|
|
|
|||||||||||||||||||||||||||
Pielikums par sugām D un E kategorijās |
|||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas putnu sarakstu veido sugas A, B un C kategorijas. Zemāk uzskaitītas tās sugas, kuras nav iekļautas Lavijas putnu sarakstā sakarā ar šaubām par to ieceļošanas dabisko veidu vai šaubām, ka populācija spēj izdzīvot bez cilvēka atbalsta. |
|||||||||||||||||||||||||||||
D kategorija |
|||||||||||||||||||||||||||||
Bafina zoss Branta hutchinsii hutchinsii 1. Sātiņi, Sa, 2017, 20-24-Sep, 1 fotografēta. K.Millers u.c. Domājams pasuga hutchinsii pēc pazīmēm - stāva piere, plakanīga
galvas virsa ar nelielu paaugstinājumu aizmugurē un knābis pie pamatnes visai zems
/ tievs. Krūtis tomēr tumšākas nekā vairumam hutchinsii, lai gan variāciju robežās (Mlodinow et al. 2008).
Bafina zoss Branta hutchinsii hutchinsii. Sātiņi, Saldus novads, 24-Sep-2017, kopā ar meža zosīm Anser anser. © Māris Jaunzemis. Bafina zoss Branta hutchinsii (minima un pasuga nenoteikta) 1. Dviete, Da, 2012, 27-Apr, 1 fotografēta. E.Račinskis, D.Drazdovskis. Pēc izteikti tumšajām krūtīm, apaļās galvas formas un samērā īsā, trīsstūrīgā knābja varētu būt pasuga minima. Pēc izmēriem minima ir vismazākā Bafina zoss pasuga, reizēm pat samērojama meža pīli Anas plathyrynchos (Mlodinow et al. 2008). Putns attēlā zemāk izmēros tomēr daudz neatpaliek no baltpieres zosīm. 2. Iecavas karjeri, Ba, 2016,
4-Mai, 1 fotografēta. E.Smislovs, V.Smislovs. Pēc iegūtā attēla pasuga nav nosakāma.
Bafina zoss Branta hutchinsii minima(?). Dviete, Augšdaugavas novads, 27-Apr-2012, kopā ar baltpieres zosīm Anser albifrons. © Edmunds Račinskis. Bafina zoss Branta hutchinsii. Iecavas karjeri, 4-Mai-2016, kopā ar Anser zosīm, attēlā g.k. tundras sējas zosis A.fabalis rossicus. © Edgars Smislovs. Kalnu zoss Anser indicus Dabiskais areāls Centrālāzijas kalnos. Ziemo Āzijas dienvidos. Introducēta Eiropā. No nebrīves izbēgušu putnu ligzdošana Eiropā aizsākās 1950-tajos gados (Keller et al. 2020). Šobrīd ligzdo vismaz Holandē, Beļģijā, Francijā Vācijā un Lielbritānijā. Eiropas kopējā populācija 2000-šo gadu sākumā vērtēta ap 140-190 pāriem (Reeber 2015). Vairums no tiem Holandē, kur līdz 2005. gadam populācija novērtēta 125-200 pāru robežās. Vēlāk skaits Holandē ir samazinājies, jo veikti ierobežošanas pasākumi (Keller et al. 2020). Latvijā seši novērojumi. Nav iespējams pārliecinoši pateikt vai Latvijā novērotie putni ir no Eiropā dabā ligzdojošām populācijām (C. kategorija) vai izbēguši no nebrīves. Iekļauta D kategorijā. Ieceļošana no dabiskā areāla maz ticama. 1. Ventspils, 1998, 29-Mai, 2-N kopā ar citām Anser zosīm. M.Strazds
(Celmiņš, Baumanis 2000). ® 3. Zvejniekciems, Ri, 2006, 8-Okt, 1 lidojumā kopā ar 7 baltpieres zosīm A.albifrons. Ļoti gaiša un manāmi lielāka par baltpieres zosīm, saskatīta ļoti tumša svītra virzienā no acs pāri kakla aizmugurei (noteikta kā 1cy jaunais putns). A.Kuročkins. 4. Ādažu-Carnikavas lauki, Ri, 2011, 3-Apr, 1 kopā ar citām
Anser zosīm. N.Zeidaks.
Sniega zoss Anser caerulescens Pieci novērojumi (visi ziņotie neatkarīgi no ticamības pakāpes) (Vīksne u.c. 1985; Baumanis, Mednis 1985; Baumanis, Celmiņš 1995; Dabasdati). 1. Salaspils, Rīgas HES,
1984, 29-31-Aug, 5 ad (pēdējā dienā tikai 2 īpatņi). J.Vīksne,
I.Druvietis, M.Janaus. ® 3. Svētes lauki, Jl, 2003, 4-Apr, 1 nepieaudzis putns (2cy) gaišā morfa, redzēta arī 5-Apr. V.Vintulis, O.Keišs. Ir arī viedoklis, ka putns drīzāk varēja būt albīna meža pīle, par ko iespējams liecina zosij netipiskā uzvedība - "iebrida garā zālē ceļa arumu malā un vairs netika redzēta". 4. Užavas lauki, Ve, 2011, 16-18-Apr, 2 ad (gaišā morfa) kopā ar baltvaigu un baltpieres zosīm. Gredzenu uz kājām nav. A.Klepers, N.Walker, J.Mundt, E.Mundt, G.Gailis u.c. 5. Silzemnieku lauki, Vm, 2021, 24-27-Mar, 1 nepieaudzis putns (2cy). J.Šatrovskis, A.Klepers, J.Ukass (Dabasdati ar foto 1, 2).
Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca Latvijā trīs novērojumi. Statuss varbūt atbilst C kategorijai, jo patstāvīgi ligzdo dabā Rietumeiropā. Īpaši izplatīta Holandē, kur pēc 2010. gada datiem ligzdo vairāk kā 10 tūkstoši pāru (straujš pieaugums kopš 1967. gada, kad konstatēta pirmā ligzdošana). Visā ziemeļrietumu Eiropā (Holande, Beļģija, Vācija, Lielbritānija, Francija un Dānija) jau 2010. gadā ligzdoja vismaz 26 tūkstoši pāru (Gyimesi, Lensink 2012). Pēc 2. Eiropas ligzdojošo putnu atlanta datiem Eiropas areāls turpina paplašināties. Tagad sasniedz Zviedriju ziemeļos, Poliju, Slovākiju un Ungāriju austrumos. Eiropas populācija novērtēta ap 30 tūkstoši pāru (Keller et al. 2020).
1. Rīgas HES ūdenskrātuve, 2015, 27-Jūn, 2 ūdenskrātuves dienvidu
malā. L.Vanaga (Dabasdati
ar foto).
Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca. Kuklišķu ciems, Kalupes
pagasts, Augšdaugavas novads, 31-Jūl-2015 (datums, kad pirmo reizi
novērota, foto varbūt Baltausu gaura Lophodytes cucullatus
1. Liepājas osta, 2019, 16-Aug, 1 M pie S mola. A.Mankus.
Baltausu gaura Lophodytes cucullatus. Liepājas ostas S mols, 16-Aug-2019, M. © Ainars Mankus. Medību fazāns Phasianus colchicus Pēdējais zināmais introducēšanas mēģinājums veikts 1981. gadā (avots precizējams). Lai arī kādu laiku izlaistie putni dabā ligzdoja, populācija neizveidojās. Sals bargās ziemās un dabiskie ienaidnieki - galvenie iemesli, kas liedz fazānam ieviesties Latvijā. Vismaz līdz pēdējam laikam tā spēja izdzīvot un vairoties dabā bez cilvēku atbalsta ir apšaubāma. Līdz ar to pagaidām nav pamata medību fazāna iekļaušanai Latvijas putnu sugu sarakstā. Patreiz valstī ir vairākas privātas saimniecības, kur fazāni tiek audzēti medībām. Daļa no medībām izlaistajiem fazāniem paliek nenošauti un klejo brīvībā. Atseviškos gadījumos no medniekiem izvairās pat vairāk kā puse (Pupiņš, Pupiņa 2015). Tas nozīmē, ka pēc medībām atvēlētajiem periodiem visā valstī brīvā dabā varētu būt pat vairāki simti fazānu. Teoretiski tie var veidot ligdošanas potenciālu. Reāli tomēr ligzdošana atkarīga no tā cik ilgi šie bēgļi izdzīvo. Vairums jādomā tiek atšauti vēlāk vai tos izķer vistu vanagi, lapsas u.c. dabiskie ienaidnieki. Vismaz XXI gs. ligzdošanas gadījumi Latvijā brīvā dabā nav konstatēti. Zemāk uzskaitīti zināmie novērojumi no 2005. līdz 2015. gadam. Regulāri novērots arī turpmākajos gados. 2016.-2022. gg. Dabasdatos ziņoti 30 novērojumi. Visbiežāk fazāni novēroti Madonas novadā un ziemeļaustrumos no Rīgas. Dundaga, Ta, 2005,
21-Mai, 1 novērots pie mājām "Ausekļi". M.Purmalis, V.Purmale. Kalkūnes pagasts, Da, 2015, 11-Feb, 3 MM (un iespējams vēl 2 īpatņi, kuru sugas piederība nav droši noteikta); turpat 1 M arī 27-Mar un 6-Apr. M.Pupiņš, A.Pupiņa (2015). Carnikava, Ri, 2015, 13-Feb, 1 T fotografēts. Bija piemājas dārzā, aizlidoja uz meža pusi. V.Alksnītis (Dabasdati).
Vestienas pagasts, Ma, 2015, 6-Mai, 1 T pie "Seskiem". V.Karulis (Dabasdati). Aronas pagasts, Ma, 2015, 5-Nov, vairāki (precīzs skaits nav zināms) dzīvo savvaļā līdzās briežu dārzam dažu kilometru attālumā no voljēras vietas. Dzīvo ārpus nožogojumiem jau vairāk par gadu, bet savvaļā ligzdojuši neesot. Vietējo iedzīvotāju informācija. A.Klepers (Dabasdati).
Parastais fazāns
Phasianus colchicus. Garkalnes pagasts, Ropažu novads, 14-Jūl-2012, T,
melanistisks īpatnis. © Edgars Lediņš. Parastais fazāns Phasianus colchicus. Kleisti, Rīga, 11-Apr-2016, M. © Oļegs Miziņenko. Sārtais flamings Phoenicopterus roseus Latvijā pieci novērojumi. Senākais novērojums Baltijas provinču putnu sugu sarakstā (Seidlitz 1861) iekļauts kā "Anmerk" (piezīme), atšķirībā no citām sugām, kuras uzskaitītas numurētā secībā. Otrais novērojums ap 1915. gadu balstās uz novērotāja mutiskām liecībām un putna atpazīšanu attēlā (Transehe 1965). Trīs pēdējie novērojumi ir ticami pierādīti. Sārtā flaminga statuss Latvijā tomēr ir neskaidrs un tā atrašanās D kategorijā visdrīzāk ir nepamatota (Matrozis 2019). 1. Rīgas apkārtne,
1838, 1 nošauts (Seidlitz 1861). Resnknābja kaira Uria lomvia Vienīgās ziņas par iespējamu resnknābja kairas ieceļošanu Latvijā attiecas uz XX gs. sākumu, kad divi eksemplāri iegādāti Rīgas tirgū (Stoll 1904). Lai arī iegūšanas vieta nav droši zināma, balstoties uz šiem atradumiem resnknbāja kaira tika atzīta piederīga Latvijas savvaļas putnu sugu sarakstam līdz pat XX gs. beigām (Grosse, Transehe 1929; Тауриньш 1983). Tomēr vēlāk, apzinoties izcelsmes neskaidrību, resnknābja kaira pārcelta uz D kategoriju (Baumanis, Celmiņš 1995). 1.
1902, Dec beigas, 1 nopirkta Rīgas tirgū. F.Štolls.
Literatūras kopija (107. lpp. no Stoll F.E. 1904. Ornithologische Notizen. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 47: 77-107.)
|
|||||||||||||||||||||||||||||
E kategorija |
|||||||||||||||||||||||||||||
Melnais gulbis Cygnus atratus
1. Dzērves ezers (Cīravas pagasts), Lp, 1943 (vai 1944),
2 uzturējās līdz vasaras vidum (uzvedība kā savvaļas putniem, vairījās no cilvēkiem). I.Šteina ziņojums. 4. Bērzciems, 1978, 3-Nov. J.Lipsbergs. Domājams tas pats putns Liepājā sākot ar 1979. gada 19. janvārī. U.Bergmaņa ziņojums un vairākas publikācijas tā laika avīzēs ar foto (Dabasdati).
5. Lielupes grīva, Jm, 1981, 5-Jan, 1. A.Zariņš. 7. Virgas lanka, Lp, pirms/vai 2000. gadā. T.Ķeris (datums precizējams, ievietots balstoties uz interviju ar novērotāju, kas publicēta laikrakstā "Kurzemes vārds" 2000. gada 23. maijā. 8. Sedas purvs, Vk, 2002, maija vidus. 1 uzturējās purvā aptuveni nedēļu, fotografēts. J.Ence u.c. 9. Liepājas / Kuldīgas rajoni, 2008, no aprīļa beigām / maija sākuma līdz 27-Mai 1 īpatnis redzēts vairākās vietās Kurzemes dienvidrietumos: aptuveni nedēļu uzturējās dīķī pie "Zāģeru lankām" Priekules pag., Lp (pēdējais novērošanas datums 5-Mai). I.Krūza; 7-Mai uz lauka pie Rīgas Zoodārza filiāles "Cīruļi" Kalvenes pagastā, Lp. A.Gulbis, L.Ronis u.c.; 9-Mai, Liepājas ez. N galā pie Golodova dambja. F.Slišāns; 27-Mai, Skrundas dīķos, Ku. A.Zalcmanis, ziņo D.Boiko. 10. Užavas lauki, Ve, 2009, 22-Mar, 1 barā kopā ar 4 meža zosīm, 8 Kanādas zosīm un ap 20 ziemeļu gulbjiem. K.Millers; acīmredzot tas pats putns fotografēts 3-Apr-2009 pie Zūrām, Ve. S.Reiniks (Dabasdati). 11. Randu pļavas, Lm, 2022, 19-Mar. 1 fotgrafēts. D.Birzgalis. Uzskaitījumā izmantots nepublicēts J.Lipsberga materiāls - Черный лебедь Cygnus atratus (Latham). R.Matroža sagādāta informācija. Koku pīle Aix sponsa Deviņi novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995, OFK nepubl. materiāli).
1. Doles sala, Ri, 1993, 16-Apr, T. R.Matrozis. ®
Mandarīnpīle Aix galericulata Atsevišķi putni regulāri tiek novēroti Rīgā. Domājams, ka izbēguši no Rīgas Zooloģiskā dārza. Uzskatījumā zemāk doti fragmentāri novērojumi neanalizējot sīkāk vai un cik putni novēroti atkārtoti. Ne visi ziņojumi uzskaitīti, jo daudzi atkārtojas vienā un tajā pašā vietā. Ārpus Rīgas brīvā dabā zināmi tikai daži novērojumi (Baumanis, Celmiņš 1995; Celmiņš, Baumanis 1998; OFK nepubl. materiāli). Rīga, 1990, 16-Mai - 4-Okt, 1 T Daugava pie Ķengaraga un stacijas kanālā. Ģ.Strazdiņš, V.Rēders. ® Rumbas mežniecība, Ku, 1994, 11-Apr, ziņojumā ornitologiem - 38. kv. bebru dīķī atrasta pusdzīva pīle "mandarinka" T, kas nobeidzās pēc dažām stundām". Putns bijis ievainots kājā, spārnā un ķermenī, bet "ļoti taukains pilnā kāzu tērpā". V.Gaross.
Kaņieris, Tu, 1997, Jūl - Nov, 2 novērotas (T un M). J.Vīksne. ® Ventspils, 2008, 22-Jan-9-Mar, 1 M pilsētas centrā Vidumgrāvja rajonā (bez gredzena). M.Jaunzemis, R.Rekmanis, V.Šteinbergs; turpat 18-Jan-2009. M.Strazds u.c.; 4-Jan-2011. M.Tīrums; 1-Jan-2012, K.Vilks; 22-Jan. A.Mankus, J.Jansons; 22-Dec. K.Vilks; 2-Jan-2013. U.Piterāns, R.Rekmanis, K.Vilks, M.Briedis. Valmiera, 2008, 29-Dec, 1 T uz Rātes upītes esošajā "Dzirnavu ezerā", turpat un iespējams citās vietās Valmierā līdz vismaz 27-Feb-2009. J.Krasovskis u.c. Vēlāk noskaidrots, ka putns izbēdzis no Smiltenes kolekcijas. Uz kājas bija gredzens DB562577, kas uzlikts iegādes vietā Maskavā (Dabasdati).
Vangaži, Ri, 2009, 1 T kopš 9-Jan un vismaz līdz 13-Jan. K.Rosicka; 1 T Vangažu ez. 14-Apr-2009. I.Miķelsons. Kuldīga, 2018, no janvāra sākuma līdz vismaz 3-Feb, 1 T kopā ar meža pīlēm. A.Tjagunovičs (Dabasdati), R.Rekmanis. Turpmāk ziņota regulāri līdz 2023. gada oktobrim. Pēdējais zināmais novērojums 14-Okt-2023. Z.Dāvidsone, I.Segliņa, Z.Gradinārova, Ē.Krēsla (Dabasdati).
Kaltene, Ta, 2019, 7-Mai, 1 T jūrā pie putnu torņa. M.Brigmane (Dabasdati).
Baltvaigu garkaklis Anas bahamensis 1. Pape, Lp, 2015, 26-Apr, 1-N kopā ar 4 pelēkajām pīlēm Mareca strepera. A.Kuročkins, E.Smislovs, V.Smislovs.
Raibais grifs Gyps rueppellii Viens novērojums. Putns ar gredzeniem un siksnām uz kājām vismaz 3 dienas uzturējās Vārves pagastā pie mājām "Lauri". Nosēdās uz mājas jumta un vēlāk tika barots ar zivīm, ko novērotāji samakšķerēja dīķī. 1. Vārves pagasts, Ve, 2011, 24-26-Apr, 1. A.Veitas u.c.
Dienvidu karakara Caracara plancus Viens novērojums. Dienvidmerikas putns, kura ieceļošana Eiropā no dabiskā areāla praktiski nav ticama. Lai arī sugas piederība pēc iegūtajiem attēliem nav pārliecinoša (līdzīga ir ziemeļu karakara Caracara cheriway), pieļaujams, ka novērotais putns ir dienvidu karakara, jo pagājušajā ziemā (janvārī - februārī) viens šīs sugas īpatnis uzturējās Ēlandes salā Zviedrijā. Acīmredzot šis pats putns šķērsojis Baltijas jūru līdz sasniedzis Kolkasragu (attēli no Zviedrijas). Domājams, ka tas pats putns ieceļojis Zviedrijā no Dānijas jau 2009. gada maijā (ziņas Skānes Ornitoloģijas biedrības interneta arhīvā par 2009. gada novembri). 1. Kolka, Ta, 2011, 3-Apr, 1 lidojumā virs ciema (attēlos). R.Rekmanis, G.Grandāns.
Rudgalvas piekūns Falco biarmicus Viens novērojums - jaunais putns noķerts Liepājas ostā ar Polijas piekūnu audzētāja gredzenu. 1. Liepāja, 2001, rudens, 1 jaunais putns (1cy) noķerts. Vismaz līdz 2020. gada februārim atradās Rīgas Zooloģiskajā dārzā (I.Deņisova informācija).
Jāatzīmē vēl kāds varbūtējs rudgalvas piekūna novērojums. Iespējams viens šīs sugas īpatnis aizlidoja WNW virzienā jūrā pie Kolkasraga 2004. gada 2. oktobrī (K.Millers, V.Roze). Sugas piederība novērošanas brīdī nav noteikta. Noteikšana retrospektīva pēc tā, ka iespējams tas pats piekūns novērots 4. oktobrī Ēlandes salā pielidojam virs jūras no Gotlandes puses (T.Berger, S.Martinsson). Novērojums nekvalificējas Latvijas putnu sugu sarakstam gan pēc tā, ka noteikšana nav veikta uz vietas (nav perfekti pierādīta), gan pēc tā, ka novērojums drīzāk būtu iedalāms D kategorijā sakarā ar to, ka šīs sugas piekūni mēdz izbēgt piekūnu audzētājiem, par ko liecina arī minētais novērojums 2001. gadā Liepājā. Piekūns nenoteikts Falco sp. Viens novērojums - noķerts Austrijas piekūnu audzētāja putns ar siksnām un zvaniņiem. Novērojums publicēts Venstpils rajona laikrakstā "Padomju Venta" (Vaivade 1971). Publikācijā putns dēvēts par "vanagu". Šīs lapas uzskaitījumā novērojums pievienots 2020. gada februārī (R.Matroža sagādāta informācija). 1. Užavas apkaime, Ve, 1971, 25-Apr, 1 noķerts. I.Vēzis u.c.
Krāmera papagailis Psittacula krameri Latvijā vismaz trīs novērojumi, no kuriem viens pierādīts ar labiem foto. Ir ziņas par vēl dažiem citiem iespējamiem novērojumiem (divas reizes Rīgā un reizi Papē), bet šajos gadījumos sugas piedrība nav droši noteikta. 1. Liepāja, 2018, 15-Nov, 1 Bāriņu ielā pie vārtiem uz teritoriju starp Policijas ēku un baznīcu. Pēc zinātāju teiktā "parādās šajā vietā jau kādu mēnesi". I.Standzeniece u.c. (Facebook); 19-Nov, 1. K.Millers; 16-Dec, 1 pilsētas centrā Stendera ielā ap 300 m no sākotnējās vietas. I.Svendsena (Dabasdati). 2. Mežaparks, Rp, 2022,
4-Aug, 1 pārlido ar saucieniem. M.Baltā (Dabasdati
ar adresi uz YouTube video, kurā dzirdama balss).
Krāmera papagailis Psittacula krameri. Liepāja, 19-Nov-2018. © Kārlis Millers. |
|||||||||||||||||||||||||||||
Literatūra un internets |
|||||||||||||||||||||||||||||
Baltvilks J. 1972. Flamingo (Phoenicopterus
ruber L.) - jauna suga Latvijas faunā. Zool. muzeja raksti 9: 75-77. Baumanis J. Celmiņš A. 1995.
Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. - Putni
dabā 5, 2: 71-81. Baumanis J., Mednis A. 1985. Latvijas ornitofaunistikas komisijas darbības pārskats (1978-1984). - Retie augu
un dzīvnieki: 38-44. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par
retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem
Latvijā 1998.-99.gg. - Putni dabā 10, 3: 12-21.
|
|||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||