putni.lv

D kategorija

Bafina zoss Branta hutchinsii

Ligzdo tundras biotopos no Bafinas salas un NW Kvebekas uz rietumiem gar Hudzona līci un tālāk Kanādas ziemeļos, arktiskajās salās, Aļaskas ziemeļos un rietumos, kā arī vairākās Aleutu salās. Ziemo g.k. ASV centrālajā daļā un Kalifornijā, vietām citur (Mlodinow et. al. 2008; Mlodinow et al. 2024). Kopš 1980-tajiem gadiem lokāla ligzdojoša populācija Holandē. To veido no nebrīves izbēgušas Bafina zosis un to pēcnācēji. 2015. gadā šajā populācijā bija ap 460-770 pāri. Vairums šķiet atbilst pasugai minima, bet daļa ir hibrīdi (g.k. ar baltvaigu zosi, mazākā mērā ar Kanādas zosi), kuri savukārt krustojas atpakaļ ar Bafina zosīm (Keller at al. 2020; Mlodinow et al. 2024). Eiropā klejojošās Bafina zosis visticamākais ir no šīs Holandes populācijas. Hibridizēšanās dēļ pasugas noteikšana problemātiska. Latvijā četri novērojumi.

1. Sātiņi, Sa, 2017, 20-24-Sep, 1 fotografēta (attēls zemāk). K.Millers u.c.
bkm

Bafina zoss Branta hutchinsii. Sātiņi, Saldus novads, 24-Sep-2017, kopā ar meža zosīm Anser anser. © Māris Jaunzemis.

2. Dviete, Da, 2012, 27-Apr, 1 fotografēta (attēls zemāk). E.Račinskis, D.Drazdovskis. Pēc izteikti tumšajām krūtīm, apaļās galvas formas un samērā īsā, trīsstūrīgā knābja atgādina pasugu minima.

bkm

Bafina zoss Branta hutchinsii minima (?). Dviete, Augšdaugavas novads, 27-Apr-2012, kopā ar baltpieres zosīm Anser albifrons. © Edmunds Račinskis.

3. Iecavas karjeri, Ba, 2016, 4-Mai, 1 fotografēta (attēls zemāk). E.Smislovs, V.Smislovs.
bkm

Bafina zoss Branta hutchinsii. Iecavas karjeri, 4-Mai-2016. Attēlā kopā ar Anser zosīm, g.k. tundras sējas A.serrirostris. © Edgars Smislovs.

4. Ozolmuiža, Lm, 2024, 4-Apr, 1 kopā ar Anser zosīm. Pēc izteikti tumšām krūtīm atgādina pasugu minima. M.Platacis (Dabasdati ar foto).

Kalnu zoss Anser indicus

Dabiskais areāls Centrālāzijas kalnos. Ziemo Āzijas dienvidos. Introducēta Eiropā. No nebrīves izbēgušu putnu ligzdošana Eiropā aizsākās 1950-tajos gados (Keller et al. 2020). Šobrīd ligzdo vismaz Holandē, Beļģijā, Francijā Vācijā un Lielbritānijā. Eiropas kopējā populācija 2000-šo gadu sākumā vērtēta ap 140-190 pāriem (Reeber 2015). Vairums no tiem Holandē, kur līdz 2005. gadam populācija novērtēta 125-200 pāru robežās. Vēlāk skaits Holandē ir samazinājies, jo veikti ierobežošanas pasākumi (Keller et al. 2020). Latvijā seši novērojumi. Nav iespējams pārliecinoši pateikt vai Latvijā novērotie putni ir no Eiropā dabā ligzdojošām populācijām (C. kategorija) vai izbēguši no nebrīves. Iekļauta D kategorijā. Ieceļošana no dabiskā areāla maz ticama.

1. Ventspils, 1998, 29-Mai, 2-N kopā ar citām Anser zosīm. M.Strazds (Celmiņš, Baumanis 2000). ®
2. Mērsrags, Ta, 1999, 23-Mai, 3 raga liedagā. A.Celmiņš u.c. (Celmiņš, Baumanis 2000). ®

3. Zvejniekciems, Ri, 2006, 8-Okt, 1 lidojumā kopā ar 7 baltpieres zosīm A.albifrons. Ļoti gaiša un manāmi lielāka par baltpieres zosīm, saskatīta ļoti tumša svītra virzienā no acs pāri kakla aizmugurei (noteikta kā 1cy jaunais putns). A.Kuročkins.

4. Ādažu-Carnikavas lauki, Ri, 2011, 3-Apr, 1 kopā ar citām Anser zosīm. N.Zeidaks.
5. Svētes lauki, Jl, 2017, 4-Mar, 1 kopā ar citām Anser zosīm un gulbjiem. I.Volkova (Dabasdati).
6. Durbes ezers, Lp, 2022, 17-Apr, 1 kopā ar citām Anser zosīm. E.Gulbe, I.Burčika (Dabasdati).

Kalnu zoss Anser indicus. Mērsrags, Talsu novads, 23-Mai-1999 (pirmie divi attēli). © Adrian Aebischer. Ādažu-Carnikavas lauki, 3-Apr-2011. © Normunds Zeidaks.

Sniega zoss Anser caerulescens

Pieci novērojumi (visi ziņotie neatkarīgi no ticamības pakāpes) (Vīksne u.c. 1985; Baumanis, Mednis 1985; Baumanis, Celmiņš 1995; Dabasdati).

1. Salaspils, Rīgas HES, 1984, 29-31-Aug, 5 ad (pēdējā dienā tikai 2 īpatņi). J.Vīksne, I.Druvietis, M.Janaus. ®
2. Ķekavas pagasts, Ri, 1994, 20-Mai, 5. A.Platais.

3. Svētes lauki, Jl, 2003, 4-Apr, 1 nepieaudzis putns (2cy) gaišā morfa, redzēta arī 5-Apr. V.Vintulis, O.Keišs. Ir arī viedoklis, ka putns drīzāk varēja būt albīna meža pīle, par ko iespējams liecina zosij netipiskā uzvedība - "iebrida garā zālē ceļa arumu malā un vairs netika redzēta".

4. Užavas lauki, Ve, 2011, 16-18-Apr, 2 ad (gaišā morfa) kopā ar baltvaigu un baltpieres zosīm. Gredzenu uz kājām nav. A.Klepers, N.Walker, J.Mundt, E.Mundt, G.Gailis u.c.

5. Silzemnieku lauki, Vm, 2021, 24-27-Mar, 1 nepieaudzis putns (2cy). J.Šatrovskis, A.Klepers, J.Ukass (Dabasdati ar foto 1, 2).

Sniega zosis Anser caerulescens. Užavas lejtece, 17-Apr-2011. © Kārlis Millers.

Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca

Latvijā četri novērojumi. Statuss precizējams - potenciāla C kategorijas suga. Patstāvīgi ligzdo dabā Rietumeiropā. Īpaši izplatīta Holandē, kur pēc 2010. gada datiem ligzdo vairāk kā 10 tūkstoši pāru (straujš pieaugums kopš 1967. gada, kad konstatēta pirmā ligzdošana). Visā ziemeļrietumu Eiropā (Holande, Beļģija, Vācija, Lielbritānija, Francija un Dānija) jau 2010. gadā ligzdoja vismaz 26 tūkstoši pāru (Gyimesi, Lensink 2012). Pēc 2. Eiropas ligzdojošo putnu atlanta datiem Eiropas areāls turpina paplašināties. Tagad sasniedz Zviedriju ziemeļos, Poliju, Slovākiju un Ungāriju austrumos. Eiropas populācija novērtēta ap 30 tūkstoši pāru (Keller et al. 2020).

1. Rīgas HES ūdenskrātuve, 2015, 27-Jūn, 2 ūdenskrātuves dienvidu malā. L.Vanaga (Dabasdati).
2. Kuklišķu ciems, Da, 2015, no 31-Jūl - līdz 8-Sep (ieskaitot), 1 dīķī pie "Lazdiņiem". Bez gredzeniem. R.Lazdāns (Dabasdati). Video
3. Ventspils, 2023, 11-Nov, 1 pie ostas dienvidu mola. Bez gredzeniem. E.Gulbe, I.Burčika (Dabasdati).

4. Grobiņa, Lp, 2024, 1-Jan, 1 kopā ar meža pīlēm. E.Gulbe, I.Burčika; visticamākais tas pats putns 13-Jan Liepājas ostā pie LBT. A.Klepers, M.Tīrums (Dabasdati 1, 2).

Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca. Kuklišķu ciems, Kalupes pagasts, Augšdaugavas novads, 31-Jūl-2015 (datums, kad pirmo reizi novērota, foto varbūt
nedaudz vēlāk). © Reinis Lazdāns.

Baltausu gaura Lophodytes cucullatus

1. Liepājas osta, 2019, 16-Aug, 1 M pie S mola. A.Mankus.
bkm

Baltausu gaura Lophodytes cucullatus. Liepājas ostas S mols, 16-Aug-2019, M. © Ainars Mankus.

Medību fazāns Phasianus colchicus

Pēdējais zināmais introducēšanas mēģinājums veikts 1981. gadā (avots precizējams). Lai arī kādu laiku izlaistie putni dabā ligzdoja, populācija neizveidojās. Sals bargās ziemās un dabiskie ienaidnieki - galvenie iemesli, kas liedz fazānam ieviesties Latvijā. Vismaz līdz pēdējam laikam tā spēja izdzīvot un vairoties dabā bez cilvēku atbalsta ir apšaubāma. Līdz ar to pagaidām nav pamata medību fazāna iekļaušanai Latvijas putnu sugu sarakstā. Patreiz valstī ir vairākas privātas saimniecības, kur fazāni tiek audzēti medībām. Daļa no medībām izlaistajiem fazāniem paliek nenošauti un klejo brīvībā. Atseviškos gadījumos no medniekiem izvairās pat vairāk kā puse (Pupiņš, Pupiņa 2015). Tas nozīmē, ka pēc medībām atvēlētajiem periodiem visā valstī brīvā dabā varētu būt pat vairāki simti fazānu. Teoretiski tie var veidot ligdošanas potenciālu. Reāli tomēr ligzdošana atkarīga no tā cik ilgi šie bēgļi izdzīvo. Vairums jādomā tiek atšauti vēlāk vai tos izķer vistu vanagi, lapsas u.c. dabiskie ienaidnieki. Vismaz XXI gs. ligzdošanas gadījumi Latvijā brīvā dabā nav konstatēti. Zemāk uzskaitīti zināmie novērojumi no 2005. līdz 2015. gadam. Regulāri novērots arī turpmākajos gados. 2016.-2022. gg. Dabasdatos ziņoti 30 novērojumi. Visbiežāk fazāni novēroti Madonas novadā un ziemeļaustrumos no Rīgas.

Dundaga, Ta, 2005, 21-Mai, 1 novērots pie mājām "Ausekļi". M.Purmalis, V.Purmale.
Užavas pagasts, Ve, 2008, 9-Jūn, 1 M Užavas lejteces pļavās. R.Rekmanis.
Sējas pagasts, Ri, 2008, 30-Dec, 1 T fotografēts NE pusē no Ādažu poligona, tuvu Saulkrastu-Raganas ceļam. E.Račinskis, D.Drazdovskis.
Liepāja, 2009, 5-Nov, 1 T novērots Zirgu salā. E.Lediņš, G.Grandāns, A.Kalvāns.
Ozolnieki, Jl, 2011, janvaris (vai Dec-2010), 1 T noķerts dabā un vismaz tajā ziemā turēts mājās. T.Karnopole (Latvijas Avīze, publicēts Youtube 23-Feb-2011).
Brenguļu pagasts, Vm, 2011, 31-Mai, 1 visticamākais izbēdzis no nebrīves. Novērotāja informācju ziņo A.Klepers (Dabasdati).
Brenguļu pagasts, Vm, 2011, 24-Jūn, 1 ap 3,5 km ENE no novērošanas vietas maijā. S.Paegle (Dabasdati).
Babītes pagasts, Ri, 2012, 1-Apr, 1 T pie medījamo dzīvnieku barotavas. G.Eriņš (Dabasdati).
Garkalne, Ri, 2012, maijs/jūnijs, divas reizes dzirdēta balss. E.Račinskis.
Berģi, Ri, 2012, 19-Jūn, 1 T fotografēts. A.Vilciņš.
Garkalne, Ri, 2012, 14-Jūl, 1 T fotografēts, melanistisks īpatnis. E.Lediņš.
Ūdrīšu pagasts, Kr, 2013, datums nav zināms. V.Batarags (Pupiņš, Pupiņa 2015).

Kalkūnes pagasts, Da, 2015, 11-Feb, 3 MM (un iespējams vēl 2 īpatņi, kuru sugas piederība nav droši noteikta); turpat 1 M arī 27-Mar un 6-Apr. M.Pupiņš, A.Pupiņa (2015).

Carnikava, Ri, 2015, 13-Feb, 1 T fotografēts. Bija piemājas dārzā, aizlidoja uz meža pusi. V.Alksnītis (Dabasdati).

Vestienas pagasts, Ma, 2015, 6-Mai, 1 T pie "Seskiem". V.Karulis (Dabasdati).
Liezēres pagasts, Ma, 2015, 3-Jūn, 3 TT fotografēti, piezīmējot "izmukuši no audzētavas". N.Kukārs (Dabasdati).
Skrudalienas pagasts, Da, 2015, 7-Jūn, 1 T. V.Vahruševs (Pupiņš, Pupiņa 2015).
Līdēre, Ma, 2015, 10-Okt, 4 (1 T fotografēts) ap 10 km no augstāk minētās Vestienas vietas. J.Skrinda (Dabasdati).

Aronas pagasts, Ma, 2015, 5-Nov, vairāki (precīzs skaits nav zināms) dzīvo savvaļā līdzās briežu dārzam dažu kilometru attālumā no voljēras vietas. Dzīvo ārpus nožogojumiem jau vairāk par gadu, bet savvaļā ligzdojuši neesot. Vietējo iedzīvotāju informācija. A.Klepers (Dabasdati).

Parastais fazāns Phasianus colchicus. Garkalnes pagasts, Ropažu novads, 14-Jūl-2012, T, melanistisks īpatnis. © Edgars Lediņš.
bkmphacol02

Parastais fazāns Phasianus colchicus. Kleisti, Rīga, 11-Apr-2016, M. © Oļegs Miziņenko.

Sārtais flamings Phoenicopterus roseus

Latvijā pieci novērojumi. Senākais novērojums Baltijas provinču putnu sugu sarakstā (Seidlitz 1861) iekļauts kā "Anmerk" (piezīme), atšķirībā no citām sugām, kuras uzskaitītas numurētā secībā. Otrais novērojums ap 1915. gadu balstās uz novērotāja mutiskām liecībām un putna atpazīšanu attēlā (Transehe 1965). Trīs pēdējie novērojumi ir ticami pierādīti. Sārtā flaminga statuss Latvijā tomēr ir neskaidrs un tā atrašanās D kategorijā visdrīzāk ir nepamatota (Matrozis 2019).

1. Rīgas apkārtne, 1838, 1 nošauts (Seidlitz 1861).
2. Ziemeļkurzeme (precīza vieta nav publicēta), ap 1915, 1 novērots (Transehe 1965).
3. Bērzciems - Mērsrags, Tu/Ta, 1969, 12-Jūl - Sep-beigas, 1 novērots jūrmalā (Baltvilks 1972).
4. Stučka (tagad Aizkraukle), 1982, 14-Apr, 1 novērots lokāli (Eglītis, Kaktiņa 1983).
5. Vaiņode, Lp, 1984, 2-Apr, 1 novērots lidojumā. T.Ķeris. ®

Resnknābja kaira Uria lomvia

Vienīgās ziņas par iespējamu resnknābja kairas ieceļošanu Latvijā attiecas uz XX gs. sākumu, kad divi eksemplāri iegādāti Rīgas tirgū (Stoll 1904). Lai arī iegūšanas vieta nav droši zināma, balstoties uz šiem atradumiem resnknbāja kaira tika atzīta piederīga Latvijas savvaļas putnu sugu sarakstam līdz pat XX gs. beigām (Grosse, Transehe 1929; Тауриньш 1983). Tomēr vēlāk, apzinoties izcelsmes neskaidrību, resnknābja kaira pārcelta uz D kategoriju (Baumanis, Celmiņš 1995).

1. 1902, Dec beigas, 1 nopirkta Rīgas tirgū. F.Štolls.
2. 1903, 11-Jan, 1 nopirkta Rīgas tirgū. F.Štolls

Literatūras kopija (107. lpp. no Stoll F.E. 1904. Ornithologische Notizen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 47: 77-107.)

E kategorija

Melnais gulbis Cygnus atratus

1. Dzērves ezers (Cīravas pagasts), Lp, 1943 (vai 1944), 2 uzturējās līdz vasaras vidum (uzvedība kā savvaļas putniem, vairījās no cilvēkiem). I.Šteina ziņojums.
2. Engures ezers, Tu, 1958, 1 vasarā ezerā. J.Vīksne; vēlāk rudenī arī 25-29-Okt ezerā pie Lielrovas. Ģ.Kasparsons.
3. Ķegums, Og, 1977, decembris, 1 Daugavā pie Ķeguma un citur apkārtnē. J.Lipsbergs.

4. Bērzciems, 1978, 3-Nov. J.Lipsbergs. Domājams tas pats putns Liepājā sākot ar 1979. gada 19. janvārī. U.Bergmaņa ziņojums un vairākas publikācijas tā laika avīzēs ar foto (Dabasdati).

5. Lielupes grīva, Jm, 1981, 5-Jan, 1. A.Zariņš.
6. Usmas ezers, Ve, 1986, 17-Aug, 1. A.Zariņš; turpat arī gadu vēlāk 1987, 20-Aug. A.Ozoliņš.

7. Virgas lanka, Lp, pirms/vai 2000. gadā. T.Ķeris (datums precizējams, ievietots balstoties uz interviju ar novērotāju, kas publicēta laikrakstā "Kurzemes vārds" 2000. gada 23. maijā.

8. Sedas purvs, Vk, 2002, maija vidus. 1 uzturējās purvā aptuveni nedēļu, fotografēts. J.Ence u.c.

9. Liepājas / Kuldīgas rajoni, 2008, no aprīļa beigām / maija sākuma līdz 27-Mai 1 īpatnis redzēts vairākās vietās Kurzemes dienvidrietumos: aptuveni nedēļu uzturējās dīķī pie "Zāģeru lankām" Priekules pag., Lp (pēdējais novērošanas datums 5-Mai). I.Krūza; 7-Mai uz lauka pie Rīgas Zoodārza filiāles "Cīruļi" Kalvenes pagastā, Lp. A.Gulbis, L.Ronis u.c.; 9-Mai, Liepājas ez. N galā pie Golodova dambja. F.Slišāns; 27-Mai, Skrundas dīķos, Ku. A.Zalcmanis, ziņo D.Boiko.

10. Užavas lauki, Ve, 2009, 22-Mar, 1 barā kopā ar 4 meža zosīm, 8 Kanādas zosīm un ap 20 ziemeļu gulbjiem. K.Millers; acīmredzot tas pats putns fotografēts 3-Apr-2009 pie Zūrām, Ve. S.Reiniks (Dabasdati).

11. Randu pļavas, Lm, 2022, 19-Mar. 1 fotgrafēts. D.Birzgalis.

Uzskaitījumā izmantots nepublicēts J.Lipsberga materiāls - Черный лебедь Cygnus atratus (Latham). R.Matroža gādāta informācija.

Koku pīle Aix sponsa

Deviņi novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995, Putni.lv krājums).

1. Doles sala, Ri, 1993, 16-Apr, T. R.Matrozis. ®
2. Silakrogs, Ri, 2001, aprīļa vidus, 1 T uzfilmējusi Vides filmu studija. Ziņo U.Cekulis.
3. Rideļi, Tu, 2001, no aprīļa vidus līdz vismaz 7-Mai, 1 (dzimums nav ziņots, iespējams T) fotografēta. J.Vīksne.
4. Liepāja, 2004, vismaz no 8-Apr līdz 26-Okt, 1 T Zvejnieku alejas dīķī. K.Millers, V.Roze, G.Grandāns u.c.
5. Ventspils, 2005, vismaz periodā 6-13-Nov, 1 T Vidumgrāvī. J.Gorobecs, M.Jaunzemis.
6. Turaidas apkārtne, Ri, 2010, 10-Jūl, 1 T nofotografēts Gaujā 1-2 km augšpus Turaidas. I.Ieviņa (ziņo V.Pranks).
7. Salacgrīva, Lm, 2012, 28-Apr, 2 TT Salacas upē. J.Lipsbergs.
8. Bauska, 2012, 8-9-Dec, 1 M Mūsā starp tiltiem. E.Laucis (Dabasdati ar foto).
9. Mangaļsala, Rp, 2022, 22-Mar, 1 T. I.Deņisovs (Dabasdati ar foto).

Koku pīle Aix sponsa. Liepāja, 16-Okt-2004, T. © Kārlis Millers.

Mandarīnpīle Aix galericulata

Atsevišķi putni regulāri tiek novēroti Rīgā. Domājams, ka izbēguši no Rīgas Zooloģiskā dārza. Uzskatījumā zemāk doti fragmentāri novērojumi neanalizējot sīkāk vai un cik putni novēroti atkārtoti. Ne visi ziņojumi uzskaitīti, jo daudzi atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Ārpus Rīgas brīvā dabā zināmi tikai daži novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995; Celmiņš, Baumanis 1998; Putni.lv krājums).

Rīga, 1990, 16-Mai - 4-Okt, 1 T Daugava pie Ķengaraga un stacijas kanālā. Ģ.Strazdiņš, V.Rēders. ®

Rumbas mežniecība, Ku, 1994, 11-Apr, ziņojumā ornitologiem - 38. kv. bebru dīķī atrasta pusdzīva pīle "mandarinka" T, kas nobeidzās pēc dažām stundām". Putns bijis ievainots kājā, spārnā un ķermenī, bet "ļoti taukains pilnā kāzu tērpā". V.Gaross.

Kaņieris, Tu, 1997, Jūl - Nov, 2 novērotas (T un M). J.Vīksne. ®
Smiltene, Vk, 2000, datums un skaits nav ziņots. A.Klepera vēstule ziņu grupai 1-Aug-2002.
Rīga, 2000, vismaz 8-9-Jūn, 1 T Ķengaragā. P.Strautiņš, H.Hofmanis.
Rīga, 2000, 2-Okt, pāris Rūpniecības ielas dīķī. E.Bojārs.
Rīga, 2000, 27-Okt - 6-Nov, pāris Šarlotes ielā pie 1. slimnīcas. D.Reinberga, A.Celmiņš.
Rīga, 2000, Nov, 2 TT un 1 M Viesturdārza dīķī. J.Smaļinskis, K.Funts.
Rīga, 2001, Jan-Feb, pāris pie Bioloģijas fakultātes. A.Celmiņš, M.Jaunzemis u.c.
Valgunes pagasts, Jl, 2001, 7-Apr, 1 T mežā Klīves grāvī kādus 2 km no tuvākajām mājām. A.Kalvāns.
Rīga, 2001, 12-Okt, 1 T pie Bioloģijas fakultātes. M.Kilups.
Rīga, 2002, 17-Jan, 1 T prāvā meža pīļu barā kanālā pie jūrskolas. K.Funts.
Rīga, 2002, 26-Aug, T dzenāja meža pīli pie Vides Valsts inspekcijas Viesturdārzā. Kalniņš.
Rīga, 2002, 16-Sep, pāris pie Bioloģijas fakultātes. E.Dzenis.
Rīga, 2002, 12-Dec, 1 T pie Anatomikuma. M.Strazds.
Rīga, 2003, 3-Sep, 1 T Viesturdārza dīķī; diezgan agresīvs pret meža pīlēm; turpat arī 5-Sep. K.Funts.
Rīga, 2003, 26-Okt, 1 dīķī pie 1. slimnīcas (dzimums nav norādīts). J.Ķirpītis.
Rīga, 2004, 1-23-Jan, 1 T pilsētas kanālā pie Bioloģijas fakultātes. A.Dimperāns.
Rīga, 2004, 11-Mar, 1 T Kronvalda parkā. J.Safronovs.
Rīga, 2005, 3-Jan, 1 T centra kanālā, Kronvalda parkā pie Bioloģijas fakultātes. K.Koļadina.
Rīga, 2005, 21-Mar, 1 T kanālmalā pie Pasaules tirdzniecības centra. K.Millers.
Dunduru pļavas, Tu, 2005, 17-Mai, 1 T tupēja mieta galā Slampes kanāla malā. J.Ķuze, M.Strazds.
Rīga, 2005, 10-11-Jūn, 1 T Ķengaragā kopā ar meža pīlēm (putns spalvu maiņā). R.Matrozis.
Rīga, 2005, 15-16-Okt, 1 T kanālā pie Kongresu nama. E.Jansons.
Rīga, 2005, oktobris-novembris, 1 T Nordeķu parka dīķī Iļģuciemā (ziņo R.Matrozis pēc publikācijas kādā žurnālā).
Rīga, 2005, 21-Dec, 1 T kanālā pie Kongresu nama. K.Millers.
Rīga, 2006, 13-Jan, 1 T centra kanālmalā (vieta precīzi nav ziņota). M.Dejus.
Rīga, 2006, 2-Mar, 1 T Kronvalda parkā, tuvāk Kronvalda bulvāra un Elizabetes ielas krustojumam. A.Ozoliņa.
Rīga, 2006, 2-Apr, 1 T Nordeķu parkā, Buļļu ielā iepretī LU kopmītnēm dīķīti kopā ar meža pīlem. I.Bērziņš.
Rīga, 2006, 5-Mai, 1 T Viestura dārza parka dīķī (iepretī namam Rūpniecības ielā 32B). I.Kadžule.
Rīga, 2006, 18-Mai, 1 pie Māras dīķa (dzimums nav ziņots). N.Lizbovskis, I.Dinsbergs.
Rīga, 2006, 7-Nov, 1 T centra kanālā, Kronvalda parkā pie Bioloģijas fakultātes. M.Ieviņš (Dabasdati); turpat 26-Dec un 23-Jan-2007. K.Funts.
Rīga, 2007, 20-Jan, 1 T Nordeķu parkā kopā ar meža pīlem. M.Kilups, K.Kilups.
Rīga, 2007, 27-28-Feb, 1 T parkā netālu no Pasaules tirdzniecības centra. E.Veckalne.
Kalsnavas pag., Ma, 2007, 2 TT pie kāda dīķa "Gulbiškās", no cilvēkiem īpaši nebaidījās, bet tuvāk par 10 m nelaida, aizlidoja (atsūtīts foto). B.Tidemane.

Ventspils, 2008, 22-Jan-9-Mar, 1 M pilsētas centrā Vidumgrāvja rajonā (bez gredzena). M.Jaunzemis, R.Rekmanis, V.Šteinbergs; turpat 18-Jan-2009. M.Strazds u.c.; 4-Jan-2011. M.Tīrums; 1-Jan-2012, K.Vilks; 22-Jan. A.Mankus, J.Jansons; 22-Dec. K.Vilks; 2-Jan-2013. U.Piterāns, R.Rekmanis, K.Vilks, M.Briedis.

Valmiera, 2008, 29-Dec, 1 T uz Rātes upītes esošajā "Dzirnavu ezerā", turpat un iespējams citās vietās Valmierā līdz vismaz 27-Feb-2009. J.Krasovskis u.c. Vēlāk noskaidrots, ka putns izbēdzis no Smiltenes kolekcijas. Uz kājas bija gredzens DB562577, kas uzlikts iegādes vietā Maskavā (Dabasdati).

Vangaži, Ri, 2009, 1 T kopš 9-Jan un vismaz līdz 13-Jan. K.Rosicka; 1 T Vangažu ez. 14-Apr-2009. I.Miķelsons.
Liepāja, 2012, no 3-Okt līdz vismaz 16-Okt, 1 T Vaiņodes ielas dīķī. "Kurzemes Vārds" (D.Beltas sniegtā informācija), S.Bērziņa.
Liepāja, 2014, 20-Apr, 2 TT. A.Niedoliņa (Dabasdati).
Ķīsezers, Rp, 2014, 19-Mai, 1 T ezerā pie Mežaparka (ar gaišu plastmasas savilcēju ap kreiso kāju). I.Deņisovs (Dabasdati); turpat 27-Nov. I.Deņisovs.
Zebrus ezers, Do, 2014, 9-Sep, 2 TT. T.Endziņš (Dabasdati).
Naukšēni, Vm, 2017, 22-Apr, 2 TT fotografēti. J.Rullis.
Rīga, 2017, 8-18-Jūl, 1 M Ķengaragā. R.Matrozis, E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).
Ogre, 2017, 26-Aug, 1 M (nevar izslēgt, ka tas pats putns, kas Ķengaragā jūlijā). R.Matrozis (Dabasdati).
Ogre, 2017, 1-Okt, 1 T. M.Magone (Dabasdati).
Ventspils, 2017, 6-Nov, 1 T. Z.Liepa (Dabasdati).

Kuldīga, 2018, no janvāra sākuma līdz vismaz 3-Feb, 1 T kopā ar meža pīlēm. A.Tjagunovičs (Dabasdati), R.Rekmanis. Turpmāk ziņota regulāri līdz 2024. gada martam. Pēdējais novērojums 3-Mar-2024. A.Kalve (Dabasdati).

Kaltene, Ta, 2019, 7-Mai, 1 T jūrā pie putnu torņa. M.Brigmane (Dabasdati).
Vecāķi, Rp, 2020, 19-Apr, 2 TT. Anabella (ziņots ar foto epastā, Dabasdatos publicējis A.Dekants).
Plāņu pagasts, Vk, 2020, 30-Apr, 2 TT. M.Tīrums (Dabasdati).
Kaltene, Ta, 2020, 7-Mai, 1 T. V.Videnieks (Dabasdati).
Zvirgzdu ez., Ku, 2022, 2-Nov, 1 M. I.Ķimele (Dabasdati).
Balvi, 2023, 15-Okt, 1 T. E.Kantāns (Dabasdati).
Mangaļsala, Rp, 2024, 2-Apr, 1 T jūrā pie krasta kopā ar meža pīles M. S.Bikirski (Dabasdati).
Cīrava, Lp, 2024, 31-Mar, 1 T. P.Brīniņš (Dabasdati).
Usmas ezers, Ve, 2024, 13-18-Apr, 1 T. L.Aukšmukste u.c. (Dabasdati 1, 2).

Mandarīnpīle Aix galericulata. Rīgas centra kanālmalā pie Pasaules tirdzniecības centra, 21-Mar-2005, T. © Kārlis Millers. bkm Mandarīnpīle Aix galericulata. Liepāja, 16-Okt-2012, T. © Selga Bērziņa. bkm Mandarīnpīle Aix galericulata. Ventspils, 22-Jan-2012, M. © Ainars Mankus. bkm Mandarīnpīle Aix galericulata. Ventspils, 22-Jan-2012, M. © Jānis Jansons. bkm Mandarīnpīle Aix galericulata. Ķengarags, Rīga, 18-Jūl-2017, M. © Edgars Smislovs.

Baltvaigu garkaklis Anas bahamensis

1. Pape, Lp, 2015, 26-Apr, 1-N kopā ar 4 pelēkajām pīlēm Mareca strepera. A.Kuročkins, E.Smislovs, V.Smislovs.

Baltvaigu garkaklis Anas bahamensis. Pape, Rucavas pagasts, 26-Apr-2015, kopā ar pelēko pīli Mareca strepera (labajā pusē). © Aleksejs Kuročkins.

Lopu gārnis Ardea ibis

Viens novērojums. Pieaugušais putns uzturējās Ķekavas apkārtnē (3 km no centra uz Rīgas pusi) no 1996. gada 13. septembra līdz 4. oktobrim. Visticamākais šis bija viens no dažiem (iespējams trim) neapgredzenotiem lopu gārņiem, kuri izbēga no Rīgas Zooloģiskā dārza minētā gada maijā (RZD informācija) (Celmiņš 1996; Celmiņš, Baumanis 1998).

1. Ķekava, Ri, 1996, 13-Sep - 4-Okt, 1 ad. A.Celmiņš, A.Reinbergs u.c. ®.

Raibais grifs Gyps rueppelli

Viens novērojums. Putns ar gredzeniem un siksnām uz kājām vismaz 3 dienas uzturējās Vārves pagastā pie mājām "Lauri". Nosēdās uz mājas jumta un vēlāk tika barots ar zivīm, ko novērotāji samakšķerēja dīķī.

1. Vārves pagasts, Ve, 2011, 24-26-Apr, 1. A.Veitas u.c.

Melnais grifs Aegypius monachus

Viens novērojums. Putns no Bulgārijas reintrodukcijas programmas. Šķīlies zooloģiskajā dārzā Čehijā 2023. gada 16. aprīlī. Ziedots reintroducijai Bulgārijā. Izlaists brīvībā no grifu adaptācijas voljēras 2024. gada 14. martā (Bulgarian Ornithological Centre )

1. Seces pagasts, Ai, 2024, 4-8-Mai, 1 nepieaudzis putns (2cy) ar dzeltenu gredzenu uz kreisās kājas "N34". Vairāki novērotāji, pirmais atradējs nav zināms (Dabasdati 1, 2, 3, 4, 5 un citi ziņojumi).

Dienvidu karakara Caracara plancus

Viens novērojums. Dienvidmerikas putns, kura ieceļošana Eiropā no dabiskā areāla praktiski nav ticama. Lai arī sugas piederība pēc iegūtajiem attēliem nav pārliecinoša (līdzīga ir ziemeļu karakara Caracara cheriway), pieļaujams, ka novērotais putns ir dienvidu karakara, jo pagājušajā ziemā (janvārī - februārī) viens šīs sugas īpatnis uzturējās Ēlandes salā Zviedrijā. Acīmredzot šis pats putns šķērsojis Baltijas jūru līdz sasniedzis Kolkasragu (attēli no Zviedrijas). Domājams, ka tas pats putns ieceļojis Zviedrijā no Dānijas jau 2009. gada maijā (ziņas Skānes Ornitoloģijas biedrības interneta arhīvā par 2009. gada novembri).

1. Kolka, Ta, 2011, 3-Apr, 1 lidojumā virs ciema (attēlos). R.Rekmanis, G.Grandāns.

Dienvidu karakara Caracara plancus. Kolka, 3-Apr-2011. © Gaidis Grandāns.

Rudgalvas piekūns Falco biarmicus

Viens novērojums - jaunais putns noķerts Liepājas ostā ar Polijas piekūnu audzētāja gredzenu.

1. Liepāja, 2001, rudens, 1 jaunais putns (1cy) noķerts. Vismaz līdz 2020. gada februārim atradās Rīgas Zooloģiskajā dārzā (I.Deņisova informācija).

Rudgalvas piekūns Falco biarmicus feldeggii. 2001. gada rudenī noķertais īpatnis (fotografēts Rīgas Zooloģiskajā dārzā 7-Jan-2002). © Agris Celmiņš.

Rudgalvas piekūns Falco biarmicus feldeggii. Tas pats putns fotografēts Rīgas Zooloģiskajā dārzā 24-Nov-2014 (13 gadu vecumā). © Igors Deņisovs.

Jāatzīmē vēl kāds varbūtējs rudgalvas piekūna novērojums. Iespējams viens šīs sugas īpatnis aizlidoja WNW virzienā jūrā pie Kolkasraga 2004. gada 2. oktobrī (K.Millers, V.Roze). Sugas piederība novērošanas brīdī nav noteikta. Noteikšana retrospektīva pēc tā, ka iespējams tas pats piekūns novērots 4. oktobrī Ēlandes salā pielidojam virs jūras no Gotlandes puses (T.Berger, S.Martinsson). Novērojums nekvalificējas Latvijas putnu sugu sarakstam gan pēc tā, ka noteikšana nav veikta uz vietas (nav perfekti pierādīta), gan pēc tā, ka novērojums drīzāk būtu iedalāms D kategorijā sakarā ar to, ka šīs sugas piekūni mēdz izbēgt piekūnu audzētājiem, par ko liecina arī minētais novērojums 2001. gadā Liepājā.

Piekūns nenoteikts Falco sp.

Viens novērojums - noķerts Austrijas piekūnu audzētāja putns ar siksnām un zvaniņiem. Novērojums publicēts Venstpils rajona laikrakstā "Padomju Venta" (Vaivade 1971). Publikācijā putns dēvēts par "vanagu". Šīs lapas uzskaitījumā novērojums pievienots 2020. gada februārī (R.Matroža gādāta informācija).

1. Užavas apkaime, Ve, 1971, 25-Apr, 1 noķerts. I.Vēzis u.c.

Piekūns nenoteikts Falco sp. Užavas apkaime, 25-Apr-1971. © T.Ronis.

Krāmera papagailis Psittacula krameri

Latvijā vismaz trīs novērojumi, no kuriem viens pierādīts ar labiem foto. Ir ziņas par vēl dažiem citiem iespējamiem novērojumiem (divas reizes Rīgā un reizi Papē), bet šajos gadījumos sugas piedrība nav droši noteikta.

1. Liepāja, 2018, 15-Nov, 1 Bāriņu ielā pie vārtiem uz teritoriju starp Policijas ēku un baznīcu. Pēc zinātāju teiktā "parādās šajā vietā jau kādu mēnesi". I.Standzeniece u.c. (Facebook); 19-Nov, 1. K.Millers; 16-Dec, 1 pilsētas centrā Stendera ielā ap 300 m no sākotnējās vietas. I.Svendsena (Dabasdati).

2. Mežaparks, Rp, 2022, 4-Aug, 1 pārlido ar saucieniem. M.Baltā (Dabasdati ar adresi uz YouTube video, kurā dzirdama balss).
3. Rīga, 2022, 5-Aug, 1 pārlido ar saucieniem Citadeles ielā. A.Dekants (Dabasdati).
4. Rīga, 2022, 24-Nov, 1 Dzirnavu ielā, uzturas apkārtnē vismaz kopš septembra. M.Magone (Dabasdati).

Krāmera papagailis Psittacula krameri. Liepāja, 19-Nov-2018. © Kārlis Millers.

Literatūra un internets

Baltvilks J. 1972. Flamingo (Phoenicopterus ruber L.) - jauna suga Latvijas faunā. Zool. muzeja raksti 9: 75-77.

Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. Putni dabā 5, 2: 71-81.

Celmiņš A. 1996. Lopu gārnis - ceļotājs vai bēglis. Neatkarīgā rīta avīze. 30. oktobris.

Baumanis J., Mednis A. 1985. Latvijas ornitofaunistikas komisijas darbības pārskats (1978-1984). Retie augi un dzīvnieki: 38-44.

Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. Putni dabā 8, 2: 1-10.

Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1998.-99.gg. Putni dabā 10, 3: 12-21.

Eglītis V., Kaktiņa Dz. 1983. Flamings - Phoenicopterus ruber L. - pirmoreiz Daugavā pie Stučkas. - Retie augi un dzīvnieki: 53-55.

Grosse A., Transehe N. 1929. Verzeichnis der Wirbeltietre des Ostbaltischen Gebietes. - Arbeiten Naturf.-Ver. Riga. 18: 1-75.

Gyimesi A., Lensink R. 2012. Egyptian Goose Alopochen aegyptiaca: an introduced species spreading in and from the Netherlands. Wildfowl 62: 126–143.

Matrozis R. 2019. Par sārta flaminga statusu Latvijā. Putni Dabā 1: 28-32.

Keller V., Herrando S., Voříšek P., Franch M., Kipson M., Milanesi P., Martí D., Anton M., Klvaňová A., Kalyakin M.V., Bauer H.-G., Foppen R.B.P. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. European Bird Census Council & Lynx Edicions, Barcelona.

Mlodinow S.G., Springer P.F., Deuel B., Semo L.S., Leukering T., Schonewald T.D., Tweit W., Barry J.H. 2008. Distribution and Identification of Cackling Goose (Branta hutchinsii) Subspecies. North American Birds 62, 3: 344-360.

Mlodinow S.G., P.Pyle, T.B.Mowbray, C.R.Ely, J.S.Sedinger, R.E.Trost, K.A.Spragens and M.A.Patten. 2024. Cackling Goose Branta hutchinsii, version 2.0. In Birds of the World (N.D.Sly, P.G.Rodewald, and B.K.Keeney, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.cacgoo1.02. Accessed 31 August 2024.

Pupins M., Pupina A. 2015. The first records of the Common Pheasant, Phasianus colchicus (Aves: Galliformes: Phasianidae), and its group in south-eastern Latvia. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis 15, 2: 305-316.

Reeber S. 2015. Wildfowl of Europe, Asia and North America. Helm. London.

Seidlitz G. 1861. Verzeichnis der Säugetiere, Vögel, Reptilien und Amphibien der Ostseeprovinzen, mit Bezugnahme auf die Sammlung der Naturforscher-Gesellschaft zu Dorpat. Sitzungsberichte der Naturforscher-Gesellschaft zu Dorpat in den Jahren 1853-1860. Dorpat 367-411.

Stoll F.E. 1904. Ornithologische Notizen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 47: 77-107.

Vaivade S. 1971. Neparastais "robežpārkāpējs". Ventspils rajona laikraksts "Padomju Venta", 22. maijs.

Vīksne J., Druvietis I., Janaus M. 1985. Sniega zoss - Anser caerulescens L. - pirmais sastapšanas gadījums Latvijā. Retie augi un dzīvnieki: 49-51.

Ю.Липсберг (неопубликованный материал). Черный лебедь Cygnus atratus (Latham).

Тауриньш Э. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 29-30, 113-114.