|
Paugurknābja gulbju
Cygnus olor gredzenošana ar kakla gredzeniem: pirmā gada rezultāti
Ruslans
Matrozis un Dmitrijs Boiko
|
Ievads
|
Jau kopš 1987./88. gada ziemas,
Rīgā un tās apkārtnē regulāri notiek ziemojošo paugurknābja gulbju
Cygnus olor gredzenošana, ar mērķi noskaidrot gulbju pārvietošanas
ziemas laikā, ziemošanas vietu izvēli, kā arī šeit ziemojošo gulbju
ligzdošanas un spalvu maiņas vietas (Matrozis 1999). Ar gredzenu
kontroļu palīdzību ir iegūts samērā liels informācijas apjoms par
gulbju pārvietošanos gada aukstajos mēnešos.
Savukārt,
gada siltajos mēnešos datu par gredzenoto gulbju ligzdošanas,
spalvu maiņas un migrāciju ir visai maz. Tas galvenokārt ir
saistīts ar to, ka ārpus ziemas laikā gulbji cenšas distancēties
no cilvēkiem un nolasīt no attāluma alumīnija gredzena numuru ir
ļoti grūti. Lai iegūtu informāciju par Rīgā un tās apkārtnē ziemojošo
gulbju uzturēšanas vietām pirms un pēc ziemošanas perioda, kā arī
ligzdošanas un spalvu maiņu vietu izvēli, ir veikta gulbju gredzenošana
ar plastmasas kakla gredzeniem.
Viena no plaši
izplatītājām gulbju migrāciju pētīšanas metodēm ir gredzenošana ar
plastmasas kakla gredzeniem. Kodu uz šādiem gredzeniem var nolasīt
ar optikas palīdzību no paliela attāluma (pat vairākiem simtiem metru).
Jau kopš 1970-tajiem gadiem šī metode tika veiksmīgi izmantota daudzajās
Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā (Andersen-Harild 1973), Norvēģijā
(Johan 1982), Igaunijā (Паакспуу, Кастепылд 1987),
Lietuvā (Недзинскас 1987),
Polijā (Wieloch 1996), Zviedrijā (Mathiasson 1993), Holandē (Beekman,
Ubels 1997) un tika atzīta par samērā nekaitīgu gulbju pētīšanas
paņēmienu (Spray, Bayes 1992). Arī Latvijā 1974.-1977.gg. ar plastmasas
kakla gredzeniem tika apgredzenoti 79 gulbji, gan jaunie, gan pieaugušie gulbji.
Gredzenošana notika galvenokārt Engures
ezerā (Липсберг 1987). |
Materiāls un metodika
|
2004. gada
24.-31. janvārī Rīgā un tās apkārtnē ar plastmasas kakla
gredzeniem tika apgredzenoti 20 paugurknābja gulbji (turpmāk tekstā
gulbji). Gredzenoto putnu sadalījums pēc vecuma un dzimuma
bija sekojošais: 11 pieaugušie tēviņi (vairāk nekā 2 gadus
veci putni), 1 - otrā dzīves gada tēviņš, 5 pieaugušās mātītes
(vairāk nekā 2 gadus veci putni) un 3 pirmā dzīves gada
(nenoteiktā vecuma) gulbji.
 1.
attēls. Apgredzenotie gulbji Daugavā pie Dārziņiem 21.02.2004.
Foto: R.Matrozis.
Gulbji
apgredzenoti Dārziņu vecupē Rīgas rajonā (10 putni), Daugavā
pie Dārziņu ciema Rīgā (9) un Sausā Daugavā pie Daugavas
muzeja Rīgas rajonā (1). No tiem trīs putniem jau bija alumīnija
gredzeni uz kājas, šiem gulbjiem papildus uzlikts arī kakla
gredzens. Gredzenošanu veica Dmitrijs Boiko (7 gulbji), Mārtiņš
Kalniņš (7) un Ruslans Matrozis (6).
Gulbju
gredzenošanai tika izmantoti plastmasas kakla gredzeni, ar kopējo
augstumu 83 mm, ciparu un burtu augstums - 77 mm, platums - 33 mm.
Gredzena iekšējais platums 57 mm, plastmasas pārklāšana
gredzena iekšpusē 35 mm garumā. Plastmasas biezums 3 mm, gredzena
svars 71 grams. Lai nodrošinātu gredzenu izturību, gredzenošanas
laikā tie tika salīmēti ar plastmasas līmi. Gredzena krāsa
zilā, cipari un burti baltas krāsas, tie vertikāli izvietojas
apkārt gredzenam četras rindās. Izmantoti gredzeni ar kodiem, kas
sastāvēja no diviem burtiem un diviem cipariem, sākot ar CT01 līdz
CT20. Papildus katram apgredzenotam gulbim tika uzlikts arī
standarta alumīnija gredzens uz kreisās kājas (gredzena svars 12
gr).
Visa gada garumā autori ir veikuši regulāras
ekskursijas gulbju uzturēšanas un ligzdošanas vietās Rīgā un tās
apkārtnē, ar mērķi kontrolēt gulbjus ar kakla gredzeniem. Īpaša
uzmanība tika vērsta uz lielāko gulbju koncentrācijas vietu Rīgā
- Daugavas posms pie Ķengaraga, kopskaitā gada laikā šajā vietā
veiktas 58 uzskaites. Spalvu maiņas laikā veiktas gulbju uzskaites
arī lielajos piejūras ezeros - Babītes un Kaņiera ezeros.
Lai informētu ornitologus un plašu sabiedrību par šo
projektu, masu saziņas līdzekļos tika nopublicēta/pārraidīta
informācija, ar lūgumu sniegt ziņas par novērotiem gulbjiem ar
kakla gredzeniem: sižets LTV1 ziņu raidījuma Panorāma
(30.01.2004.), laikrakstā Dienā (20.02.2004.), LOB žurnālā
Putni dabā Nr. 13.4. (marts 2004), žurnālā Vides vēstis
Nr.4 (aprīlis 2004), kā arī internetā LOB mājas lapā www.lob.lv
(no 12.02. līdz septembrim 2004) un portālā Putni Latvijā un
pasaulē www.putni.lv (no
03.03. līdz 15.07.2004). |
Rezultāti
|
Kopējais kontroļu skaits
2004. gada laikā ir saņemtas
379 kakla gredzenu kontroles. Visa informācija
glabājās datu bāzē programmā MS Access. Par vienu kontroli tika
uzskatīts kakla gredzena nolasījums vienas kalendārās dienas
laikā vienā ģeogrāfiskā vietā. Šī gada laikā katram gulbim
saņemtas no 1 līdz 38 kontrolēm (2. attēls). Viens gulbis ir
atrasts beigts un vēl divi gulbji tiek uzskatīti par bojā gājušiem,
jo par tiem ir saņemtas tikai 1-3 kontroles.

2. attēls.
Kopējais kontroļu skaits katram gulbim (n=379).
No kopējā saņemta
kontroļu skaita, 279 kontroles ir autoru uzskaišu rezultāti
(74%), bet pārējās ir saņemtas no ornitologiem un citiem novērotājiem.
Lielākā daļa kontroļu ir saņemta no Latvijas 362, kā arī
17 kontroles ir pienākušas no Igaunijas.
Informācija par
gulbju kakla gredzenu kontrolēm ir saņemta visa gada garumā. Lielākais kontroļu skaits
ir saņemts gada pirmajā pusē, kas ir izskaidrojums ar neligzdojošo
gulbju ilgstošu uzturēšanos Rīgā un tās apkārtnē. Kontroļu
sadalījums pa mēnešiem ir parādīts 3. un 4. attēlā.

3. attēls.
Kontrolēto gulbju skaits pa mēnešiem (n=20).

4. attēls.
Kopējais kontroļu skaits 2004. gadā (n=379).
Skaidrojums
3. un 4. attēlu salīdzinājumam: janvārī kontrolēti visi 20
apgredzenotie gulbji,
iegūtas 35 kontroles; fabruārī kontrolēti 19
gulbji, iegūtas 87 kontroles, utt.
Novērotāju atsaucība
Gribētos atzīmēt, ka
cilvēku atsaucība ziņot par novērotiem gulbjiem ar kakla
gredzeniem ir bijusi visai neliela. Piemēram, Daugavā pie Ķengaraga
praktiski visa gada garumā regulāri uzturējās gulbji ar kakla
gredzeniem, kur tos regulāri piebaroja cilvēki, bet līdz
autoriem/ornitologiem nonākuši tikai atsevišķi ziņojumi. Tas ir
lielā mērā izskaidrojams ar to, ka cilvēkiem trūkst informācijas
par šo projektu un vispār par putnu gredzenošanu.
Gulbju pārvietošanās
Janvāris marts.
Šajā laikā ir saņemtas 223 kontroles (59% no kopējā saņemta kontroļu
skaita). Visi gulbji uzturējās savās ziemošanas vietās Rīgā un
tās apkārtnē. Sākot no februāra beigām atsevišķie gulbji pārvietojās
uz citām ūdenstilpnēm, kur tos arī piebaroja cilvēki - Daugavā
pie Ķengaraga, Māras dīķī, Buļļupē pie tilta u.c. Minētās
vietas atrodas 726 km attālumā no gulbju gredzenošanas vietām.
Par diviem gulbjiem (CT13, CT15) ir saņemtas tikai 1-3 kontroles, kas
liecina par to, ka abi gulbji, iespējams, ir gājuši bojā. Jāatzīmē,
ka šie abi gulbji ziemas laikā nogādāti Rīgas Zooloģiskajā dārzā
kā novārgušie putni, pēc atkopšanas tika apgredzenoti un palaisti
Dārziņu vecupē.
Aprīlis jūnijs. Šajā
laika posmā ir saņemtas 83 kontroles no 12 gulbjiem (22%). Aprīļa
sākumā viens gulbis (CT05) atrasts beigts Sausās Daugavas augšgalā,
kur tas uzturējās kopš februāra. Gulbju gredzenu kontroles šajā
pavasarī pierādīja, ka ligzdojošie gulbji pamet ziemošanas vietas
līdz aprīļa sākumam un aizlido uz savām ligzdošanas vietām. Līdz
maijam-jūnijam Rīgā palika tikai neligzdotāji (arī ligzdošanas
vecumu nesasniegušie, 13 gadus vecie putni). Ir saņemtas vairākas
kontroles 7-46 km attālumā no gredzenošanas vietām. Tālākās
kontroles ir saņemtas no Siguldas Rīgas rajonā (diemžēl nav nolasīts
kakla gredzena numurs), Suntāžiem Ogres rajonā (CT04), Gaujas netālu
no grīvas Rīgas rajonā (CT20) un Lielvārdes Ogres rajonā (CT03).
Pēdējais gulbis regulāri mainīja savas uzturēšanas vietas
Daugavā pie Lielvārdes tas novērots jau 01.-02.04., tad pārlidoja
atpakaļ uz Daugavu pie Ķengaraga Rīgā (04.-06.04.), tad atpakaļ
uz Lielvārdi (14.-19.04.), vēlāk novērots Velnezerā Rīgā
(22.04.), kur tika noķerts un pārvests uz Daugavu pie Ķengaraga, jo
ezerā gulbim uzbruka cits agresīvs tēviņš un izdzina to ezera
krastā. Nākošie novērojumi atkal no Lielvārdes (24.-25.04.) un pēdējais
pavasara novērojums 15.05. atkal Daugavā pie Ķengaraga.
Jūlijs septembris. Kopskaitā
šajā periodā ir saņemtas 18 kontroles no 5 gulbjiem (4%). Jau jūlija
sākumā visi šajā sezonā neligzdojošie gulbji aizlidoja no Rīgas
teritorijas un pārvietojas uz spalvu maiņu vietām. Latvijā gulbji
uz spalvu maiņu pulcējās tikai lielajos piejūras ezeros un dažos
lielajos zivju dīķos. Lai atrastu Rīgā un tās apkārtnē ziemojošo
gulbju (neligzdojošo īpatņu) spalvu maiņu vietas, ir veiktas
uzskaites Rīgai tuvākājos piejūras ezeros - Babītes un Kaņiera
ezeros.
Babītes ezers apsekots
divas reizes - 21.08. (tikai ezera R daļa) un 29.08. (viss ezers).
Otrajā uzskaites dienā kopskaitā saskaitīti 239 neligzdojošie
(spalvu mainošie) gulbji un 18 perējumi (pieaugušie gulbji ar mazuļiem).
Ezerā novēroti divi gulbji ar ziliem kakla gredzeniem (CT01 un
CT18). Abi šie putni, iespējams, bija aizlidojuši no Rīgas jau
marta sākumā (pēdējās kontroles bija attiecīgi 11. un
13.03.2004.). Gredzenotie gulbji novēroti bez perējumiem, lielā
neligzdotāju barā (ap 9098 putniem). Attālums no gredzenošanas
vietas - aptuveni 37 km. Kaņiera ezers apsekots 04.09., ezerā
saskaitīti 216 neligzdojošie gulbji un 14 perējumi. Nevienam gulbim
nebija kakla gredzena.
Interesanta informācija ir
saņemta no Igaunijas. Piekrastes rajonā uz D no Pērnavas, jūnijā-septembrī
novēroti trīs neligzdojošie gulbji ar kakla gredzeniem CT07, CT08
un CT17. Visi šie putni uzturējās Rīgā līdz aprīlim-maijam un vēlāk
aizlidojuši mainīt spalvas Igaunijas piekrastē (130-146 km no
gredzenošanas vietām). Ņemot vērā arī iepriekšējo gadu
gulbju kontroles, ir pamats apgalvot, ka daļa no Rīgas un tās apkārtnes
ziemojošiem putniem maina spalvas tieši Igaunijas jūras piekrastes
ūdeņos.
Pēc kontroļu apkopošanas
izdevās noteikt tos gulbjus, kuri varētu ligzdot šajā sezonā.
Ligzdošana bija teorētiski iespējama tikai trijiem gulbjiem - CT09,
CT10 un CT11. Vienam pārim (CT09) ligzdošana pierādīta oktobrī
novērots perējums ar vienu jauno putnu, bet par pārējiem diviem
neizdevās saņemt informāciju par gulbju uzturēšanas vietām
ligzdošanas un pēc ligzdošanas laikā.
Oktobris decembris.
Ir saņemtas 55 kontroles no 10 gulbjiem (15%). Parasti lielā daļa no
neligzdojošiem (spalvu mainošiem) un ligzdojošiem gulbjiem ar perējumiem
rudenī nesteidzas mainīt savas uzturēšanas vietas un tikai laika
apstākļu ietekmē vēlā rudenī/agrā ziemā ir spiesti pārvietoties
uz citām neaizsalstošām ūdenstilpnēm.

5. attēls.
Gulbis ar kakla gredzenu CT03 pie Ķengaraga 04.12.2004. Foto:
R.Matrozis.
Viens gulbju pāris (mātīte
ar kakla gredzenu CT09) ar vienu jauno putnu novērots Māras dīķī
Rīgā no 18.10. līdz 16.11., vēlāk pārlidoja uz Dārziņu vecupi
(27.-29.11.), tad uz Daugavu pie Ķengaraga (04.-25.12.) un atkal uz Māras
dīķi (29.-31.12.). Viens no gulbjiem (CT12) novērots 01.11.
Igaunijas jūras piekrastē uz D no Pērnavas (131 km no gredzenošanas
vietas), domājams, ka atpakaļceļā uz ziemošanas vietām Rīgā
un tās apkārtnē. Jau decembrī (16.-26.12.) tas novērots Miltiņpungā
pie Juglas ezera Rīgā.
Lielākā daļa gulbju parādījās
Rīgā un apkārtnē tikai novembra beigās, kad daudzas pierīgas ūdenstilpnes
pārklājas ar ledus segu un gulbji pulcējas atklāto ūdeņu
rajonos, īpaši Rīgas HES apkārtnē Daugavā pie Dārziņu
ciema, Dārziņu vecupē un Sausajā Daugavā. Šajā laikā ir saņemta
informācija par desmit gulbjiem, no tiem viens gulbis (CT20) īslaicīgi
novērots nelielā dīķī Carnikavā (12.-17.11.), bet vēlāk nav saņemtas
ziņas par šī putna atrašanās vietu. Divi citi gulbji (CT17 un
CT04) kontrolēti tikai vienu reizi Rīgas rajonā, attiecīgi Mašenu
ezerā 06.11. un Dārziņu vecupē 29.11. Vēlāk šo gulbju novērojumi
nav saņemti, kas varētu liecināt par to aizceļošanu uz citām
ziemošanas vietām ārpus Rīgas. |
Pateicības
|
Autori gribētu īpaši
pateikties mūsu dāņu kolēģim Pellē (Pelle Andersen-Harald)
par kakla gredzenu izgatavošanu bez atlīdzības. Liels paldies Mārtiņam
Kalniņam par palīdzību gulbju gredzenošanā.
Paldies arī visiem tiem,
kuri gada laikā ziņoja par novērotiem gulbjiem ar kakla
gredzeniem: M.Bērzkalnam, A.Bigačam, J.Bisteram, A.Bogdanovičam,
J.Bogdanovam, I.Datavai, K.Funtam, V.Gribustam, M.Jaunzemim, L.Jukāmei,
K.Milleram, M.Kalniņam, V.Ķerum, R.Kozlovskim, P.Lejam, M.Misānam,
L.Novikai, R.Pozdņjakovai, A.Rozem, V.Rozem, V.Rūsei, K.Sīlim,
V.Starostinam, V.Šalavejus, G.Šulcai, K.Vilkam un citiem anonīmiem
ziņotājiem. Īpašs paldies mūsu igauņu kolēģim A.Kleinam par
atsūtītām gulbju kontrolēm no Igaunijas. |
Summary
|
Ringing of Mute Swans Cygnus
olor with colour neck-bands: results of first year
In January
2004 twenty Mute Swans Cygnus olor were ringed in Riga and
its surroundings using blue neck-bands with white engraving
CT01-CT20. During the first year 379 observations of ringed swans
were reported (from 1 to 38 controls per bird; figure Nr. 1). One
swan was found dead and two swans possibly died during winter/spring
season. Many swans were observed in Riga until summer. Rest of them
flew S SE direction (observations up to 50 km from wintering
places). During summer five moulting swans were reported three
from the Estonian coast (S from Pärnu city) and two from Lake
Babite in Latvia (W from Riga). Breeding was confirmed for only one
pair. Most of swans returned to Riga for wintering at the end of
November, when many water bodies were covered with ice. Some of them
soon departed from Riga to other (unknown) wintering places. |
Literatūra
|
Andersen-Harild
P. 1973. Studies of Mute Swans by means of neck collars in
Denmark 1972-1973.
Bulletin of the International
Waterfowl Reseach Bureau, Nr. 35:
17-19.
Beekman
J.H., Ubels R. 1997. Neck-collared Mute Swans from the
Netherlands: a call for observations.
Swan Specialist Group
Newsletter. Nr. 6: 5-6.
Johan
C. 1982. Mute Swan ringed by neck-collars in Norway. Fauna
(Oslo), 35 (4): 171-175.
Matrozis
R. 1999. Paugurknābja gulbju (Cygnus olor) ziemas migrāciju
pētījumi (1987/88. 1998/99):
pirmie rezultāti. DPU
7. ikgadējās zinātniekās konferences
rakstu krājums. Daugavpils, Saule: 111-112.
Mathiasson
S.H. 1993. Relation between winter, breeding and moulting
grounds a study based
on neck-collared Mute Swans
(Cygnus olor). Baltic Birds VII.
Abstracts. Vilnius.
Spray
C. J., Bayes K. 1992. The effect of neck collars on the
behaviour, weight and breeding success of Mute Swans Cygnus olor.
Wildfowl 43: 49-57.
Wieloch
M. 1996. Swan ringing programmes in Poland. Swan Specialist
Group Newsletter. Nr.
5: 7.
Липсберг
Ю.К. 1987.
Апробация
метода и
результаты
мечения
лебедя-шипуна
шейными кольцами
в Латвии.
Экология и
миграции
лебедей в
СССР.
Москва,
Наука, 51-54.
Паакспуу
В.М.,
Кастепылд
Т.А. 1987.
Предварительные
результаты
цветного
мечения лебедей-шипунов
в
Эстонской
ССР.
Экология и
миграции
лебедей в
СССР.
Москва,
Наука, 46-51.
Недзинскас
В.С. 1987. Опыт
цветного
мечения
лебедей-шипунов
в Литве.
Экология и миграции
лебедей в
СССР.
Москва,
Наука, 54-56. |

|
|