Sārtgalvītis

Rietumu un centrālā Eiropa, Vidusjūras reģions, Mazāzija, vietām ap Melno jūru un NW Āfrikā. Centrāleiropas ligzdotāji pārvietojas ziemot uz Eiropas dienvidiem un rietumiem, citas populācijas ziemo ligzdošanas areālā. Divas pasugas (Martens, Päckert 2020). IOC sarakstā četras pasugas (Gill, Donsker, Rasmussen 2024). Latvijā nominālā pasuga R.i.ignicapilla.


Pavasarī ierodas ligzdotāji	Vasarā biežāk rietumu un centrālajā daļā	Rudenī aizceļo	Četri novērojumi ziemas mēnešos

Birds of the World

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla

Niedres dīķu apkaimes meži, Kuldīgas novads, 19-Apr-2020, T. © Ainars Mankus.

	Latvijā veiktie ieraksti xeno-canto krājums
	Detalizētāka informācija XC saitē Vienmēr labāk ar austiņām

Latvijā vēl samērā nesen rets ieceļotājs un ligzdotājs. Pēdējos gados novērojumu skaits strauji pieaug. Ligzdošana tomēr līdz šim pierādīta tikai dažas reizes - 1893. gadā pie Burtniekiem (Loudon 1895), 1994. gadā Turaidā (Baumanis, Celmiņš 1995), 2019. gadā pie Valguma (G.Grandāns) un Raunas pagastā (A.Dekants), 2020. gadā Augšlīgatnē (G.Grandāns) un Ogrē (V.Roze). Pēdējā gadījumā jauktā pārī ar zeltgalvīti (T - sārtgalvītis, M - zeltgalvītis). Jūlijā abi ad baroja jaunos putnus. Vēl viens iespējams ligzdošanas gadījums zināms Druvienas apkārtnē, kur 2014. gada jūnijā novērots 1 dziedošs T un otrā dienā tas pats putns redzēts ar barību (G.Grandāns, K.Freibergs u.c.). Lai arī ligzdošanas pierādījumu ir maz nebūtu jāšaubās, ka sārtgalvītis Latvijā tagad ligzdo regulāri un skaits sniedzas vairākos tūkstošos pāru. Līdz 2016. gadam vairums novērojumu bija rudens migrācijas laikā dienvidrietumu piekrastē Papē (Бауманис 1979; Бауманис 1983; Baumanis, Mednis 1985; Celmiņš et al. 1993; Baumanis, Celmiņš 1995; Celmiņš, Baumanis 1998, 2000; Putni.lv krājums). Pēdējos gados strauji pieaug novērojumu skaits aprīlī un maijā apliecinot ligzdotāju ekspansiju. Īpaši daudz novērojumu bija 2017. gada ligzdošanas sezonā, kas skaidrojams ar aktīvāku teritorijas apsekošanu ligzdojošo putnu atlantam. 2018. gadā bija mazāk novērojumu ligzdošanas sezonā toties ievērojami vairāk rudens migrācijā Papē, kas liecina par ligzdotāju skaita pieaugumu arī šajā gadā (skat. īpatņu skaitu pa gadiem attēlā zemāk). Četri novērojumi ziemas mēnešos.

Garums: 9 cm (Martens, Päckert 2020).

Novērojumi

Saīsinājumi

Agrākie pavasara migranti līdz 2024. gadam
Degoles pagasts, Tu, 8-Mar-2020, 1 dzied. T.Miziņenko, O.Miziņenko (Dabasdati).
Peši, Lp, 10-Mar-2024, 1 migrants īslaicīgi dārziņos. R.Rekmanis (Dabasdati).
Pape, Lp, 16-Mar-2017, 1 T lokāli pie bākas. R.Rekmanis.
Ķoniņciems, Lp, 20-Mar-2019, 1 T dzied ciema apkaimes mežā. R.Rekmanis.

Liela skaita novērojumi pavasara mēnešos
Ziemupe, Lp, 15-Apr-2016, no viena punkta pie "Laikām" konstatēti 7 īpatņi (migrantu bariņš?) to skaitā 3 dziedoši TT un 1 M. R.Rekmanis, I.Ozola u.c.

Liela skaita novērojumi rudens mēnešos
Ogre, 1-Sep-2017, 10 (vai pat 12) vienā bariņā, tajā skaitā 1 ad T, 1 ad M un pārējie 1cy jaunie putni. V.Roze.

Agrākie rudens migrantu novērojumi Papē
19-Jūl-2020, 1 noķerts krūmu tīklos. Stacijas dati.
21-Aug-2016, ap 3 īpatņi kopā ar garastītēm pie putnu stacijas. E.Smislovs, V.Jaunzemis.
23-Aug-2018, 1cy M noķerta krūmu tīklos. V.Jaunzemis.
24-Aug-2019, 1cy T noķerta krūmu tīklos. V.Jaunzemis (Dabasdati).

Skaits rudens migrācijā Papes putnu stacijā 2016-2022 (šie arī vēsturiski labākie gadi)
2020, 19-Jul - 30-Okt, 322 (ietver 321 noķerto gredzenošanai un 1 vizuāli novēroto) (Keišs u.c. 2021).
2022, 13-Sep - 3-Nov, 161 (Keišs u.c. 2023).
2018, 23-Aug - 2-Nov, 116 (ietver 114 noķertos gredzenošanai un 2 vizuāli novērotos). Stacijas dati.
2021, 7-Sep - 4-Nov, 99 (ietver 98 noķertos gredzenošanai un 1 vizuāli novērotos) (Keišs, Dinsbergs, Jaunzemis 2021).
2019, 24-Aug - 20-Okt, 41 (ietver 39 noķertos gredzenošanai un 2 vizuāli novērotos) (Keišs u.c. 2020).
2017, 10-Sep - 27-Okt: 37. Stacijas dati.
2016, 21-Aug - 13-Okt: 18. Stacijas dati.

Vēlākie rudens migranti līdz 2020. gadam*
Pāvilosta, Lp, 28-Nov-2020. 1 fotografēts. V.Videnieks (Dabasdati).
Liepāja, 18-Nov-2018, 1 kāpu krūmājā pie ostas S mola. I.Grīnerte, K.Millers.
Ogre, 9-Nov-2015, 1 novērots vizuāli. V.Roze.
Pape, Lp, 29-Okt-1982, 1 noķerts murdā. Putnu stacijas dati.

Novērojumi ziemas mēnešos (visi zināmie)
Ķekavas novads, Ri, 22-Jan-2020, vismaz 1 dzirdēts dziedam un novērots vizuāli Skujnieku apkārtnē. I.Grīnerte, K.Millers.
Ķengarags, Rp, 1-6-Jan-2021, 1 Mazjumpravas muižas dīķa apkārtnē. U.Piterāns, K.Kurmis (Dabasdati ar foto 1, 2).
Pāvilosta, Lp, 3-Feb-2021, 1 T uzturas lokāli Simtgades parkā. R.Rekmanis, V.Videnieks (Dabasdati ar foto).
Buļļciems, Jm, 13-Dec-2022, 1. Z.Gradinārova (Dabasdati ar foto).

Izmantoti novērojumi no putni.lv krājuma (senākie gadi), Papes putnu stacijas dati kā arī dabasdati.lv un latvijasputni.lv publicētie novērojumi.

Literatūra un internets

Baumanis J., Mednis A. 1985. Latvijas ornitofaunistikas komisijas darbības pārskats (1978-1984). Retie augi un dzīvnieki: 38-44.

Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. Putni dabā 5, 2: 71-81.

Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. Putni dabā 8, 2: 1-10.

Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1998.-99.gg. Putni dabā 10, 3: 12-21.

Celmiņš A., Baumanis J., Mednis A. 1993. List of Latvian Bird Species 1993. Riga.

Dabas muzeja kolekcija internetā. 2008. http://www.imuzejs.lv (skatīts 21.09.2008., tagad saite vairs nestrādā).

Gill F., D.Donsker & P.Rasmussen (Eds). 2024. IOC World Bird List (v14.2). doi: 10.14344/IOC.ML.14.2.

Keišs O., Dinsbergs I., V.Jaunzemis., M.Jaunzemis. 2023. Migrējošo putnu monitorings: gala atskaite par 2022. gadu. Rīga. 1-61.

Keišs O., Dinsbergs I., V.Jaunzemis. 2021. Migrējošo putnu monitorings: gala atskaite par 2021. gadu. Rīga. 1-56.

Keišs O., Pēterons G., Vintulis V., Dinsbergs I. 2020. Migrējošo putnu un sikspārņu monitorings: gala atskaite par 2019. gadu. Salaspils. 1-79.

Keišs O., Pēterons G., Vintulis V., Dinsbergs I., V.Jaunzemis. 2021. Migrējošo putnu un sikspārņu monitorings: gala atskaite par 2020. gadu. Rīga. 1-87.

Loudon H. 1895. Die Brutvögel der Ostseeprovinzen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 38: 45-54.

Martens J. and M.Päckert. 2020. Common Firecrest Regulus ignicapilla, version 1.0. In Birds of the World (J.del Hoyo, A.Elliott, J.Sargatal, D.A.Christie, and E.de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.firecr1.01. Accessed 23 March 2023.

Бауманис Я. 1979. Редкие виды птиц отловленные в Папе п течение 10 лет (1966-1975) - Динамика популяций и поведение позвоночных животных Латвийской ССР. Рига, 74-76.

Бауманис Я. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я. Виксне, Рига, 162.

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Niedres dīķu apkaimes meži, Kuldīgas novads, 19-Apr-2020, T. © Ainars Mankus.
bkm