Čuņčiņš Phylloscopus collybita

Mangaļsala, Rīga, 21-Apr-2024. © Igors Deņisovs.

Latvijā parasts un izplatīts ligzdotājs. Vairāk kā desmit novērojumi ziemas mēnešos.

Garums: 11-12 cm (Clement et al. 2020).

Agrākie migranti pavasarī
Ainaži, Lm, 21-Mar-2023, 1 noķerts gredzenošanai. A.Kalvāns.
Kolka, Ta, 22-Mar-2014, 3 barojas jūras krastā kopā ar 2 melnā erickiņa MM. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasadti ar foto).
Limbažu apkārtne, 25-Mar-2007, dziesma pie Riebezera ap 2-3 min. D.Drazdovskis, E.Lediņš, R.Lebuss.
Ķekavas pagasts, Ri, 26-Mar-2024, dziesma. Novērtāja vārds nav precīzi zināms (Dabasdati).
Sātiņi, Sa, 26-Mar-2024, 1 iedziedas. V.Jaunzemis (Dabasdati).
Pape, Lp, 27-Mar-2010. dziesma pie Dabas mājas. K.Millers.
Paipu ciems, Lp, 27-Mar-2017, dziesma. P.Daknis.
Pāvilosta, Lp, 27-Mar-2020, 1 fotografēts. R.Rekmanis (Dabasdati).

Novērojumi novembra otrajā pusē (pēdējie migranti / potenciāli ziemotāji, visi zināmie)
Rīga, 29-Nov-2008, 1 Ķīšezera dienvidu gala smiltsērkšķu audzē. A.Kuročkins.
Sātiņi, Sa, 22-Nov-2009, 2 novēroti kārklos 2,5-3 m attālumā (iespējams bija pietuvojušies dēļ tobrīd atskaņotajām zīlīšu balsīm). J.Jansons.
Liepāja, 26-29-Nov-2010, Piejūras parkā minētajās dienās attiecīgi - 1, 4, 2 un 1 (t.sk. 27-Nov 3 redzēti no viena punkta). K.Millers.
Liepāja, 18-Nov-2014, 1 uz Zirgu salas. A.Mankus.
Liepāja, 19-Nov-2016, 1 uz Golodova dambja. E.Laucis, G.Grandāns.
Ķengarags, Rp, 29-Nov-2016, 1 Daugavas malā. U.Piterāns (Dabasdati).
Lielupes grīva, Jm, 16-Nov-2019, 1. I.Deņisovs.
Liepāja, 24-Nov-2019, 1 kāpās pie ostas S mola. M.Jaunzemis, A.Mankus (Dabasdati).
Mangaļsala, Rp, 23-Nov-2020, 1. I.Deņisovs.
Rude, Ku, 18-Nov-2021, 1. S.Biļdjuga (Dabasdati ar foto).
Liepāja, 22-Nov-2021, 1 Kviešu ielā (foto no video ieraksta). S.Bērziņa.
Rīga, 16-Nov-2023, 1 Lucavsalas dienvidu galā. D.Kroja (Dabasdati).
Liepāja, 18-Nov-2023, 1 kāpās pie ostas S mola (sub-tristis, sauciens nav dzirdēts). E.Smislovs (Dabasdati).

Novērojumi ziemas mēnešos (visi zināmie)
Kolka, 26-Dec-2000, 1 Kolkasragā. R.Matrozis, A.Kuročkins.
Liepāja, 28-Jan-2001, 1 iztraucēts no zālāja pie daudzstāvu ēkām Ezerkrasta rajonā. A.Celmiņš, M.Sidorenko.
Liepāja, 3-4-Dec-2005, 1 kāpas zālājā pie ostas S mola (pelēcīgs, bet sauciens ar locījumu). K.Millers, B.Valkaša.
Liepāja, 1-Dec-2010, 1 Piejūras parkā (atlidoja no N puses, cits īpatnis nekā 29-Nov, skat. augstāk). K.Millers; 1 turpat arī 9-Dec, varbūt tas pats? B.Millere.
Vendzavas, Ve, 10-Jan-2012, 1 redzēts vizuāli, bet samērā tālu, noteikts g.k. pēc balss. R.Rekmanis.
Daugavgrīva, Rp, 31-Dec-2013, 1. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).
Liepāja, 7-Dec-2014, 1 kāpas krūmājā pie ostas dienvidu mola. Izteikti brūn-pelēks īpatnis, atgādina Sibīrijas čuņčiņu (pasugu tristis) foto zemāk. J.Jansons.
Liepāja, 21-Dec-2014, 1 kāpas krūmājā pie ostas dienvidu mola. A.Mankus, J.Jansons.
Dārziņi, Rp, no 1-Dec-līdz vismaz 12-Dec-2016, 1. O.Miziņenko (Dabasdati).
Mērsrags, Ta, 4-Dec-2016, 1 pie Sēraga. A.Kuročkins, R.Matrozis, V.Smislovs (Dabasdati).
Liepāja, 15-Jan-2017, 1 pie Ezerkrasta notekūdeņu ietekas. I.Mārdega u.c.
Papes ezera ziemeļu gals, Lp, 10-Jan-2018, 1. K.Millers, I.Mednis.
Daugavpils, 10-Jan-2019, 1. A.Erts (Dabasdati ar foto). Vienīgais novērojums ziemā Austrumlatvijā*.
Aizpute, Lp, 16-Jan-2019, 1 pie Lažas ūdenskrātuves. R.Rekmanis.
Liepāja, 14-Dec-2019, 1 piejūras kāpās Kūrmājas prospekta galā. K.Millers, I.Grīnerte.
Buļļu sala, Rp, 11-Jan-2020, 1 notekūdeņu attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva". A.Arnicāns (Dabasdati ar foto).
Buļļu sala, Rp, 16-Jan-2021, 1 notekūdeņu attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva". A.Arnicāns (Dabasdati ar foto).

*) Pēc administratīvā iedalījuma līdz 2009. gadam - Alūksnes, Balvu, Daugavpils, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes un Valkas rajoni.

Literatūra un internets

Celmiņš A. 1987. The eastern race of Chiffchaff (Phylloscopus collybita tristis) in Latvia. Loodusevaatlusi 1984, 1: 137-141. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. Putni dabā 8, 2: 1-10. Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1998.-99.gg. Putni dabā 10, 3: 12-21. Celmiņš A., Baumanis J., Mednis A. 1993. List of Latvian Bird Species 1993. Riga. Clement P., J.del Hoyo, N.Collar, G.M.Kirwan and D.A.Christie. 2020. Common Chiffchaff Phylloscopus collybita, version 1.0. In Birds of the World (S.M.Billerman, B.K.Keeney, P.G.Rodewald and T.S.Schulenberg, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.comchi1.01. Accessed 26 April 2024. Dean A., Svensson L. 2005. 'Siberian Chiffchaff' revisited. British Birds 98, 8: 396-410. Gill F., Donsker D. (eds). 2019. IOC World Bird List (v9.2). doi: 10.14344/IOC.ML.9.2. Jännes H. 2002. Calls of Eastern Vagrants (CD and booklet). Hannu Jännes / Earlybird Tours. Helsinki. Dean A.R., Svensson L. 2005. 'Siberian Chiffchaff' revisited. British Birds 98, 8: 396-410. Svensson L. 1992. Identification Guide to European Passerines. Stockholm.

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Mangaļsala, Rīga, 31-Mar-2024. © Igors Deņisovs.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Remte, Saldus novads, 14-Apr-2018. © Ainars Mankus.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Liepāja, 16-Apr-2010. © Selga Bērziņa.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Mangaļsala, Rīga, 20-Apr-2015. © Igors Deņisovs.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Užavas apkārtne, Ventspils novads, 3-Mai-2009. © Jānis Jansons.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Bērzu aleja, Saldus, 27-Aug-2009. © Ainars Mankus.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Saldus, 12-Sep-2022. © Ainars Mankus.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Saldus, 23-Sep-2017. © Ainars Mankus.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Veides mežs pie Saldus, 28-Sep-2017. © Ainars Mankus.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Veides mežs pie Saldus, 28-Sep-2017. © Ainars Mankus.
bkm

Čuņčiņš Phylloscopus collybita. Pie Sātiņu zivju dīķiem, Saldus novads, 29-Sep-2013. © Ainars Mankus.

Sibīrijas čuņčiņš Phylloscopus collybita tristis

Brūnpelēka čuņčiņa pasuga no Austrumsibīrijas. Līdz XX gs. beigām Sibīrijas čuņčiņa ieceļošana Latvijā atzīmēta astoņas reizes (Celmiņš 1987; Celmiņš et al. 1993; Celmiņš, Baumanis 1998, 2000). Taču jāņem vērā, ka tolaik vēl nebija zināmi tik detalizēti šīs pasugas noteikšanas kritēriji, kas definēti vēlāko gadu publikācijās, jo īpaši A.R.Dīna un L.Svensona (2005) darbā. Tagad ir jāšaubās vai tolaik novēroto īpatņu pasugas piederība ir pārliecinoši pierādīta. Sauciena ieraksta nav nevienam no agrākajiem novērojumiem. Arī dažu citu pēdējos gados novēroto "pelēko" čuņčiņu piederība tristis pasugai nav pārliecinoši pierādīta gan nepilnīgi izvērtētu pazīmju dēļ, gan iztrūkstot sauciena ierakstam. Par pierādītiem būtu uzskatāmi tādi tristis novērojumi, kad putni skatīti rokās, izvērtētas (un atbilst) visas nepieciešamās pazīmes, iegūtas fotogrāfijas un sauciena ieraksts. Saucienam jāatbilst paraugam diskā "Calls of Eastern Vagrants" (Jännes 2002) pēc frekvences, garuma un sonogrammas formas.

Noteikšanas kritēriji pēc A.R.Dīna un L.Svensona (2005):

1) Visa uzacs svītra (ieskaitot acs gredzenu) gaiši brūn-balta (buff-white), bez dzeltenas krāsas.
2) Vēderpuse, ieskaitot tās aizmugurējo daļu un zemastes segspalvas, gaiši brūngan-baltā krāsā bez dzeltenas krāsas, krūtis un rīkles lejas daļa stingrāk brūngana.
3) Galvas virsa un pleci (mantle) – vismaz to augšdaļa – pelēcīgi brūna, bez jeb kāda olīvas krāsas toņa.
4) Viegli olīvs tonis mugurai, virsastei un skapulārajām spalvām.
5) Lidspalvām, lielajām segspalvām un astes spalvām šaura olīv-zaļa maliņa (ja vien putns nav ievērojami apdilis).
6) Kājas (precīzāk stulms) melnas vai melnganas.
7) Mazs tumšs knābis.
8) Spārna mala pie locītavas (wing-bend) un paduses segspalvas koši citron-dzeltenas.
9) Spalvotā kājas locītava parasti gaiši brūn-baltā krāsā (nav koši dzeltena).

10) P1 (pirmā ārējā lidspalva) samērā īsa un šaura, parasti par 4-8 mm pārsniedz primārās segspalvas.
11) P2 parasti =7/8 vai =8, bet reizēm nedaudz īsāka (=8/9).
12) Attālums starp P1 un P2 galiem diezgan liels, 21-30,5 mm (vid. 24,4 mm no 57 mērījumiem).

Migrācijā laikā, jo īpaši rudenī, Latvijā regulāri ieceļo čuņčiņi no pasugu abietinus / tristis saskarsmes apgabala Krievijā. Arī tie ir pelēcīgi un atgādina tristis pasugu. Lai nekļūdītos, rūpīgi jāizvērtē visas pazīmes kā norādīts augstāk. Ja ir kaut mazākās novirzes no šīm pazīmēm, tādus īpatņus vajag reģistrēt tikai kā 'sub-tristis' vai abietinus / tristis (Svensson 1992; Dean, Svensson 2005). Gan Sibīrijas čuņčiņš, gan pelēcīgie pārejas formu čuņčiņi izdod ļoti līdzīgus saucienus, kas bez ieraksta palīdzības ir gandrīz neatsķirami. Pasugai tristis diagnostisks ir smalks pastieps ‘īīp’ (4 kHz, 0,22 sek. - praktiski bez locījuma) (Jännes 2002). Ja sauciens ir tikai mazliet citāds - piemēram ‘sīp’ (4-4,5 kHz ar frekvences pacēlumu vidusdaļā un 0,15 sek. garš) (ierakstīts Papē 4.11.2005.), tad vismaz pie patreizējām zināšanām šādus putnus nerekomendē atzīt kā tristis (Dean, Svensson 2005).
bkm

Pape, 30-Okt-2012. © Kārlis Millers.	Kolka, 10-Nov-2013. © Uģis Piterāns.

Gredzenojot abi putni noteikti kā tristis. Papes putna sauciens nav dzirdēts. Kolkas putna sauciens ir ierakstīts un vērtēta sonogramma. Sauciens līdzinās
pasugai tristis, tikai īsāks un nedaudz augstākā tonī salīdzinājumā ar tristis paraugu (Jännes 2002). Papes putns atšķiras ar manāmi tumšāku brūnganu zodu,
rīkli un krūtīm un šajā ziņā labāk atbilst Sibīrijas čuņčiņam nekā Kolkas putns, kuram šīs tērpa zonas gandrīz baltas.
2014-12-07

Liepāja, 7-Dec-2014. Nav saskatāms dzeltens vai zaļš tonis galvas un muguras augšdaļā - pazīmes, kas atbilst Sibīrijas čuņčiņam. Knābis šķiet gaišāks
nekā parasti čuņčiņam, apakšknābis pagarināts (anomālija). Sauciens nav dzirdēts. © Jānis Jansons.

Jūrmalciems, Nīcas pagasts, 4-Mai-2021. © Ivars Brediks. Vizuāli atbilst Sibīrijas čuņčiņam. Spārna formulā P2 = 6/7.
bkm

Birzgales pagasts, 22-Sep-2021 (4 attēli augstāk). © Dmitrijs Boiko. Vizuāli atbilst Sibīrijas čuņčiņam. Šos attēlus ieteicams izmantot kā paraugus pasugas
tristis noteikšanā.

Sub-tristis

Kā jau minēts augstāk, nevienmēr iespējams pārliecinoši noteikt čuņčiņu pasugas piederību. Reizēm pazīmes ir gandrīz kā Sibīrijas čuņčiņam, un putns izdod aptuveni atbilstošu balsi, tomēr viena vai dažas pazīmes minimāli neatbilst (vērtējot rokās), vai pat putns novērots no distances un nevar reāli pārliecināties par visu pazīmju atbilstību. Lai šādus īpatņus tomēr reģistrētu, var lietot apzīmējumu 'sub-tristis', kā to iesaka arī L.Svensons (1992). Precīzs citāts: "... birds with even the finest yellowish hue on supercilium, eye-lid or underparts except underwing, or green cast on crown and mantle, should not be refered to as confirmed ssp. tristis. They are better labelled 'sub-tristis' ...". Attēlos zemāk ir vairāki Latvijā novēroti čuņčiņi, kuri iedalāmi kategorijā 'sub-tristis'.
bkm

Pape, 14-Okt-2004 (3 attēli augstāk). Uz pleciem un galvas virspusē samanāms olīvais tonis, acs augšējais plakstiņš nedaudz dzeltenīgs, arī knābis gaišāks
nekā jābūt pasugai tristis (konkrēti malas un apakšknābja pamatne). © Māris Jaunzemis.

Pape, 4-Nov-2005. Gredzena numurs LR-93351 (3 attēli augstāk). Acs augšējais plakstiņš nedaudz dzeltenīgs, knābis iespējams ir gaišāks nekā jābūt
pasugai tristis (apakšknābja pamatne), šķiet, ka uz pleciem pavisam minimāli jūtams arī olīvais tonis. Sauciens nav precīzi identisks tristis saucienam.
Balss ieraksts - saucieni, ko putns izdeva turot rokās (secība nav oriģināla, pauzes starp saucieniem saīsinātas). Zemāk dota šī sauciena sonogramma
(divi saucieni kreisajā malā) salīdzinājumā ar tristis sauciena ierakstu 2002. gada decembrī Indijā (H.Jännes 2002). Foto un balss ieraksts © Agris Celmiņš.

NB! Lai gan attēlos ir viens un tas pats putns, krāsojuma tonis atšķiras. Divi mazākie attēli uzņemti telpā, rīta saules gaismā, bet trešais vēlāk ārpus telpas, kad bija apmācies.

Pape, 5-Nov-2004. Gredzena numurs LR-93375 (2 attēli augstāk). Uz pleciem un galvas virspusē samanāms olīvais tonis, acs augšējais plakstiņš
nedaudz dzeltenīgs. Sauciens dzirdēts īslaicīgi pirms gredzenošanas (smalks pīkstiens), ierakstīt neizdevās, jo vēlāk balsi neizdeva. © Agris Celmiņš.
bkm

Pape, 5-Okt-2004. Gredzena numurs LR-93380 (2 attēli augstāk). Mazliet pelēcīgāks nekā trīs citi augtāk dotie putni. Galvas virspuse bez olīvā toņa, acs
augšējam plakstiņam dzeltenīgo nokrāsu praktiski nav iespējams saskatīt. Knābis samērā tumšs. Iespējams ir pavisam minimāls olīvā toņa piejaukums
plecu segspalvām, bet ja ir, tad grūti saskatāms. Sauciens dzirdēts īslaicīgi pirms gredzenošanas (smalks pīkstiens), ierakstīt neizdevās, jo vēlāk balsi
neizdeva. Par Sibīrijas čuņčiņu šis putns nav atzīts divu iemeslu dēļ - pirmkārt, tipiskam Sibīrijas čuņčiņam būtu jābūt brūnākām (tumšākam), otrkārt -
trūkst balss ieraksts salīdzināšanai ar paraugiem. Šis putns atgādina tos "grey-and-white tristis like chiffchaffs" (pelēk-baltos tristim līdzīgos čuņčiņus), kādi ziņoti
Lielbritānijā, bet par Sibīrijas čuņčiņiem tomēr nav droši atzīti (Dean, Svensson 2005). Teikto var attiecināt arī uz pārējiem sub-tristis īpatņiem, kas attēloti
šajā lappusē. © Agris Celmiņš.