Rudā dižpīle Tadorna ferruginea Raysut Lagoons, Dhofar region, Omāna, 3-Dec-2015. © Kārlis Millers. |
|||
|
|||
Latvijā reta ieceļotāja no austrumiem un rietumiem. Zināmi vairāki novērojumi, no kuriem tikai viens atzīstams kā A kategorijas novērojums (ieceļošana no dabiskā izplatības areāla) 1994. gadā, kad Ziemeļeiropā novērota samērā spēcīga invāzija (Baumanis, Celmiņš 1995; Holloway 1995; Vinicombe, Harrop 1999). Kopš 1990-tajiem gadiem no nebrīves izbēguši putni izveidojuši pastāvīgu populāciju Rietumeiropā un strauji izplatījušies Vācijā, Holandē un Šveicē. No zooloģiskā dārza izbēguši putni veido lokālu populāciju arī ap Maskavu (Keller et al. 2020). Līdz ar to XXI gs. novērojumos Latvijā visdrīzāk iesaistītas klejojošas rudās dižpīles no ferālām populācijām Rietumeiropā vai Maskavas apkaimē un šie novērojumi izdalāmi C kategorijā. Ieceļošana no dabiskā areāla arī iespējama. Tuvākais areāls - Ukrainas dienvidaustrumi un Krievijas Eiropas daļas dienvidi (Keller et al. 2020). Vairākas reizes novērotas no Rīgas zooloģiskā dārza izbēgušas rudās dižpīles. Garums: 61-71 cm, spārnu izpletums: 121-145 cm (Snow, Perrins 1998; Carboneras, Kirwan 2020). |
|||
|
|||
1. Engures ez., 1994, 10-Jūl, 1 novērota. J.Vīksne, M.Janaus. ® Novērojumi, kad ticamākā izcelsme - naturalizējušās izbēgušu putnu populācijas Rietumeiropā vai Krievijā - C kategorija Vitrupe / Svētciems, Lm, 2002, 23-Jūn, 4 jūras krastā kopā ar 1 melngalvas zosi. K.Funts. Citi novērojumi, kad putnu izcelsme neskaidra - D kategorija
Visticamākais izbēgušu putnu novērojumi (t.sk. pierādīti ar gredzeniem) - E kategorija Vidzemes jūrmala, Lm, 2016, 17-Apr, 1 M jūras krastā pie "Veczemiem". M.Stūrītis (Dabasdati). Putns izbēdzis no Rīgas Zooloģiskā dārza aprīļa sākumā (G.Graubica informācija). Tas pats putns 1-Mai novērots Ķīšezerā netālu no Zooloģiskā dārza. I.Deņisovs, K.Ozoliņš. |
|||
Kartē attēloti A un D kategoriju novērojumi. |
|||
Literatūra un internets |
|||
Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. - Putni dabā 5, 2: 71-81. Carboneras C. and G.M.Kirwan. 2020. Ruddy Shelduck Tadorna ferruginea, version 1.0. In Birds of the World (J.del Hoyo, A.Elliott, J.Sargatal, D.A.Christie and E.de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.rudshe.01. Accessed 14 November 2020. Holloway J. 1995. Ruddy Shelduck status. Birding World 8, 3: 114. Keller V., Herrando S., Voříšek P., Franch M., Kipson M., Milanesi P., Martí D., Anton M., Klvaňová A., Kalyakin M.V., Bauer H.-G., Foppen R.B.P. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. European Bird Census Council & Lynx Edicions, Barcelona. Popovkina A. 2002. Gescichte und gegenwärtiger Status der Rostgänse in Moskau. Ornithologische Mitteilungen 54, 5: 156-159. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press. Vinicombe K.E., Harrop A.H.J. 1999. Ruddy Shelducks in Britain and Ireland, 1986-94. British Birds 92, 5: 225-255. |
|||
Rudās dižpīle Tadorna ferruginea. Vidzemes jūrmala pie "Veczemiem" (Salacgrīvas pagasts), 17-Apr-2016, M. © Miks Stūrītis. Rudās dižpīles Tadorna ferruginea. Raysut Lagoons, Dhofar region, Omāna, 3-Dec-2015. © Kārlis Millers. |
|||
|
|||