|
Rudā dižpīle Tadorna ferruginea Raysut Lagoons, Dhofar region, Omāna, 3-Dec-2015. © Kārlis Millers. |
|||
|
|||
Latvijā reta ieceļotāja no austrumiem un rietumiem. Zināmi vairāki novērojumi, no kuriem tikai viens atzīsts kā A kategorijas novērojums (ieceļošana no dabiskā izplatības areāla) 1994. gadā, kad Ziemeļeiropā novērota samērā spēcīga invāzija (Baumanis, Celmiņš 1995; Holloway 1995; Vinicombe, Harrop 1999). Kopš 1990-tajiem gadiem no nebrīves izbēguši putni izveidojuši pastāvīgu populāciju Rietumeiropā un strauji izplatījušies Vācijā, Holandē un Šveicē. No zooloģiskā dārza izbēguši putni veido lokālu populāciju arī ap Maskavu (Keller et al. 2020). Līdz ar to XXI gs. novērojumos Latvijā visdrīzāk iesaistītas klejojošas rudās dižpīles no ferālām populācijām Rietumeiropā vai Maskavas apkaimē un šie novērojumi izdalāmi C kategorijā. Ieceļošana no dabiskā areāla arī iespējama. Tuvākais areāls - Ukrainas dienvidaustrumi un Krievijas Eiropas daļas dienvidi (Keller et al. 2020). Vairākas reizes novērotas no Rīgas zooloģiskā dārza izbēgušas rudās dižpīles. Garums: 61-71 cm, spārnu izpletums: 121-145 cm (Snow, Perrins 1998; Salvador, Amat 2024). |
|||
|
|||
1. Engures ez., 1994, 10-Jūl, 1 novērota. J.Vīksne, M.Janaus. ® Novērojumi, kad ticamākā izcelsme - naturalizējušās izbēgušu putnu populācijas Rietumeiropā vai Krievijā - C kategorija Vitrupe / Svētciems, Lm, 2002, 23-Jūn, 4 jūras krastā kopā ar 1 melngalvas zosi. K.Funts. Citi novērojumi, kad putnu izcelsme neskaidra - D kategorija
Visticamākais izbēgušu putnu novērojumi (t.sk. pierādīti ar gredzeniem) - E kategorija Vidzemes jūrmala, Lm, 2016, 17-Apr, 1 M jūras krastā pie "Veczemiem". M.Stūrītis (Dabasdati). Putns izbēdzis no Rīgas Zooloģiskā dārza aprīļa sākumā (G.Graubica informācija). Tas pats putns 1-Mai novērots Ķīšezerā netālu no Zooloģiskā dārza. I.Deņisovs, K.Ozoliņš. |
|||
Kartē attēloti A, C un D kategoriju novērojumi. A - dzeltens aplis, C - oranžs aplis, D - balts aplis. |
|||
Literatūra un internets |
|||
Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. Putni dabā 5, 2: 71-81. Holloway J. 1995. Ruddy Shelduck status. Birding World 8, 3: 114. Keller V., Herrando S., Voříšek P., Franch M., Kipson M., Milanesi P., Martí D., Anton M., Klvaňová A., Kalyakin M.V., Bauer H.-G., Foppen R.B.P. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. European Bird Census Council & Lynx Edicions, Barcelona. Popovkina A. 2002. Gescichte und gegenwärtiger Status der Rostgänse in Moskau. Ornithologische Mitteilungen 54, 5: 156-159. Salvador A. and J.A.Amat. 2024. Ruddy Shelduck Tadorna ferruginea, version 4.0. In Birds of the World (S.M.Billerman, M.A.Bridwell and B.K.Keeney, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.rudshe.04. Accessed 3 April 2024. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press. Vinicombe K.E., Harrop A.H.J. 1999. Ruddy Shelducks in Britain and Ireland, 1986-94. British Birds 92, 5: 225-255. |
|||
Rudās dižpīle Tadorna ferruginea. Vidzemes jūrmala pie "Veczemiem" (Salacgrīvas pagasts), 17-Apr-2016, M. © Miks Stūrītis. Rudās dižpīles Tadorna ferruginea. Raysut Lagoons, Dhofar region, Omāna, 3-Dec-2015. © Kārlis Millers. |
|||