Sākumlapa

Gredzenoti gulbji

Sākumlapa

Paugurknābja gulbju Cygnus olor gredzenošana ar kakla gredzeniem: pirmā gada rezultāti

Ruslans Matrozis un Dmitrijs Boiko

Ievads

Jau kopš 1987./88. gada ziemas, Rīgā un tās apkārtnē regulāri notiek ziemojošo paugurknābja gulbju Cygnus olor gredzenošana, ar mērķi noskaidrot gulbju pārvietošanas ziemas laikā, ziemošanas vietu izvēli, kā arī šeit ziemojošo gulbju ligzdošanas un spalvu maiņas vietas (Matrozis 1999). Ar gredzenu kontroļu palīdzību ir iegūts samērā liels informācijas apjoms par gulbju pārvietošanos gada aukstajos mēnešos.

Savukārt, gada siltajos mēnešos datu par gredzenoto gulbju ligzdošanas, spalvu maiņas un migrāciju ir visai maz. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka ārpus ziemas laikā gulbji cenšas distancēties no cilvēkiem un nolasīt no attāluma alumīnija gredzena numuru ir ļoti grūti. Lai iegūtu informāciju par Rīgā un tās apkārtnē ziemojošo gulbju uzturēšanas vietām pirms un pēc ziemošanas perioda, kā arī ligzdošanas un spalvu maiņu vietu izvēli, ir veikta gulbju gredzenošana ar plastmasas kakla gredzeniem.

Viena no plaši izplatītājām gulbju migrāciju pētīšanas metodēm ir gredzenošana ar plastmasas kakla gredzeniem. Kodu uz šādiem gredzeniem var nolasīt ar optikas palīdzību no paliela attāluma (pat vairākiem simtiem metru). Jau kopš 1970-tajiem gadiem šī metode tika veiksmīgi izmantota daudzajās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā (Andersen-Harild 1973), Norvēģijā (Johan 1982), Igaunijā (Паакспуу, Кастепылд 1987), Lietuvā (Недзинскас 1987), Polijā (Wieloch 1996), Zviedrijā (Mathiasson 1993), Holandē (Beekman, Ubels 1997) un tika atzīta par samērā nekaitīgu gulbju pētīšanas paņēmienu (Spray, Bayes 1992). Arī Latvijā 1974.-1977.gg. ar plastmasas kakla gredzeniem tika apgredzenoti 79 gulbji, gan jaunie, gan pieaugušie gulbji. Gredzenošana notika galvenokārt Engures ezerā (Липсберг 1987).

Materiāls un metodika

2004. gada 24.-31. janvārī Rīgā un tās apkārtnē ar plastmasas kakla gredzeniem tika apgredzenoti 20 paugurknābja gulbji (turpmāk tekstā – gulbji). Gredzenoto putnu sadalījums pēc vecuma un dzimuma bija sekojošais: 11 pieaugušie tēviņi (vairāk nekā 2 gadus veci putni), 1 - otrā dzīves gada tēviņš, 5 pieaugušās mātītes (vairāk nekā 2 gadus veci putni) un 3 pirmā dzīves gada (nenoteiktā vecuma) gulbji.

1. attēls. Apgredzenotie gulbji Daugavā pie Dārziņiem 21.02.2004. Foto: R.Matrozis.

Gulbji apgredzenoti Dārziņu vecupē Rīgas rajonā (10 putni), Daugavā pie Dārziņu ciema Rīgā (9) un Sausā Daugavā pie Daugavas muzeja Rīgas rajonā (1). No tiem trīs putniem jau bija alumīnija gredzeni uz kājas, šiem gulbjiem papildus uzlikts arī kakla gredzens. Gredzenošanu veica Dmitrijs Boiko (7 gulbji), Mārtiņš Kalniņš (7) un Ruslans Matrozis (6).

Gulbju gredzenošanai tika izmantoti plastmasas kakla gredzeni, ar kopējo augstumu 83 mm, ciparu un burtu augstums - 77 mm, platums - 33 mm. Gredzena iekšējais platums 57 mm, plastmasas pārklāšana gredzena iekšpusē 35 mm garumā. Plastmasas biezums 3 mm, gredzena svars – 71 grams. Lai nodrošinātu gredzenu izturību, gredzenošanas laikā tie tika salīmēti ar plastmasas līmi. Gredzena krāsa – zilā, cipari un burti – baltas krāsas, tie vertikāli izvietojas apkārt gredzenam četras rindās. Izmantoti gredzeni ar kodiem, kas sastāvēja no diviem burtiem un diviem cipariem, sākot ar CT01 līdz CT20. Papildus katram apgredzenotam gulbim tika uzlikts arī standarta alumīnija gredzens uz kreisās kājas (gredzena svars 12 gr).

Visa gada garumā autori ir veikuši regulāras ekskursijas gulbju uzturēšanas un ligzdošanas vietās Rīgā un tās apkārtnē, ar mērķi kontrolēt gulbjus ar kakla gredzeniem. Īpaša uzmanība tika vērsta uz lielāko gulbju koncentrācijas vietu Rīgā - Daugavas posms pie Ķengaraga, kopskaitā gada laikā šajā vietā veiktas 58 uzskaites. Spalvu maiņas laikā veiktas gulbju uzskaites arī lielajos piejūras ezeros - Babītes un Kaņiera ezeros.

Lai informētu ornitologus un plašu sabiedrību par šo projektu, masu saziņas līdzekļos tika nopublicēta/pārraidīta informācija, ar lūgumu sniegt ziņas par novērotiem gulbjiem ar kakla gredzeniem: sižets LTV1 ziņu raidījuma “Panorāma” (30.01.2004.), laikrakstā “Dienā” (20.02.2004.), LOB žurnālā “Putni dabā” Nr. 13.4. (marts 2004), žurnālā “Vides vēstis” Nr.4 (aprīlis 2004), kā arī internetā – LOB mājas lapā www.lob.lv (no 12.02. līdz septembrim 2004) un portālā “Putni Latvijā un pasaulē” www.putni.lv (no 03.03. līdz 15.07.2004).

Rezultāti

Kopējais kontroļu skaits

2004. gada laikā ir saņemtas 379 kakla gredzenu kontroles. Visa informācija glabājās datu bāzē programmā MS Access. Par vienu kontroli tika uzskatīts kakla gredzena nolasījums vienas kalendārās dienas laikā vienā ģeogrāfiskā vietā. Šī gada laikā katram gulbim saņemtas no 1 līdz 38 kontrolēm (2. attēls). Viens gulbis ir atrasts beigts un vēl divi gulbji tiek uzskatīti par bojā gājušiem, jo par tiem ir saņemtas tikai 1-3 kontroles.

2. attēls. Kopējais kontroļu skaits katram gulbim (n=379).

No kopējā saņemta kontroļu skaita, 279 kontroles ir autoru uzskaišu rezultāti (74%), bet pārējās ir saņemtas no ornitologiem un citiem novērotājiem. Lielākā daļa kontroļu ir saņemta no Latvijas – 362, kā arī 17 kontroles ir pienākušas no Igaunijas.

Informācija par gulbju kakla gredzenu kontrolēm ir saņemta visa gada garumā. Lielākais kontroļu skaits ir saņemts gada pirmajā pusē, kas ir izskaidrojums ar neligzdojošo gulbju ilgstošu uzturēšanos Rīgā un tās apkārtnē. Kontroļu sadalījums pa mēnešiem ir parādīts 3. un 4. attēlā.

3. attēls. Kontrolēto gulbju skaits pa mēnešiem (n=20).

4. attēls. Kopējais kontroļu skaits 2004. gadā (n=379).

Skaidrojums 3. un 4. attēlu salīdzinājumam: janvārī kontrolēti visi 20 apgredzenotie gulbji,
iegūtas 35 kontroles; fabruārī kontrolēti 19 gulbji, iegūtas 87 kontroles, utt.

Novērotāju atsaucība

Gribētos atzīmēt, ka cilvēku atsaucība ziņot par novērotiem gulbjiem ar kakla gredzeniem ir bijusi visai neliela. Piemēram, Daugavā pie Ķengaraga praktiski visa gada garumā regulāri uzturējās gulbji ar kakla gredzeniem, kur tos regulāri piebaroja cilvēki, bet līdz autoriem/ornitologiem nonākuši tikai atsevišķi ziņojumi. Tas ir lielā mērā izskaidrojams ar to, ka cilvēkiem trūkst informācijas par šo projektu un vispār par putnu gredzenošanu.

Gulbju pārvietošanās

Janvāris – marts. Šajā laikā ir saņemtas 223 kontroles (59% no kopējā saņemta kontroļu skaita). Visi gulbji uzturējās savās ziemošanas vietās Rīgā un tās apkārtnē. Sākot no februāra beigām atsevišķie gulbji pārvietojās uz citām ūdenstilpnēm, kur tos arī piebaroja cilvēki - Daugavā pie Ķengaraga, Māras dīķī, Buļļupē pie tilta u.c. Minētās vietas atrodas 7–26 km attālumā no gulbju gredzenošanas vietām. Par diviem gulbjiem (CT13, CT15) ir saņemtas tikai 1-3 kontroles, kas liecina par to, ka abi gulbji, iespējams, ir gājuši bojā. Jāatzīmē, ka šie abi gulbji ziemas laikā nogādāti Rīgas Zooloģiskajā dārzā kā novārgušie putni, pēc atkopšanas tika apgredzenoti un palaisti Dārziņu vecupē.

Aprīlis – jūnijs. Šajā laika posmā ir saņemtas 83 kontroles no 12 gulbjiem (22%). Aprīļa sākumā viens gulbis (CT05) atrasts beigts Sausās Daugavas augšgalā, kur tas uzturējās kopš februāra. Gulbju gredzenu kontroles šajā pavasarī pierādīja, ka ligzdojošie gulbji pamet ziemošanas vietas līdz aprīļa sākumam un aizlido uz savām ligzdošanas vietām. Līdz maijam-jūnijam Rīgā palika tikai neligzdotāji (arī ligzdošanas vecumu nesasniegušie, 1–3 gadus vecie putni). Ir saņemtas vairākas kontroles 7-46 km attālumā no gredzenošanas vietām. Tālākās kontroles ir saņemtas no Siguldas Rīgas rajonā (diemžēl nav nolasīts kakla gredzena numurs), Suntāžiem Ogres rajonā (CT04), Gaujas netālu no grīvas Rīgas rajonā (CT20) un Lielvārdes Ogres rajonā (CT03). Pēdējais gulbis regulāri mainīja savas uzturēšanas vietas – Daugavā pie Lielvārdes tas novērots jau 01.-02.04., tad pārlidoja atpakaļ uz Daugavu pie Ķengaraga Rīgā (04.-06.04.), tad atpakaļ uz Lielvārdi (14.-19.04.), vēlāk novērots Velnezerā Rīgā (22.04.), kur tika noķerts un pārvests uz Daugavu pie Ķengaraga, jo ezerā gulbim uzbruka cits agresīvs tēviņš un izdzina to ezera krastā. Nākošie novērojumi atkal no Lielvārdes (24.-25.04.) un pēdējais pavasara novērojums 15.05. atkal Daugavā pie Ķengaraga.

Jūlijs – septembris. Kopskaitā šajā periodā ir saņemtas 18 kontroles no 5 gulbjiem (4%). Jau jūlija sākumā visi šajā sezonā neligzdojošie gulbji aizlidoja no Rīgas teritorijas un pārvietojas uz spalvu maiņu vietām. Latvijā gulbji uz spalvu maiņu pulcējās tikai lielajos piejūras ezeros un dažos lielajos zivju dīķos. Lai atrastu Rīgā un tās apkārtnē ziemojošo gulbju (neligzdojošo īpatņu) spalvu maiņu vietas, ir veiktas uzskaites Rīgai tuvākājos piejūras ezeros - Babītes un Kaņiera ezeros.

Babītes ezers apsekots divas reizes - 21.08. (tikai ezera R daļa) un 29.08. (viss ezers). Otrajā uzskaites dienā kopskaitā saskaitīti 239 neligzdojošie (spalvu mainošie) gulbji un 18 perējumi (pieaugušie gulbji ar mazuļiem). Ezerā novēroti divi gulbji ar ziliem kakla gredzeniem (CT01 un CT18). Abi šie putni, iespējams, bija aizlidojuši no Rīgas jau marta sākumā (pēdējās kontroles bija attiecīgi 11. un 13.03.2004.). Gredzenotie gulbji novēroti bez perējumiem, lielā neligzdotāju barā (ap 90–98 putniem). Attālums no gredzenošanas vietas - aptuveni 37 km. Kaņiera ezers apsekots 04.09., ezerā saskaitīti 216 neligzdojošie gulbji un 14 perējumi. Nevienam gulbim nebija kakla gredzena.

Interesanta informācija ir saņemta no Igaunijas. Piekrastes rajonā uz D no Pērnavas, jūnijā-septembrī novēroti trīs neligzdojošie gulbji ar kakla gredzeniem CT07, CT08 un CT17. Visi šie putni uzturējās Rīgā līdz aprīlim-maijam un vēlāk aizlidojuši mainīt spalvas Igaunijas piekrastē (130-146 km no gredzenošanas vietām). Ņemot vērā arī iepriekšējo gadu gulbju kontroles, ir pamats apgalvot, ka daļa no Rīgas un tās apkārtnes ziemojošiem putniem maina spalvas tieši Igaunijas jūras piekrastes ūdeņos.

Pēc kontroļu apkopošanas izdevās noteikt tos gulbjus, kuri varētu ligzdot šajā sezonā. Ligzdošana bija teorētiski iespējama tikai trijiem gulbjiem - CT09, CT10 un CT11. Vienam pārim (CT09) ligzdošana pierādīta – oktobrī novērots perējums ar vienu jauno putnu, bet par pārējiem diviem neizdevās saņemt informāciju par gulbju uzturēšanas vietām ligzdošanas un pēc ligzdošanas laikā.

Oktobris – decembris. Ir saņemtas 55 kontroles no 10 gulbjiem (15%). Parasti lielā daļa no neligzdojošiem (spalvu mainošiem) un ligzdojošiem gulbjiem ar perējumiem rudenī nesteidzas mainīt savas uzturēšanas vietas un tikai laika apstākļu ietekmē vēlā rudenī/agrā ziemā ir spiesti pārvietoties uz citām neaizsalstošām ūdenstilpnēm.

5. attēls. Gulbis ar kakla gredzenu CT03 pie Ķengaraga 04.12.2004. Foto: R.Matrozis.

Viens gulbju pāris (mātīte ar kakla gredzenu CT09) ar vienu jauno putnu novērots Māras dīķī Rīgā no 18.10. līdz 16.11., vēlāk pārlidoja uz Dārziņu vecupi (27.-29.11.), tad uz Daugavu pie Ķengaraga (04.-25.12.) un atkal uz Māras dīķi (29.-31.12.). Viens no gulbjiem (CT12) novērots 01.11. Igaunijas jūras piekrastē uz D no Pērnavas (131 km no gredzenošanas vietas), domājams, ka atpakaļceļā uz ziemošanas vietām Rīgā un tās apkārtnē. Jau decembrī (16.-26.12.) tas novērots Miltiņpungā pie Juglas ezera Rīgā.

Lielākā daļa gulbju parādījās Rīgā un apkārtnē tikai novembra beigās, kad daudzas pierīgas ūdenstilpnes pārklājas ar ledus segu un gulbji pulcējas atklāto ūdeņu rajonos, īpaši Rīgas HES apkārtnē – Daugavā pie Dārziņu ciema, Dārziņu vecupē un Sausajā Daugavā. Šajā laikā ir saņemta informācija par desmit gulbjiem, no tiem viens gulbis (CT20) īslaicīgi novērots nelielā dīķī Carnikavā (12.-17.11.), bet vēlāk nav saņemtas ziņas par šī putna atrašanās vietu. Divi citi gulbji (CT17 un CT04) kontrolēti tikai vienu reizi Rīgas rajonā, attiecīgi Mašenu ezerā 06.11. un Dārziņu vecupē 29.11. Vēlāk šo gulbju novērojumi nav saņemti, kas varētu liecināt par to aizceļošanu uz citām ziemošanas vietām ārpus Rīgas.

Pateicības

Autori gribētu īpaši pateikties mūsu dāņu kolēģim Pellē (Pelle Andersen-Harald) par kakla gredzenu izgatavošanu bez atlīdzības. Liels paldies Mārtiņam Kalniņam par palīdzību gulbju gredzenošanā.

Paldies arī visiem tiem, kuri gada laikā ziņoja par novērotiem gulbjiem ar kakla gredzeniem: M.Bērzkalnam, A.Bigačam, J.Bisteram, A.Bogdanovičam, J.Bogdanovam, I.Datavai, K.Funtam, V.Gribustam, M.Jaunzemim, L.Jukāmei, K.Milleram, M.Kalniņam, V.Ķerum, R.Kozlovskim, P.Lejam, M.Misānam, L.Novikai, R.Pozdņjakovai, A.Rozem, V.Rozem, V.Rūsei, K.Sīlim, V.Starostinam, V.Šalavejus, G.Šulcai, K.Vilkam un citiem anonīmiem ziņotājiem. Īpašs paldies mūsu igauņu kolēģim A.Kleinam par atsūtītām gulbju kontrolēm no Igaunijas.

Summary

Ringing of Mute Swans Cygnus olor with colour neck-bands: results of first year

In January 2004 twenty Mute Swans Cygnus olor were ringed in Riga and its surroundings using blue neck-bands with white engraving CT01-CT20. During the first year 379 observations of ringed swans were reported (from 1 to 38 controls per bird; figure Nr. 1). One swan was found dead and two swans possibly died during winter/spring season. Many swans were observed in Riga until summer. Rest of them flew S – SE direction (observations up to 50 km from wintering places). During summer five moulting swans were reported – three from the Estonian coast (S from Pärnu city) and two from Lake Babite in Latvia (W from Riga). Breeding was confirmed for only one pair. Most of swans returned to Riga for wintering at the end of November, when many water bodies were covered with ice. Some of them soon departed from Riga to other (unknown) wintering places.

Literatūra

Andersen-Harild P. 1973. Studies of Mute Swans by means of neck collars in Denmark 1972-1973. Bulletin of the International

Waterfowl Reseach Bureau, Nr. 35: 17-19.

Beekman J.H., Ubels R. 1997. Neck-collared Mute Swans from the Netherlands: a call for observations. Swan Specialist Group

Newsletter. Nr. 6: 5-6.

Johan C. 1982. Mute Swan ringed by neck-collars in Norway. Fauna (Oslo), 35 (4): 171-175.

Matrozis R. 1999. Paugurknābja gulbju (Cygnus olor) ziemas migrāciju pētījumi (1987/88. – 1998/99): pirmie rezultāti. DPU

7. ikgadējās zinātniekās konferences rakstu krājums. Daugavpils, Saule: 111-112.

Mathiasson S.H. 1993. Relation between winter, breeding and moulting grounds – a study based on neck-collared Mute Swans

(Cygnus olor). Baltic Birds VII. Abstracts. Vilnius.

Spray C. J., Bayes K. 1992. The effect of neck collars on the behaviour, weight and breeding success of Mute Swans Cygnus olor.

Wildfowl 43: 49-57.

Wieloch M. 1996. Swan ringing programmes in Poland. Swan Specialist Group Newsletter. Nr. 5: 7.

Липсберг Ю.К. 1987. Апробация метода и результаты мечения лебедя-шипуна шейными кольцами в Латвии. Экология и

миграции лебедей в СССР. Москва, Наука, 51-54.

Паакспуу В.М., Кастепылд Т.А. 1987. Предварительные результаты цветного мечения лебедей-шипунов в Эстонской ССР.

Экология и миграции лебедей в СССР. Москва, Наука, 46-51.

Недзинскас В.С. 1987. Опыт цветного мечения лебедей-шипунов в Литве. Экология и миграции лебедей в СССР. Москва,

Наука, 54-56.

Kontaktiem: matrus@mits.lv.