vidū manāmi lempīgie ziemeļbrieži.

Putni.lv komanda iebraucot Karēlijā. No kreisās: Mārcis Tīrums, Sergejs Kosobokovs, Andris Klepers. Foto: Sergejs Kosobokovs.

Kūsamo reģions ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām Somijā. Nelielā teritorijā var atrast lielāko daļu raksturīgo Somijas putnu sugu. Labos gados šeit ligzdo ziemeļu pūce un svītrainā pūce, taču regulāri, kaut nelielā skaitā sastopamas daudzas austrumu sugas: Sibīrijas zīlīte, bēdrozis, ziemeļu ķauķītis, zilastīte, ziemeļu svilpis, meža stērste un mazā stērste. Te vairāk kā citur ir iespējas sastapt baltsvītru krustknābi un zaļo ķauķīti. Jau ierodoties, izcilais ziemeļu putnu pazinējs un gids - Olli Lamminsalo pastāsta par labākajām vietām, kur varētu meklēt interesējošās retās sugas. Vienojamies, ka vienmēr vajadzīga arī daļa veiksmes un, ja mēs nelietosim odus atbaidošus līdzekļus, tad pēdējie mūs apēdīs.

Goda cīņa

Jau minēju, ka šis ir prestižākais notikums putnu vērošanā Somijā. Ņemot vērā viņu tradīcijas un lielo putnu vērotāju skaitu, varētu apgalvot, ka arī vienas no vislabāk organizētajām putnu vērošanas sacīkstēm Eiropā. Kūsamo putnu maratons notiek jau 22. gadu pēc kārtas un ikreiz tajā piedalās ap 30 komandām. Līdz šim ir piedalījušās komandas no Skandināvijas valstīm, Lielbritānijas, bijuši pa kādam citas nācijas pārstāvim jauktās komandās kopā ar somiem. Taču komanda no Latvijas www.putni.lv šoreiz startēja pirmo reizi un to pārstāvēja: Sergejs Kosobokovs, Mārcis Tīrums un Andris Klepers. Dalības noteikumi ir vienkārši: 24 stundu laikā jānovēro pēc iespējas vairāk putnu sugu Kūsamo reģiona robežās (lieluma ziņā tāds pats, kā vidēja administratīvā rajona platība Latvijā). Novērojumi jāatzīmē speciālās reģistrācijas formās, kur visas putnu sugas sadalītas trīs grupās: pirmās pakāpes pamatsugas (kopā 70), otrās pakāpes pamatsugas – retākas, tomēr katru gadu novērojamas (kopā – 30), un tā sauktās atslēgas sugas, kuru saraksts aizsniedzas līdz 112. Visas sugas jāredz vai jādzird 2/3 no komandas. Atsevišķi kā vienība skaitās arī viena no divām sugām (piemēram, līdz sugai nenoteikts krustknābis vai ķīķis/peļu klijāns). Svarīgi, ka katras sugas novērojums dod vienu punktu un šajā izpratnē Ziemeļpūce ir tik pat vērtīga kā mājas zvirbulis. Tieši šis pēdējais punkts ir stratēģiski svarīgs un mēs vairākkārt sacīkstes laikā nonācām pretrunā ar šo, izvēloties meklēt retās sugas tā vietā, lai brauktu lielus attālumus pēc parastām. Dalības maksa ir tikai 15 EUR no komandas dalībnieka un balvas ir vairāk simboliskas, kā vērtīgas. Taču nešaubīgi lielākā balva, kuras dēļ norit sīvākā cīņa, ir gods. Tā ir galvenā motivācija lielākajai daļai komandu un to pavada pilnīgs džentelmeniskums: nedrīkst mānīties, novērojumus nedrīkst pirkt, pārdot vai iemainīt.

Putni.lv komanda pirms sacīkstes ar galveno putnu maratona organizētāju – Olli Lamminsalo. Foto: Sergejs Kosobokovs.

Kūsamo 22. putnu maratona atklāšana Rukas kongresu centrā 16. jūnijā. Piedalās 29 komandas. Foto: Andris Klepers.

Starts

Sacīkstes atklāj Rukas slēpošanas kūrorta kongresu centrā – milzīgā zālē, kur pārējie tiek iepazīstināti ar katru dalībnieku un īsumā pārstāsta par jau gadiem nemainīgajiem noteikumiem. Zīmīgi, ka daļa vērotāju binokļus tā arī nenoņēma no kakla un ik pa brīdim pievērsās aiz loga garām lidojošajiem putniem! Par Latvijas komandu sekoja maza piebilde: tā kā viņi ir pirmo reizi un nav nopietni konkurenti, tad drīkst atbalstīt, pabikstot kāda vērojuma virzienā. To mēs izbaudījām nākošajās 24 stundās īsti ziemeļnieciski atturīgā garā: tikai vienu reizi kāds vīrs ar labu akcentu pusčukstus piebilda: „Šī ir laba vieta plēsīgajiem putniem...” Tajā brīdī mēs atradāmies stāvā kalna virsotnē un labi pārskatāmo plašo ieleju vēroja vēl vismaz ducis komandu. Var tikai iztēloties, cik būtiski ir šādā brīdi precīzi noteikt sugu un nekļūdīties, jo vienlaicīgi uz to pašu putnu kilometra attālumā skatās vēl vismaz pārdesmit erudītu un spītīgi klusējošu acu pāru.

Mūsu komandas stratēģija ir maršruta izveide reto sugu putnu meklēšanai, lai pa ceļam reģistrētu arī biežāk sastopamās pamatsugas. Sākums ir ļoti svarīgs, jo sacīkstes drīkst iesākt divu stundu diapazonā no 11:00 – 13:00 un parasti to dara tikai no brīža, kad izdodas ieraudzīt kādu retāku sugu.

Sacīkstes otrā stunda – plēsīgo putnu vērošana Oulankas nacionālajā parkā. Foto: Andris Klepers.

Sugu vākšana

Sākam savu sarakstu ar krīkli, kurš kļūst par pirmo novēroto sugu nelielā meža ezeriņā Oulankas nacionālajā parkā, kopā ar dziedošām ziemas žubītēm, apkārt lēkājošām zīdastēm un vienu no visbiežāk sastopamajām sugām: purva tilbīti. Jau drīz somu komanda mums pasmej, ka tornis, kurā mēs esam uzkāpuši izcirtuma vidū nav putnu vērošanai, bet mednieku vajadzībām. Tas gan mums netraucē piereģistrēt vēl teju desmit parastākās sugas. Vēl pēc brīža stāvam kopā ar duci somu komandu jau pieminētajā plēsīgo putnu vietā. Komandas viena otrai līdzās, bet neviens neko neapspriež – tikai savstarpēji sačukstas. Binokļi lielai daļai vērotāju ir piemontēti klāt rokas garuma koka kātam – lai to ērtāk turēt ilgstoši un nenogurtu rokas. Šeit tiekam pie dažiem vērtīgākajiem novērojumiem. Kad daļa komandu jau aizgājušas, tikai pāris komandām paveicās ieraudzīt bikšaino klijānu. Vēl pēc mirkļa garām aizlido egļu krustknābji, kurus arī reģistrējušas tikai dažas komandas. Turpmāk īstenojam savu saplānoto maršrutu, ievērojot laiku, cik katrā vietā varam atļauties. Pa ceļu braucam garām ezeriņam un krūmos nozib klusējoši somu stāvi ar teleskopiem. Jāpārbauda. Purvainajā meža ezeriņā atrodam ligzdojošus šaurknābja pūslīšus. Amizanti putni - mātītes te pavada tikai pārdesmit dienas, lai pēc olu izdēšanas un izperēšanas uzreiz dotos ceļā uz dienvidiem, kamēr tēviņš vēl mirkli parūpējas par jaunajiem un arī seko. Turpat ligzdo tumšās pīles - īsts gandarījums apskatīt tās tik tuvu mierīgi peldam ezerā, nevis Baltijas jūras viļņu nemierā. Meklējot pelēko cielavu, atrodam ūdensstrazda ligzdu. Virkni vienkāršu sugu savācam vietās, kuras jau apmeklējām pirms sacīkstes, iepazīstot apkārtni. Taču tā arī neredzējām nevienu cekuldūkuri, mājas strazdu, lauku cīruli un lauku zvirbuļi te vispār nedzīvo, bet par parastām sugām kļuva kuitalas, lielās tilbītes vairākās ligzdošanas vietās un melnkakla gārgales, kuru dobjie saucieni harmoniski iederējās apkārtējā ainavā. Īpašs novērojums ir Sibīrijas zīlītes atrašana. Olli mums pastāstīja par kādu būrīti plašā jaunu priežu audzē. Daudzas komandas speciāli izliek sev vien zināmus būrīšus šai sugai, jo būdama pietiekami reta un grūti novērojama, tādejādi tā ir vieglāk piesaistāma. Mēs atrodam Sibīrijas zīlīti barojam mazuļus. Turpmāk katru stundu nāk klāt pa vairākām putnu sugām un dziedošu peļkājīti dzirdam pat īsi pirms pusnakts. Gaišās nakts vidū vairāk kā divas stundas veltījām svītrainās pūces atrašanai. No Olli zinājām par kādu nomaļu vietu, kur vēl pāris nedēļas atpakaļ viņa suns (vienīgais Eiropā, kas trenēts uz svītraino pūču atrašanu), pavadot itāļu grupu bija atradis jau pieaugušus svītrainās pūces mazuļus. Lai arī pūci neizdevās atrast, piecsimt gadu vecās priedes, vērienīgā kalnu panorāma un divos naktī novērotais medījošais lauku piekūns radīja ļoti patīkamu noskaņojumu. Gaismas dēļ miegs arī nenāk un pēc nejauša retās lielās čakstes novērojuma, braucam uz kalnu, kur varētu atrast zilastīti.

Bridējputnu vērošana augstajā purvā tieši no šosejas malas. Foto: Andris Klepers.

Purva tilbīte un jūras zīriņš. Foto. Andris Klepers.

xxxx

Raksturīgi putnu vērošanas torņi Somijā: zem skatu platformas apakšā ir vieta nakšņošanai un labiekārtota ugunskura vieta ar sausu skaldītu malku un pilnu grilēšanas aprīkojumu. Foto: Andris Klepers.

Svītrainās pūces meklējumos divos naktī un Sibīrijas zīlīte. Foto. Andris Klepers.

Zili brīnumi

Saule mirkli pakavējusies pie apvāršņa jau atkal aiziet jaunu riņķi un pulkstenis rāda nedaudz pirms trijiem rītā. Ierodamies pie liela apaļa kalna - Iivaara, kas apaudzis ar stāvām eglēm un vairāk atgādina Urālu grēdas ainavu. Klusēdami ejam pa taku augšup un arī te nostāk krūmos sēž kāds klusējošs soms. Pēkšņi kā modinātājpulkstenis – Mārcis pirmais izdzird zilastītes dziesmu. To iepriekš esam dzirdējuši tikai no Olli svilpošanas, taču tā ir nesajaucama. Dzenājamies pa stāvo klinšaino nogāzi, lai ieraudzīto to kādā no stāvajām egļu galotnēm. Ar teleskopu izdodas putnu pamanīt no stāvas klinšu radzes lielākā attālumā. Apbrīnoju jauno dziedošo tēviņu, kamēr Sergejs laužas cauri brikšņiem uz manu pusi, bet Mārcis sauc, lai nākam šurp: viņš stāvot tieši zem egles, kurā dzied zilastīte. Zilrīklītei radniecīgais putns patiešām ir skaists un arī drošs. Šis novērojums bija apcerēts un ilgi gaidīts un uz maigi zilo debesu fona likās kā īsta debesu dāvana. Beidzot sajutuši piepildījumu, kalna piekājē esošās upes krastā meklējam meža stērsti, jo likās, ka dzirdējām tās saucienu, bet tā nedodas rokā un ilgāk nekavējamies. Mums vēl atlikušas piecas stundas laika un braucam uz Näränkävaara kalnu. Tas atrodas tieši pie Krievijas robežas un tuvākajā apkārtnē ligzdojot klinšu ērglis, sējas zosis un pastāv iespēja atrast ziemeļu svilpi. Pa laipām brienam caur Ķemeru tīreļa izmēriem cienīgu augsto purvu. Uztraucās ligzdojošas tumšās tilbītes un lietuvaiņi, arī kuitalas, taču par vērtīgāko novērojumu pēc 6 km brišanas kļūst svirlītis, kuru dzirdam kalna pakājē. To izdevies reģistrēt tikai dažām komandām un tas patiešām arī ir rets putns šajā tālajā ziemeļu apvidū. Te dzirdam arī savu vienīgo ceru ķauķi un pārliecināmies: lai arī šeit ir reģistrēta liela sugu daudzveidība, tad tomēr īpatņu skaits ir ļoti neliels.

Kūsamo putnu maratona titulsuga - zilastīte (T ad). Somija, 16.06.2005. Foto: Jari Peltomäki (ar atļauju izmantot publikācijās par šo sacīksti).

Izgaistošie medņi un maratona finišs

Saule sāk patīkami karsēt un arvien vairāk jaušams nogurums. Braucot pie īrētās mašīnas stūres blakus ik pa brīdim iesnaužas gan Sergejs, gan Mārcis. Acis veras ciet, taču vēl ir laiks, kuru vajag izmantot. Modrību cenšas uzturēt garlaikotie ziemeļbrieži, kas stāv ceļa vidū. Jau pēdējā stundā, braucot garām zāļainam ezeriņam, piestājam ar cerību ieraudzīt vēl kādu nereģistrētu ūdensputnu. Abi komandas biedri snauduļo un sarunājam, ja kaut kas būs – nākšu pasaukt. Dažus metrus pirms ezera no izcirtuma gaisā izspurdz medņu gailis un zemu laizdamies ieplanē aiz koku pudura. Steidzos saukt komandas biedrus, lai varētu reģistrēt šo sugu. Mārcis un Sergejs miegainā ātrumā cenšas viņu sameklēt. Kamēr gaidu pie mašīnas, paejos pa ceļu jaunaudzei otrā virzienā un pēkšņi turpat izspurdz rubeņu gailis. Tagad jau ir divas sugas, kuras redzētas, taču vajag vēl vienam no komandas kādu no viņām ieraudzīt. Neatrastā medņa meklēšanu strauji nomaina pakaļdzīšanās rubeņiem un pēc vairākkārtīgas lenkšanas Sergejam izdodas atrast vēl divus rubeņu gaiļus. Laiks ir patērēts un pēdējo pusstundu izmantojam tiešā finiša rajonā cerībā uz brīnumu. Pēkšņi pa mašīnas logu skatāmies, kā pavecāks vācu tūristu pāris ar „ziepju trauku” rokas stiepiena attālumā pārmaiņus fotografējas ar bēdrozi egles zarā. Mēs bezcerīgi šo sugu meklējām desmitiem piemērotās vietās un tavu nekaunību! Izrādās, ka tur to ir vesela ģimene, un tas kļūst par lielisku finišu putnu maratonu. Esam novērojuši 86 sugas, no kurām ķīvīti vēl pirms sacīkstes un medni tikai viens dalībnieks. Tādejādi - ar rezultātu 84 sugas - ierindojamies priekšpēdējā vietā. Tomēr somi augstu novērtē mūsu sasniegumu, jo daudzi debitanti beiguši šo maratonu ar 70 sugām diennakts laikā.

Parasta situācija uz Kūsamo ceļiem – mašīnai pa priekšu iet ziemeļbriedis. Foto: Sergejs Kosobokovs.

Noslēgums

Uzvarētāju komanda noskaidrojās teju četru stundu ilgās debatēs un tas ir ļoti interesants veids, kas pašiem dalībniekiem šķiet ļoti aizraujošs. Pēc salīdzinoši ātras pamatsugu aplūkošanas, katra komanda nosauc kādu vienu savu novēroto atslēgsugu, kura vēl nav tikusi pieminēta. Tajā brīdī uz lielā ekrāna parādās karte ar novērojumu vietām un komandu nosaukumiem, kuras komandas šo sugu

Balvu saņēmusi uzvarētāju komanda – MC Rallus par novēroto 131 sugu diennakts laikā (balva - stilizēts riekstrozis kokgriezumā).
Foto: Sergejs Kosobokovs.

ir reģistrējušas (organizatoriskais līmenis!). Saukšana notiek pa apli komandu kārtas numuru secībā. Tas, kura sugas jau ir nosauktas un nevar piedāvāt nekādu citu – izstājas. Par atsevišķiem novērojumiem, kuri ir tikai vienai komandai, tiek uzdoti jautājumi par noteikšanas apstākļiem. Savs novērojums ir jāaizstāv! Beigās palika divas komandas ar 131 sugu, no kurām uzvarēja viena, kuras pirmais un pēdējais novērojums bija izdarīts īsākā laikā kā otrai komandai. Šajā sacīkstē kopā tika reģistrētas 156 putnu sugas. Kā vērtīgāko novērojumu atzina meža baloža pamanīšanu, bet dienu vēlāk apvidū tika redzēts stepes ērglis. Atklātībā nākušie maratona rezultāti dod iespēju apmeklēt kādu no retajām sugām un mēs to izmantojam, lai papriecātos par ziemeļu ķauķīša dziesmu.

Savdabīgi, ka pēc rezultātu apspriedes turpinājās loterijas izloze, kuru par dažiem eiro varēja iegādāties katrs dalībnieks. Balvas šeit gan bija vērtīgas: putnu zīmējumi, glezna, dienas ekskursija pa Kuusamo putnu vietām, noteicēji un citas vērtīga slietas. Zīmīgi, ka pat loterijas izlozes laikā - bārā sēžot pie alus kausa, vairāki somu putnu vērotāji tā arī binokļus no kakla nenoņēma, taču arī acis tiem neaizlēja.

Pasākums ir aizraujošs piedzīvojums, ko bagātina gan svešais apvidus, gan novērotās retās sugas. Tas vienlaicīgi sniedz labu pieredzi zināšanu papildināšanai un pārbaudei, jo nav ierasto biotopu un situāciju. Diennakts laikā mēs nobraucām 440 kilometrus, bet viena komanda veica visu ceļu ar kājām un noejot 42 kilometrus, viņiem izdevās redzēt par desmit sugām vairāk. Vietējiem ir un būs priekšrocības, taču neviens neliedz ierasties vairākas dienas ātrāk un izpētīt visu apkārtni. Tur noteikti vēl kādu reizi jābrauc, palika jau arī dažas nenovērotās ziemeļu sugas un infrastruktūra, kas tur ir izveidota putnu vērošanai – torņi, takas, informācijas centri, ir augstākajā līmenī.

Andris Klepers, komandas www.putni.lv dalībnieks.

 Ziemeļu ķauķīša dziesma  Ierakstīta ar Canon PowerShot A520 fotoaparātu filmēšanas režīmā.
Putns dzied egles galotnē (fonā dzirdama vītīša dziesma). Ieraksta autors Andris Klepers.

Kūsamo putnu maratona mājas lapa: http://www.kuusamobirds.net/en/main.php.

Komandas Putni.lv novērotu putnu sugu saraksts Kūsamo putnu maratona 2006 laikā

Pamatsugas - pirmā pakāpe

1. Melnkakla gārgale
2. Pelēkvaigu dūkuris
3. Ziemeļu gulbis
4. Baltvēderis
5. Krīklis
6. Meža pīle
7. Cekulpīle
8. Tumšā pīle
9. Gaigala
10. Mazā gaura
11. Garknābja gaura
12. Smilšu tārtiņš
13. Mērkaziņa
14. Lietuvainis
15. Kuitala
16. Tumšā tilbīte
17. Purva tilbīte
18. Lielā tilbīte
19. Upes tilbīte
20. Šaurknābja pūslītis
21. Mazais ķīris
22. Lielais ķīris
23. Kajaks
24. Reņģu kaija
25. Sudrabkaija
26. Upes zīriņš
27. Jūras zīriņš
28. Mājas balodis
29. Lauku balodis
30. Dzeguze
31. Svīre
32. Krastu čurkste
33. Bezdelīga
34. Mājas čurkste

35. Koku čipste
36. Pļavu čipste
37. Dzeltenā cielava
38. Baltā cielava
39. Peļkājīte
40. Erickiņš
41. Lukstu čakstīte
42. Plukšķis
43. Pelēkais strazds
44. Dziedātājstrazds
45. Sila strazds
46. Ceru ķauķis
47. Dārza ķauķis
48. Vītītis
49. Pelēkais mušķērājs
50. Melnais mušķērājs
51. Lielā zīlīte
52. Žagata
53. Pelēkā vārna
54. Krauklis
55. Mājas zvirbulis
56. Žubīte
57. Ziemas žubīte
58. Zaļžubīte
59. Ķivulis
60. Ķeģis
61. Mazais svilpis
62. Svilpis
63. Dzeltenā stērste
64. Niedru stērste
(no 70)

Pamatsugas - otrā pakāpe

65. Peļu klijāns
66. Zivjērglis
67. Lauku piekūns
68. Rubenis
69. Dzērve
70. Sloka
71. Dižraibais dzenis
72. Zīdaste
73. Ūdensstrazds
74. Zeltgalvītis
75. Sibīrijas zīlīte
76. Zilzīlīte
77. Bēdrozis
78. Egļu krustknābis

Atslēgsugas

79. Bikšainais klijāns
80. Melnā dzilna
81. Zilastīte
82. Svirlītis
83. Mizložņa
84. Lielā čakste

Ārpus sascensību saraksta novērotās sugas

Mednis - redzēja 1 dalībnieks
Ķīvīte - redzējām pirms sacīkstes
Lauku cīrulis - redzējām drīz pēc sacīkstes
Ziemeļu ķauķītis - redzējām drīz pēc sacīkstes

Nedabūjām cekuldūkuri, lielo gauru, ķīvīti (to redzējām pirms sacīkstes), gugatni, sarkanrīklīti un akmeņčakstīti.

cccc