Svilpis

Izplatīts visā Palearktikā no Īrijas un Portugāles rietumos līdz pat Kamčatkai Tālajos Austrumos. Areāla Āzijas daļa plešas pāri Sibīrijas dienvidiem, ietverot arī NE Kazahiju, N Mongoliju un NE Ķīnu. Citur ārpus Eiropas - Turcijā (vietām), Kaukāzā un Irānas ziemeļos. Ziemo g.k. ligzdošanas arālā, tomēr vairums populāciju veic tuvākus vai tālākus klejojumus uz dienvidiem, t.sk. āprus ligzdošanas areāla. Deviņas pasugas, Latvijā Pyrrhula pyrrhula pyrrhula (del Hoyo, Elliott, Christie 2010).


Pavasarī visā teritorijā	Vasarā visā teritorijā	Rudenī visā teritorijā, invāzijas	Ziemo visā teritorijā

Svilpis Pyrrhula pyrrhula

Ķesterciems, Engures novads, 24-Okt-2008, T. © Andris Jermuts.

Dziesma. Bebrene, 4-Apr-2010. © Edmunds Račinskis (19).

Sauciens. Pape, 18-Okt-2005. © Agris Celmiņš (15).

Šis ir t.s. "trompetes" sauciens, kas iespējams pieder migrantam no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem (Somija-Krievija).

XENO-CANTO ierakstu krājums

Latvijā diezgan parasts ligzdotājs un ziemotājs. Daļa putnu rudenī aizklejo un citi ielido no ziemeļiem. Ceļošanas laikā parasts, bet skaits gadu no gada svārstās.

Garums: 14,5-16 cm (Clement, Harris, Davis 1994).

Literatūra un internets

Saīsinājumi

BirdLife International Species factsheet: Pyrrhula pyrrhula. Retrieved from http://www.birdlife.org on Clement P., Harris A., Davis J. 1994. Finches & Sparrows. An Identification Guide. Helm. London. del Hoyo J., Elliott A., Christie D.A. (eds) 2010. Handbook of the Birds of the World. Vol. 15. Weavers to New World Warblers. Lynx Edicions. Barcelona. Pennington M.G., Meek E.R. 2006. The ‘Northern Bullfinch’ invasion of autumn 2004. British Birds 99, 1: 2-24.

Svilpis Pyrrhula pyrrhula. Lutriņi, Saldus novads, 5-Jan-2009, T. © Ainars Mankus.
bkm

Svilpis Pyrrhula pyrrhula. Dārziņi pie Rīgas HES, 6-Feb-2010, T. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Svilpis Pyrrhula pyrrhula. Vecdaugava, Rīga, 16-Jan-2013, T ar baltām zīmēm astes malējo spalvu iekšburās. © Igors Deņisovs.

Attēls ievietots balto astes zīmju ilustrācijai. Kā zināms, svilpju astes parasti ir melnas, taču kā noskaidrots pētījumos, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas
svilpju populācijās daļai īpatņu astes malējām spalvām ir baltas zīmes, un šādu īpatņu īpatsvars sasniedz 20-26% (Pennington, Meek 2006). Nav zināms
vai baltas zīmes astē mēdz būt arī vietējiem Latvijā ligzdojošajiem svilpjiem, jeb tā ir tikai ziemeļu populāciju īpatnība? Ticamāk tomēr, ka attēlotais svilpis
ir ieceļojis no Somijas vai Krievijas ziemeļiem. Jāpiezīmē, ka uzmanība šai pazīmei Latvijā pirmo reizi pievērsta Papes putnu stacijā 2005. gada novembrī.
Vairāk par to var uzzināt atsevišķā lapā.
bkm

Labots 09 May 2018