Sibīrijas tumšā čakstīte

Izplatīta plašā areālā no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem līdz Sibīrijas vidienei. Uz dienvidiem gar Kaspijas jūru (N un W pusē), NE Turcijā, Irānā, Pakistānā, Tjanšanā, Himalajos, Tibetā un Ķīnas centrālajā daļā, no kurienes areāla atzarā līdz NE Mjanmai un N Indoķīnai. Eiropas daļas ligzdotāji ziemo SW un S Āzijā (pasuga maurus) un NE Āfrikā (hemprichii). Piecas pasugas (Collar 2021), no kurām Latvijā reālākās ieceļotājas ir divas: Sibīrijas čakstīte S.m.maurus - Krievijas Eiropas daļa un uz austrumiem līdz Sibīrijas vidienei un Monglijai, un Kaspijas čakstīte S.m.hemprichii - Krievijas Eiropas daļas dienvidi starp Melno un Kaspijas jūrām, arī E Ukraina un W Kazahstāna*. Agrākā sestā pasuga tagad izdalīta kā atsevišķa suga - Amūras čakstīte S.stejnegeri (Collar 2021; Gill, Donsker, Rasmussen 2021). Arī tās ieceļošana Latvijā ir iespējama - pierādīta vairākās Eiropas valstīs pēc DNS, divi novērojumi Somijā (Tarsiger.com).

*) Nesen precizēti šo divu pasugu areāli. Konkrēti Kaspijas jūras reģionā sastopamās hemprichii un variegatus ir samainītas vietām. Pirmās areāls tagad ir ziemeļos no Kaukāza, otrās - dienvidos. Senākās publikācijās un agrākos OFK pārskatos (Somija, Igaunija) minētā variegatus tagad jāsaprot kā hemprichii. Primārais avots šai izmaiņai ir L.Svensona u.c. (2012) raksts. Izmaiņa ir pieņemta vismaz Birds of the World (Collar 2021) un IOC sarakstos (Gill, Donsker, Rasmussen 2021).

Birds of the World

Sibīrijas čakstīte Saxicola maurus

Paipu ciems, Nīcas pagasts, 9-Okt-2021, M? © Ivars Brediks.

Latvijā reta ieceļotāja - viens novērojums. Regulāri ieceļo Somijā, kur līdz 1999. gadam reģistrēti 119 novērojumi. Tālāka pasugas maurus (arī maurus / stejnegeri) novērojumu uzskaite Somijas OFK pārtraukta, saglabājot citas pasugas, no kurām hemprichii konstatēta divas reizes. Igaunijā 12 novērojumi, to skaitā vienreiz pasuga hemprichii (Igaunijas OFK).

Garums: 12,5 cm (Collar 2021).

Novērojumi

Saīsinājumi

1. Paipu ciems, Lp, 2021, 9-Okt, 1 M? pasuga maurus. A.Klepers, I.Brediks, J.Ukass (Dabasdati).

Internets

Collar N. 2021. Siberian Stonechat Saxicola maurus, version 1.1. In Birds of the World (Editor not available). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.sibsto1.01.1. Accessed 23 October 2021. Gill F., D.Donsker & P.Rasmussen (Eds). 2021. IOC World Bird List (v11.2). doi: 10.14344/IOC.ML.11.2. Svensson L., Shirihai H., Frahnert S., & Dickinson E. C. 2012. Taxonomy and nomenclature of the Stonechat complex Saxicola torquatus sensu lato in the Caspian region. Bull. B.O.C. 132: 260–269.