Ievadlappuse

Uzmanību - gulbis ar gredzenu!

Ruslans Matrozis

Sākumlapa

Pērn kādā marta dienā braucu “gulbjos” uz Ķengaragu Rīgā. Izkāpu no autobusa un devos uz Daugavas pusi. Šajā vietā Daugavmalā atrodas betona mols (bijusī kuģu piestātne), pie kura uz piebarošanu regulāri koncentrējas paugurknābja gulbji, meža pīles, lauči, ķīri un kaijas. Pienācu tuvāk gulbjiem, izņemu no mugursomas binokli un pierakstu blociņu, lai pierakstītu gulbju gredzenu numurus. Pēkšņi no muguras sadzirdēju: “pazuda 266-tais, jau vairākas dienas viņa nav... “. Uztraukumu izrādīja vietējā pensionāre, kurai gulbju piebarošana ir kļuvusi par ikdienas rituālu – no rīta un pēcpusdienā pa vienam, diviem baltmaizes kukuļiem no savas pensijas kundze piešķīra gulbjiem. Ar kodu “266-tais” bija jāsaprot gulbja gredzena numurs – Latvia Riga EE 266. Šis bija jaunais putns, kurš bija gredzenots pāris mēnešus atpakaļ un regulāri uzturējās šajā vietā visu ziemas periodu, bet vairāk nav redzēts kopš marta sākuma. Putns bija ļoti drošs un vienmēr pirmais nāca uz piebarošanu, neizrādot praktiski nekādas bailes pret cilvēkiem. Mēģināju nomierināt kundzi, ka gulbji mēdz pārvietoties un pavadīt laiku arī citās Rīgas ūdenstilpnēs, ka nav pamata uztraukumam. Patiesību sākot, pārbaudot šī gulbja kontroles datus nācās secināt, ka šī gulbja liktenis uz to brīdi varēja būt visai bēdīgs. Ziemas aukstie mēneši daudziem gulbjiem, īpaši jaunajiem, ir visgrūtākie un ne visi spējīgi izdzīvot līdz otrajai dzīves vasarai.

Putnu gredzenošana

Putnu gredzenošana ir pazīstama jau vairāk nekā simts gadus. Šī putnu dzīves pētīšanas metode ir izdomāta un ieviesta dzīvē jau 19. gs pašās beigās. Latvijas teritorijā putnu gredzenošanu uzsāka ievērojamais baltvācu ornitologs, barons Haralds Loudons. Laika posmā no 1907. līdz 1916. gadam savas muižas apkārtnē (Lizdēnos, Valmieras rajonā) viņš apgredzenoja dažus tūkstošus putnu. Tikai deviņus gadus vēlāk, 1925. gadā tika izveidota Latvijas Ornitoloģijas centrāle, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bija tieši putnu migrācijas pētīšana izmantojot gredzenošanas metodi. Šis gads uzskatāms par sākumu regulārai putnu gredzenošanai Latvijā.

Laika gaitā mainījušies paši gredzeni, tie palikuši izturīgāki, vieglāki, pilnveidojās putnu ķeršanas metodes, gandrīz katrā valstī izveidoti reģionālie gredzenošanas centri, kuri ir atbildīgi par šīs metodes ieviešanu un darbību konkrētajā valstī. Šajos centros tiek vākti dati par gredzenotajiem putniem.

Neskatoties uz šīs putnu pētīšanas metodes stipri zinātnisku ievirzi, ir jāatzīst, ka lielāku informācijas daudzumu par gredzenotājiem putniem ornitologi saņem no cilvēkiem, kuriem nav tiešā sakara ar putnu pētīšanu – no daudziem interesentiem, kuriem ir gadījies atrast beigtu putnu ar gredzenu vai novērot gredzenotu putnu, nolasot gredzena uzrakstu. No šādiem gadījuma atradumiem vai novērojumiem veidojas vērtīgi informācijas krājumi par putnu migrācijām. Zināmu informācijas daļu sniedz arī putnu pētnieki, ka ornitologi profesionāli, tā arī amatieri, kuri no darba vai mācībām brīvajā laikā mērķtiecīgi nodarbojas ar putnu ķeršanu gredzenošanai vai gredzenu putnu kontrolēšanu.

Neskatoties uz gadsimta laikā uzkrāto informācijas daudzumu, varētu teikt, ka par daudzajām putnu sugām saņemta informācija ir visai skopa un lielākā daļa kontroļu aprobežojas tikai ar diviem novērojumiem – gredzenošanas un atrašanas datumu, vietu, attālumu un dienu starpību. Par putniem, kuri tika speciāli gredzenoti dažādu projektu ietvaros, ir iekrāta ievērojama informācija. Tas galvenokārt attiecas uz sugām, kurām gredzenu numurus putna dzīves laikā ir iespējams nolasīt vairākkārt. Parasti tie ir vidēja un liela izmēra putni, kuri pielaiž cilvēkus sev klāt uz attālumu, kas ir nepieciešams, lai nolasītu gredzena uzrakstu – meža pīles, kaijas, vārnas un, protams, gulbji.

Mūsdienās, informācijas pārblīvētajā laikmetā, ne vienmēr vajadzīgā informācija sasniedz savu auditoriju pietiekošā apjomā. Tas pilnā mērā ir attiecināms arī uz putnu gredzenošanu. Daudzi cilvēki nezin kā ir jārīkojas atrodot putnu ar gredzenu, kur un kam ir jāziņo šādos gadījumos, vai šāda informācija ir kādam vajadzīga. Informācijas trūkums nereti maksā ļoti dārgi, jo ieguldījumi daudzajos putnu gredzenošanas projektos, kur galvenā uzmanība vērsta uz gredzenoto putnu atradumiem un kontrolēm, ir atkarīgi no daudzu cilvēku iesaistīšanās šajā pasākumā. Lielāka uzmanība tiek vērsta uz “nejaušiem” atradumiem, tā teikt – no malas.

Gulbju identifikācijas numuri

Gulbjus vienu no otra nevar atšķirt pēc izskata, jo priekš mums cilvēkiem - viņi visi ir vienādi un tādējādi vienīgais veids tos atšķirt ir identificēt ar savu numuru, kas ir uzrakstīts uz alumīnija vai plastmasas gredzena.

Apkopojot saņemtos datus par katra gulbja atrašanās vietu, laiku, partneri, ģimenes stāvokli un citus, pētnieki var izzināt gulbja dzīves stāstu visai ilgā laika posmā. Apkopojot daudzu gulbju dzīves stāstus, var iegūt zināšanu kopumu, kas mums palīdzēs izprast šīs sugas bioloģijas, ekoloģijas pamatvērtības un skaita samazināšanās vai palielināšanās iemeslus, palīdzēt izprast gulbju lomu apkārtējā vidē.

Lai iegūtu šādu informāciju, nav nepieciešams gulbi atkārtoti ķert, radot viņā (un arī ķērājos) uztraukumu, bet var nolasīt gredzena numuru ar optikas palīdzību vai pat reizēm ar neapbruņotu aci.

Pēdējos gados Rīgas teritorijā un tuvākajā apkārtnē ir apgredzenoti 370 paugurknābja gulbji un saņemti vairāk nekā 3000 kontroļu. Mūsu gulbji kontrolēti arī ārzemēs – Igaunijā, Krievijā, Polijā, Vācijā un Ungārijā. Savdabīgs rekords piederēja kādam gulbja tēviņam, ar kakla gredzenu CT19, kas divu gadu laikā novērots 75 reizes (dienas). Diemžēl, otrā gada beigās viņš ir gājis bojā – jūras izskalojumos pie Kaltenes ir atrasts viņa kakla gredzens. Vairāku gulbju novērošana palīdzēja pētniekiem atklāt jaunas, iepriekš nezināmas šīs sugas ligzdošanas un ziemošanas vietas.

Lūgums ziņot par gredzenotiem paugurknābja gulbjiem

Katrs gredzenota gulbja novērojums tiek saglabāts gredzenoto gulbju datu bāzē, no kuras speciālistiem būs iespējams saņemt nepieciešamo informāciju par putna pārvietošanos. Par vienu gulbja kontroli tiek uzskatīts gredzena nolasījums katrā kalendārā dienā konkrētajā vietā. Jo vairāk būs novērojumu, jo labāk varēs izzināt gulbja dzīvi.

Gulbji pie mums Latvijā ir plaši sastopami, tos var ieraudzīt daudzajās ūdenstilpēs un jūras piekrastē. Ne visur var paspēt pētnieki, lai nolasītu gredzenus, tāpēc ir svarīgi dati no jebkura novērotāja. Ārpus savas ligzdošanas vietas, gulbji ir ļoti aktīvi. Tie pārvietojas, meklējot labas barības iegūšanas vietas. Tāpēc jebkurš gredzena nolasījums varētu būt interesants un svarīgs!

Uz katra alumīnija gredzena ir attiecīgās valsts nosaukums angļu valodā, sērijas numurs un numurs no dažiem cipariem. Piemēram, pašreiz Latvijā tiek izmantoti gredzeni ar šādu uzrakstu: Latvia Riga EE un numerāciju no 001 līdz 800. Mūsu gredzeniem ir arī mazs numura uzraksts vertikāli gredzena sākumā un viss pārējais uzraksts ir horizontāli ar lielākiem burtiem. Gredzeni ar apaļi un brīvi kustas uz gulbja kājas. Nereti, gredzena numuru ir grūti saskatīt gulbim atrodoties ūdenī, jo pats gredzens ir pagriezts uz citu pusi. Parasti, alumīnija gredzens ir uzlikt uz kreisās kājas, lai varētu viegli nolasīt numuru uz gulbja kājas ūdenī. Citu valstu gredzeni ir līdzīgi pēc gredzena formas un uzrakstu secības.

Lai varētu identificēt gulbjus no paliela attāluma, pētnieki izmanto plastmasas kakla gredzenus un arī plastmasas kājas gredzenus. Arī Latvijā kopš 2004. gada notiek gulbju gredzenošana ar zilas krāsas plastmasas kakla gredzeniem, ar kodiem no CT01 līdz CT40. Uzrakstus uz šādiem gredzeniem var nolasīt pat no dažu simts metru attāluma, izmantojot optiku. Ārzemju pētnieku pētījumi pierādīja, ka šādi gredzeni visai minimāli iespaido gulbja uzvedību un viņa ģimenes dzīvi. Arī vairāki mūsu gredzenoti gulbji dzīvo ģimenisku dzīvi un ik gadu izaudzē mazuļus. Plastmasas kājas gredzenus pašlaik izmanto Dānijas pētnieki. Reizēm šādi gulbji tiek novēroti arī pie mums.

Pārsvarā Rīgā un tās apkārtnē var novērot gulbjus ar Latvijas gredzeniem. Pēdējos gados pie mums ir uzturējušies Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un Dānijas gulbji. Galvenokārt, tie ir gulbji kas dzimuši tepat Latvijā un kuri pavadījuši ziemu šajās valstīs. Tur tos apgredzenoja ar citas valsts identifikācijas numuriem, kaut gan šie putni lielāko gada laiku pavada dzimtajos ezeros un reizēm pārvietojas uz ziemošanu teritorijām ar maigāku klimatu.

Par novērotiem gulbjiem ar gredzeniem, norādot gulbja gredzena uzrakstu (kaut vai sēriju un numuru), novērošanas vietu, datumu un citu informāciju, lūdzu ziņot gulbju gredzenotājam Ruslanam Matrozim (mob. tel.: 29117577, E-pasts: matrus@mits.lv). Novērotājam tiks izsūtīti nolasīta gulbja gredzenošanas un kontroles dati. Turpat var ziņot arī par novērotiem gredzenotiem gulbjiem, kuru gredzenus neizdevās nolasīt. Iespēju robežās centīsimies apmeklēt šīs vietas. Atcerieties, ka jebkurš novērojums ir svarīgs!

cccc