Sākumlapa

Lielā baltā gārņa invāzija

Sākumlapa

Lielā baltā gārņa Ardea alba invāzija Latvijā 2004. gadā vasarā

Agris Celmiņš

Tagad šķiet gandrīz neticami, ka tikai pirms pieciem gadiem lielais baltais gārnis Latvijā vēl bija reti sastopama putnu suga. Līdz pat 1999. gadam viena gada laikā novēroto putnu skaits nepārsniedza 1-2 īpatņus. Taču drīz vien situācija sāka mainīties.

Pirmais nopietnais signāls, ka suga sāk ieceļot Latvijā aizvien lielākā skaitā bija 2000. gadā sešās vietās novērotie 13 īpatņi. Par to liecināja arī pirmie ligzdošanas gadījumi Engures ezerā - gan jauktā pārī ar zivju gārni Ardea cinerea 1997. un 1999. gadā (Baumanis, Kalniņš 1997; Lipsbergs, Roze 2001), gan pirmais tīra pāra ligzdošanas gadījums 2000. gadā (Lipsbergs u.c. 2001). Vēl izteiktāks skaita pieaugums tika novērots 2001. gadā un apmēram tādā pašā līmenī saglabājās turpmākos divus gadus, līdz 2004. gada vasarā gārņu skaits sasniedza vēl nepieredzētus apmērus, liecinot par izteiktu invāziju.

1. attēls. Latvijā novēroto lielo balto gārņu skaits 1991.-2004. gadā. Kopā 132 novērojumi,
537 īpatņi. Pēc interneta lappuses (www.putni.lv) datu bāzes.
Figure 1. The recorded Great White Egrets in Latvia, 1991-2004. 573 birds in 132 sites were
recorded in total.

2004. gada laikā tika saņemti vairāk nekā simts ziņojumi par lielā baltā gārņa novērošanu dažādās Latvijas vietās, t.sk. pirmais 02.04. (1 īp. Engures ezerā, J.Smaļinskis) un pēdējais 28.10. (10 īp. Sātiņu dīķos, Z.Jansone). Tik liels novērojumu skaits nereti lika izvērtēt - vai vieni un tie paši putni netiek novēroti atkārtoti? Ne vienmēr bija iespējams izvērtēt pārliecinoši tāpēc šeit minētie skaitļi nav ideāli precīzi.

Līdz pat jūlija beigām nekas neliecināja par iespējamu invāziju. Līdz tam skaits bija pēdējo gadu robežās (15 vietās novēroti kopā 25 īpatņi). Augustā ziņas par lielā baltā gārņa novērošanu sāka pienākt ikdienas un mēneša beigās jau bija uzskaitītas 30 vietas (125 īpatņi). Septembrī novērošanas vietu skaits nedaudz mazinājās, tomēr īpatņu skaits bija lielāks (162 īpatņi 24 vietās). Tas parāda, ka gārņi ar laiku apvienojās lielākos baros un kopskaitu papildināja agrāk nepamanīti vientuļi īpatņi. Neskatoties uz lielāku skaitu septembrī, domājams, ka galvenā ieceļošana Latvijā noritēja augustā. Acīmredzot tas notika plašā frontē, putniem lidojot pa vienam vai nelielos baros.

Lielie baltie gārņi Sātiņos 3.10.2004. Foto: Māris Jaunzemis.
Great White Egrets in Satini fish-ponds on 3rd October 2004. Photo: Maris Jaunzemis.

Tā augustā lielākais skaits vienā vietā tika reģistrēts tikai pašās mēneša beigās - 18 īp. Daugavas kreisajā krastā pie Ikšķiles, Ogres r. 31.08. (A.Zacmanis). Savukārt septembrī lielākās koncentrācijas bija šādās vietās: 34 īp. Nagļu zivsamniecības dīķos, Rēzeknes r. 05.09. (G.Grandāns), 18 īp. Kvāpānu zivju dīķos, Rēzeknes r. 25.09., 18 īp. Daugavā pie Kaibalas, Ogres r. 26.09. (abi novērojumi R.Matrozis, A.Kuročkins) un 26 īp. Sātiņu zivju dīķos, Saldus r. 26.09. (Z.Jansone, I.Oiguss, V.Vintulis). Vislielākais skaits vienā vietā tika novērots oktobrī - 102 īp. Grebūtnieku dīķī Sātiņos 02.10. (A.Karlsons u.c.). Komentējot šo novērojumu ir jāpiebilst, ka izpētot dīķu teritoriju nākamajā dienā, tur izdevās saskaitīt tikai 28 lielos baltos gārņus (M.Jaunzemis). Tik liela skaita izmaiņa vienas diennakts laikā škiet dīvaina, sevišķi ja arī nedēļu iepriekš dīķos bija tikai 26 īpatņi (minēts augstāk). Neskatoties uz to, šis novērojums ir ietverts kopsummā un parādīts arī uz kartes. Ieskaitot Sātiņus, oktobrī gārņi ziņoti vairs tikai no četrām vietām. Pārējās vietas bija: 17 īp. Nagļu zivsaimniecībā 10.10. (G.Grandāns), 3 īp. dīķī Aumanis Viesītes apk., Jēkabpils r. 09.10. (G.Baumanis) un 2 īp. Daugavā pie Dzelmēm, Ogres r. 25.10. (O.Ivāns).

2. attēls. Lielā baltā gārņa novērošanas vietas Latvijā 2004. gadā. Apkopotas 76 novērošanas
vietas (daži mazākie apļi pārklājas un nav redzami). Sarkanie apļi - no aprīļa līdz jūlijam, zaļie -
no augusta līdz oktobrim.
Figure 2. Distribution of Great White Egret records in Latvia, 2004. Records were made in 76 sites
in total (some smaller dots overlap). The red dots mark records from April to July, the green
dots - from August to October.

Lai arī gārņi tika novēroti gandrīz visos Latvijas rajonos, to izplatība bija nevienmērīga. Mazāk novērojumu bija ziemeļu daļā (Valkas un Valmieras rajonos novērojumu nav vispār), kā arī Latgales dienvidaustrumos. Latgales rajonos gārņiem tomēr bija jābūt, jo turpat līdzās Lubānas ezera apkārtnē tie novēroti ievērojamā skaitā. Tas skaidrojams ar novērotāju trūkumu Latvijas dienvidaustrumos. Pateicoties novērotāju aktivitātei, daudzas ziņas saņemtas no Kurzemes - sevišķi no Tukuma, Talsu, Saldus, Kuldīgas un Liepājas rajoniem. Citas vēl neminētas vietas, kur baru skaits sasniedza 10 īpatņus bija: 13 īp. Engures ezerā pie Jurģupes 10.08. (A.Laubergs), 13 īp. Daugavā pie Nāves salas 20.08. (M.Kilups, varbūt sedzas ar Ikšķiles novērojumiem) un 11-12 īp. kādā purvā Zemītes apkārtnē, Tukuma rajonā (Dz.Oztrovskis). Regulāri novērots arī Kaņiera ezerā, kur lielākais lokālais bars (7 īpatņi) novērots pie Antiņciema dambja 27.08. (M.Platacis u.c.). Kopējais skaits Kaņiera ezerā droši vien bija lielāks.

No kurienes nāca šie putni? Nekas neliecina, ka būtu noticis ligzdotāju skaita pieaugums Latvijā 2004. gadā. Ticams, ka šī suga ligzdoja Engures ezerā, bet pāru skaits nav precīzi zināms; iespējams ne vairāk kā dažos iepriekšējos gados. Citur Latvijā ligzdošana nav novērota. Tas nozīmē, ka putni galvenokārt bija ieceļotāji no dienvidiem un dienvidaustrumiem - no Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas, varbūt pat no vēl tālākiem Centrāleiropas apvidiem. Lietuvā, piemēram, lielākā pulcēšanās vieta bija pie Baltoji Vokė, jeb 30 km uz dienvidien no Viļņas, kur 03.09. saskaititi 180 īpatņi (www.birdlife.lt - "2004 metų stebėjimai").

Pateicības

Novērojumu apgūšanā nozīmīgi bija daži sludinājumi masu saziņas līdzekļos, kā arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības atbalsts. Paldies Edgaram Dzenim (žurnāls MMD), Mārtiņam Galeniekam (Latvijas avīze) un Ilzei Štrausai (LOB). Īpašs paldies Valdim Rozem par starpniecību ziņu iegūšanā no medniekiem. Novērojumos piedalījās un ziņas sniedza: R.Aupmane, A.Avotiņš (juniors), A.Avotiņš (seniors), V.Ādamsons, I.Azaucka, G.Baumanis, A.Bergmanis, A.Blekte, D.Blekte, I.Bodrova, D.Boiko, P.Castle, I.Doniņš, V.Dovnorovičs, V.Endziņš, J.Ezerlīcītis, I.Folkmanis, K.Funts, J.Gorobecs, G.Grandāns, G.Graubics, E.Haberkorne-Vimba, H.Hofmanis, S.Ikauniece, O.Ivāns, Z.Jansone, R.Jansons, M.Jaunzemis, R.Kabiņeckis, J.Kacs, J.Kazubiernis, M.Kalniņš, A.Kalvāns, A.Karlsons, O.Keišs, M.Kilups, A.Klepers, I.Krakope, J.Krāniņš (juniors), M.Krūze, A.Kuročkins, E.Kušners, A.Kuznecova, J.Ķuze, M.Lapiņa, A.Laubergs, E.Lediņš, A.Liepa, G.Līknēns, I.Liks, U.Ļoļāns, Z.Matrevics, R.Matrozis, Ģ.Matutis, A.Mednis, K.Millers, I.Oiguss, Dz.Ostrovskis, S.Ozola-Tīruma, M.Platacis, A.Priede, E.Puzulis, R.Rekmanis, I.Ronis, A.Roze, V.Roze, M.Rozenberga, A.Roziņš, D.Sauleviča, G.Saulevičs, J.Smaļinskis, J.Stomers, M.Strazds, M.Stumbris, V.Šalavejus, A.Šteinberga, M.Tīrums, Upenieks, A.Urtāns, M.Vimba, V.Vintulis, Vitolds (Niedres dīķi), A.Zacmanis, Dz.Zemzāle, V.Ziņģis, V.Wiegbel un D.Wooldridge.

Summary

Influx of the Great White Egret Ardea alba in Latvia in 2004

Only five years ago the Great White Egret was considered as a rare visitor in Latvia. Up to 1999 only 1-2 birds were recorded annually. Since then numbers started to grow. 13 specimens (in 6 sites) in 2000, and 57 birds (19 sites) in 2001. The first breeding cases occurred as well – mixed pairs with Grey Heron Ardea cinerea bred in Lake Engure in 1997 and 1999 (Baumanis, Kalniņš 1997; Lipsbergs, Roze 2001), and first breeding of genuine pair the same place in 2000 (Lipsbergs et al. 2001). In 2004, however, the number was much higher than in any previous year. Annual occurrence of the species in Latvia since 1991 is shown in Figure 1. Majority of records in 2004 were collected in the second half of summer (Figure 2). It is suggested that great majority of invading egrets came from other areas south from Latvia. Nesting was not observed in any new site in Latvia in 2004.

Literatūra

Baumanis J., Kalniņš M. 1997. Pierādīts lielā baltā gārņa un zivju gārņa hibridizācijas gadījums Latvijā. Putni dabā 7, 2: 1-3.
Lipsbergs J., Opermanis O., Stīpniece A., Stīpnieks A. 2001. Pirmais pierādītais lielā baltā garņa Egretta alba ligzdošanas gadījums Latvijā. Putni dabā 11, 1: 22-24.
Lipsbergs J., Roze V. 2001. Lielā baltā gārņa Egretta alba un zivju gārņa Ardea cinerea hibrīdpāra otrais zināmais ligzdošanas gadījums Latvijā. Putni dabā. 1. pielikums: 51-53.

Kontaktiem: a.celmins@gmail.com.