Kukaiņu piekūns kā ligzdotājs izplatīts dienvidaustrumu Eiropā un tālāk Āzijā līdz Mongolijai un Ļenas upei austrumos (Forsman 1999). Ligzdo g.k. kolonijās un arī ceļošanas laikā sastopams lielākos vai mazākos baros. Beidzoties ligzdošanai, vasaras otrajā pusē kukaiņu piekūni veic klejojumus ārpus ligzdošanas areāla sasniedzot ziemeļu un rietumu Eiropu. Ceļojošo piekūnu vilnis savā ceļā ik gadus šķērso arī Latviju, tomēr putnu skaits gadu no gada ievērojumi atšķiras – reizēm piekūnu ir daudz (ieceļošana raksturojas kā invāzija), bet dažos gados tik maz, ka paliek gandrīz nepamanīti.

Kārtējā kukaiņu piekūnu invāzija Latvijā novērota 2005. gada vasaras beigās. Pirmās ziņas, kas liecināja, ka kukaiņu piekūnu skaits varētu būt lielāks nekā parasti pienāca 25.08. no Smārdes un Ozolpils apkārtnes Tukuma raj., kur īsā laika intervālā uz vadiem tika novēroti attiecīgi 3 un 2 īpatņi (J.Ķuze). Tajā pašā dienā tika nolemts uzsākt novērojumu uzskaiti PUTNI.LV vietnē, izveidojot šim nolūkam kukaiņu piekūna invāzijas lappusi ar novērošanas vietu karti un piekūnu fotoattēliem.

Līdz ar novērojumu uzskaitēs sākšanu pienāca citas agrākas ziņas par kukaiņu piekūnu novērošanu vairākas Latvijās vietās. Agrākais novērojums tika ziņots no Papes, Liepājas raj. – 1 jaunais putns 13.08. (M.Jaunzemis). Lielāks skaits tika ziņots no rietumu piekrastes vietām – 5 īpatņi Jūrkalnē 23.08., 4 pie Užavas 24.08. (abas vietas A.Zacmanis) un 13 uz vadiem pie Sārnates (E.Puzulis) (visas vietas Ventspils raj.). Kā redzams attēlā pa labi, invāzijas vilnis bija labi izteikts un īslaicīgs. Lielais vairums piekūnu šķērsoja Latviju nedēļas laikā no 23. līdz 30.08. Visvairāk piekūnu ziņots 27.08. – 28 īpatņi 11 vietās, t.sk. 12 vienlaikus Engures ezerā, virzienā ziemeļiem no ornitologu bāzes (A.Stīpniece). Atskaitot maksimuma nedēļu, pārējā laikā piekūnu skaits bija minimāls – tikai 1-2 īpatņi katrā vietā vai līdz 6 īpatņi Engures ezerā 11.09. (I.Krakope). Pēc 15.09. novēroti vairs tikai 8 īpatņi (pa 1-2 četrās vietās), vēlākais bija 05.10. – 1 īpatnis Papē (K.Millers). No visiem 129 reģistrētajiem piekūniem 64 noteikti kā jaunie (pirmā gada putni), 5 kā pieaugušie (3 ad TT, 2 ad MM), bet pārējiem vecums un dzimums palika nenoteikts. Iespējami atkārtoti novērojumi vienā un tajā pašā vietā no kopsummas ir izslēgti.

Vairums piekūnu ziņoti no Kurzemes, mazāk no Vidzemes un praktiski nav novērojumu no Latgales (skat. karti). Tas skaidrojams gan ar novērotāju trūkumu Austrumlatvijā, gan ar to, ka ieceļojot Latvijā (tās austrumu daļā), piekūni iespējams ir vairāk izkliedēti un grūtāk pamanāmi nekā piejūras zonā rietumu daļā, kur tie koncentrējas pie niedrāju ezeriem spāru medībās. Līdz ar to nav brīnums, ka lielākais skaits ziņots no Papes un Engures ezeriem, pie kuriem turklāt pastāvīgi uzturējās labi putnu pazinēji. Piekūnu kopskaits sezonas laikā Papē bija 29 īpatņi, pie Engures ezera - 17 īpatņi.

Kukaiņu piekūna invāzijas Latvijā ir novērotas vairākkārt līdz šim (Transehe, Schüz 1940, Vīksne 1971, Vīksne 1981, Strazds 1995, Vīksne 1996), tomēr ne visas ir labi dokumentētas un zināmas. No sezonālā viedokļa 2005. gada invāzija bija visumā tipiska – sākot no augusta vidus (ar maksumumu mēneša pēdējā nedēļā), un tālāk mazā intensitāte līdz oktobrim. Jādomā, ka paši pirmie tomēr palika nepamanīti, jo pirmais tika ziņots jau no rietumu piekrastes. Līdzīgā periodā noritējušas arī citas zināmas invāzijas. Trūkst precīzu ziņu par 1995. gada invāzijas sākumu. Spriežot pēc Papes putnu stacijas un M.Strazda (1995) datiem, tā gada invāzija noritēja vēlākos datumos - desmitiem piekūnu Papē novēroti vēl septembra otrajā dekādē. Agrāks invāzijas sākums bijis 1968. gadā, kad Engures ezerā pirmie piekūni parādījās jau jūlija beigās (Vīksne 1971).

Iepazīstoties ar agrāko gadu invāziju aprakstiem, nākas secināt, ka 2005. gada invāzija nebija no lielākajām invāzijām. Drīzāk tā jāvērtē kā viduvēja, mērena invāzija. Par to liecina gan pieticīgais skaits Engures ezerā, gan salīdzinošie dati no Papes. Atskatoties vēsturē redzam, ka, piemēram, 1979. gadā invāzijas kulminācijas laikā virs Engures ezera no viena punkta ar binokli varēja saskaitīt 70 kukaiņu piekūnus (Vīksne 1981). Lielāks skaits bija arī 1996. gada invāzijas laikā, kad virs Lielrovas salas vien gaisā medīja līdz 15 piekūni (Vīksne 1996). Savukārt Papē spēcīgāku invāziju pazīmes reģistrētas vismaz 1995. un 1996. gadu rudeņos. Šeit lokālo kukaiņu piekūnu skaits Papes putnu stacijas apkārtnē sasniedza 34 īpatņus 1995. gadā (Strazds 1995) un 26 īpatņus 1996. gadā (putnu stacijas dati). Turpretīm 2005. gadā maksimālais skaits vienā dienā Papē bija tikai 9 īpatņi 30.08. (J.Baumanis, K.Millers). Palūkojoties vēl senākā vēsturē, par spēcīgāku jāatzīst arī 1939. gada invāzija, kad vietām piekūnu skaits sasniedza 20, 30 un 40 īpatņus (Transehe, Schüz 1940).

Pēc šāda salīdzinājuma, interesants šķiet 2005. gada invāzijas vērtējums Somijā, kur tā nodēvēta par „rekord-invāziju” (Leivo 2005). Nelielajā rakstā norādīts, ka invāzijas maksimums bija augusta pēdējā nedēļa un visā Somijā rudens laikā saskaitīti ap 350 kukaiņu piekūni. Salīdzinājumam pieminēta iepriekšējā invāzija 1996. gadā, kad Somijā reģistrēti tikai 82 īpatņi. Šāds pretrunīgs invāziju vērtējums abās valstīs rosina domāt, ka ceļojošo piekūnu plūsmas epicentrs dažādos gados pārvietojas par atšķirīgu trajektoriju un ne vienmēr iesniedzas tik tālu ziemeļos kā 2005. gadā.

Summary

Invasion of the Red-footed Falcon Falco vespertinus in Latvia in summer-autumn 2005

Starting from mid August 129 Red-footed Falcons were counted in 33 places. Majority of falcons passed during last week of August. After August only 1-2 individuals were reported from few places, last one on 5th October. From all recorded falcons 64 were identified as juveniles and 5 as adults (3 males, 2 females). For the rest age was not determined. Most of records were from western Latvia. This was due to better coverage with observers and concentration of falcons in coastal areas and at vast reedy lakes - Engure and Pape. In contrast to Finland, where a record invasion was reported (Leivo 2005), it is suggested that in Latvia this invasion was moderate, probably weaker than in e.g. 1939, 1979, 1995 and 1996.

Literatūra

Forsman D. 1999. The Raptors of Europe and the Middle East: A Handbook of Field Identification. T & AD Poyser. London.
Leivo M. 2005. A record invasion of Red-footed Falcons. Alula 11, 4: 154-155.
Strazds M. 1995. Cik plaša bijusi kukaiņu piekūnu invāzija Latvijā 1995.gadā? Putni dabā 5: 105.
Transehe von N., Schüz E. 1940. Massendurchzug des Rotfussfalken (F.vespertinus) im Spätsommer 1939. Vogelzug 11, 1: 31-35.
Vīksne J. 1971. Kukaiņu piekūna (Falco vespertinus L.) invāzija Latvijā 1959. un 1968.gados. Zool. muzeja raksti 7: 83-86.
Vīksne J. 1981. Kukaiņu piekūna - Falco vespertinus L. - invāzija 1979.gadā. Retie augi un dzīvnieki: 36-40.
Vīksne J. 1996. Kukaiņu piekūnu Falco vespertinus kārtējā invāzija. Putni dabā 6: 25.

Visi 2005. gada vasaras-rudens novērojumi

Divi augšējie attēli - jaunie kukaiņu piekūni Papē 27.8. © Kārlis Millers.
Divi nākamie attēli - jaunais putns (pa kreisi) un pieaugušais T Mērsragā 26.8. © Kārlis Kalvišķis.
Tālāk atkal Papē 27.-28.8. © Kārlis Millers.