Ievads - satura skaidrojumi

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Rietumu un centrālā Eiropa, Vidusjūras reģions, Mazāzija, vietām ap Melno jūru un NW Āfrikā. Centrāleiropas ligzdotāji pārvietojas ziemot uz Eiropas dienvidiem un rietumiem, citas populācijas ziemo ligzdošanas areālā. Četras pasugas, Latvijā Regulus ignicapilla ignicapilla. Citas pasugas: R.i.balearicus - Baleāru salas un NW Āfrika, R.i.tauricus - Krima, R.i.caucasicus - W Kaukāzs (Martens, Päckert 2006).

Pavasarī ierodas ligzdotāji, pārsvarā rietumu un centrālajā daļā

Vasarā pārsvarā rietumu un centrālajā daļā

Rudenī aizceļo, atzīmēts īpatņu skaits Papē līdz 2018.g. beigām

Ziemā nav novērots

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla

Viduskrogs, Saldus novads, 15-Mai-2018, T. © Ainars Mankus.

Dziesma. Rødbyhavn, Dānija, 29-Mar-2009. © Agris Celmiņš (37).

Apvienoti divi dziesmas fragmenti ar īsu pauzi starpā. Nolaidies migrants barojas un pa laikam dzied, dažus dziedājumus nepabeidz līdz galam. Fonā zilzīlīte, žubīte, kajaks u.c.

XENO-CANTO ierakstu krājums

Latvijā vēl samērā nesen rets ieceļotājs un ligzdotājs. Pēdējos gados novērojumu skaits strauji pieaug. Ligzdošana tomēr līdz šim pierādīta tikai divas reizes - 1893. gadā pie Burtniekiem (Loudon 1895) un 1994. gadā Turaidā (Baumanis, Celmiņš 1995). Vēl viens iespējams ligzdošanas gadījums zināms Druvienas apkārtnē, kur 2014. gada jūnijā novērots 1 dziedošs īpatnis un vēlāk tas pats putns redzēts ar barību (G.Grandāns, K.Freibergs u.c.). Lai arī ligzdošanas pierādījumu ir maz, nav jāšaubās, ka sārtgalvītis Latvijā tagad ligzdo regulāri un skaits sniedzas vairākos tūkstošos pāru. Līdz 2016. gadam vairums novērojumu bija rudens migrācijas laikā dienvidrietumu piekrastē Papē (Бауманис 1979; Бауманис 1983; Baumanis, Mednis 1985; Celmiņš et al. 1993; Baumanis, Celmiņš 1995; Celmiņš, Baumanis 1998, 2000; OFK nepubl. materiāli). Pēdējos gados strauji pieaug novērojumu skaits aprīlī un maijā apliecinot ligzdotāju ekspansiju. Īpaši daudz novērojumu bija 2017. gada ligzdošanas sezonā, kas skaidrojams ar aktīvāku teritorijas apsekošanu ligzdojošo putnu atlantam. 2018. gadā ir mazāk novērojumu ligzdošanas sezonā toties ievērojami vairāk rudens migrācijā Papē, kas liecina par ligzdotāju skaita pieaugumu arī šajā gadā (skat. īpatņu skaitu pa gadiem attēlā zemāk).

Garums: 9 cm (Martens, Päckert 2006).

Novērojumi

Saīsinājumi

Agrākie novērojumi pavasarī
Pape, Lp, 16-Mar-2017, 1 T lokāli pie bākas. R.Rekmanis.
Jūrmalciems, Lp, 25-Mar-2016, divas reizes dzirdēta dziesma. I.Brediks u.c.
Stīpnieki, Ri, 27-Mar-2014, T novērots. U.Piterāns (Dabasdati).
Engures ezers, Tu, 5-Apr-1994, T 2g noķerts gredzenošanai ezera austrumu krastā. J.Kazubiernis.

Liela skaita novērojumi pavasara mēnešos
Ziemupe, Lp, 15-Apr-2016, no viena punkta pie "Laikām" konstatēti 7 īpatņi (migrantu bariņš?) to skaitā 3 dziedoši TT un 1 M. R.Rekmanis, I.Ozola u.c.

Liela skaita novērojumi rudens mēnešos
Ogre, 1-Sep-2017, 10 (vai pat 12) vienā bariņā, tajā skaitā 1 ad T, 1 ad M un pārējie 1g jaunie putni. V.Roze.

Agrākie rudens migrantu novērojumi Papē
21-Aug-2016, ap 3 īpatņi kopā ar garastītēm pie putnu stacijas. E.Smislovs, V.Jaunzemis.
23-Aug-2018, 1g M noķerta krūmu tīklos. V.Jaunzemis.
1-Sep-1990, 1g M noķerta (tīklos vai murdā). M.Smiltnieks.
3-Sep-2011, 1g noķerts, vēl daļēji juv tērpā. G.Grandāns, I.Freiberga.
3-Sep-2014, 1g T noķerts murdā. Putnus stacija (Dabasdati).

Skaitliski labākās rudens sezonas Papē
2018, 23-Aug - 2-Nov, 116 (ietver 114 putnu stacijā gredzenotos un 2 vizuāli novērotos).
2017, 10-Sep - 27-Okt: 37.
2016, 21-Aug - 13-Okt: 18.
2012, 9-Sep - 18-Okt: 6.

Vēlākie novērojumi rudenī
Liepāja, 18-Nov-2018, 1 kāpu krūmājā pie ostas S mola. I.Grīnerte, K.Millers.
Ogre, 9-Nov-2015, 1 novērots vizuāli. V.Roze.
Pape, Lp, 29-Okt-1982, 1 noķerts. Putnu stacijas dati.
Pape, Lp, 28-Okt-2011, T 1g noķerts tīklā. I.Dinsbergs, R.Priedols.

-

 

Izmantoti novērojumi no putni.lv krājuma (senākie gadi), Papes putnu stacijas dati kā arī dabasdati.lv un latvijasputni.lv publicētie novērojumi.

Labots 08 Feb 2019

Literatūra un internets

Baumanis J., Mednis A. 1985. Latvijas ornitofaunistikas komisijas darbības pārskats (1978-1984). Retie augu un dzīvnieki: 38-44. Celmiņš A., Baumanis J., Mednis A. 1993. List of Latvian Bird Species 1993. Riga. Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. Putni dabā 5, 2: 71-81. BirdLife International. 2017. Species factsheet: Regulus ignicapilla. Retrieved from http://www.birdlife.org on 6 April 2017. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. Putni dabā 8, 2: 1-10. Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1998.-99.gg. Putni dabā 10, 3: 12-21. Dabas muzeja kolekcija internetā. 2008. http://www.imuzejs.lv (skatīts 21.09.2008., tagad saite vairs nestrādā). Loudon H. 1895. Die Brutvögel der Ostseeprovinzen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 38: 45-54. Martens J., Päckert M. 2006. Common Firecrest Regulus ignicapilla. In: del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J., Christie D.A. & de Juana E. (eds.) 2014. Handbook of the Birds of the World Alive. Lynx Edicions, Barcelona. Retrieved from http://www.hbw.com/node/58059 on 9 March 2015. Бауманис Я. 1979. Редкие виды птиц отловленные в Папе п течение 10 лет (1966-1975) - Динамика популяций и поведение позвоночных животных Латвийской ССР. Рига, 74-76. Бауманис Я. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я. Виксне, Рига, 162.

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Zālītes apkaime, Iecavas novads, 4-Mai-2017, T. © Edgars Smislovs.
bkm

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Zālītes apkaime, Iecavas novads, 4-Mai-2017, T. © Edgars Smislovs.
bkm

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Viduskrogs, Saldus novads, 15-Mai-2018, T. © Ainars Mankus.
bkm

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Viduskrogs, Saldus novads, 15-Mai-2018, T. © Ainars Mankus.
bkm

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Viduskrogs, Saldus novads, 15-Mai-2018, T. © Ainars Mankus.
bkm

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Vaiņodes pagasts, 3-Jūn-2017, T. © Jānis Jansons.