Ievads - satura skaidrojumi

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Plaši izplatīta Eirāzijā, izņemot Sibīrijas ziemeļus un Dienvidāziju, arī W Aļaskā, NW Āfrikā un Ēģiptē. Ziemo g.k. Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, Indijas subkontinentā un SE Āzijā. Trīspadsmit pasugas izdala P.Alstrēms un K.Milds (2003). Savukārt pasaules putnu rokasgrāmatā izdalītas 17 pasugas (Tyler, Christie 2012). Par Latvijā sastopamajām pasugām skat. zemāk.

Pavasarī ierodas ligzdotāji un caurceļo

Vasarā visā teritorijā, bet nevienmērīgi

Rudenī aizceļo

Ziemā nav sastopama

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava

Vecdaugavas pussala, Rīga, 21-Mai-2015, T. © Igors Deņisovs.

Dziesma (flava) 1. putns. Liepāja, Ezerkrasts, 24-Jūn-2006. © Agris Celmiņš (16).

Dziesma (flava) 2. putns. Liepāja, Ezerkrasts, 24-Jūn-2006. © Agris Celmiņš (22).
Dziesma (flava) 3. putns. Liepāja, Ezerkrasts, 24-Jūn-2006. © Agris Celmiņš (17).
Sauciens (arī uztraukums, flava). Maiļrags, Liepājas ezera rietumu krasts, 23-Jūn-2006. © Agris Celmiņš (16).

XENO-CANTO ierakstu krājums

Latvijā parasta ligzdotāja, tomēr izplatīta nevienmērīgi. Ligzdojošās populācijas lielākā daļa pieder nominālajai pasugai flava. Ziemeļu dzeltenā cielava - pasuga thunbergi - bieži caurceļo un vietām ligzdo, bet tās izplatība Latvijā ir jāprecizē. Četras reizes novērota melngalvas cielava - pasuga feldegg, un vienu reizi ziņota cielava, kas līdzinājās starpformai 'dombrowskii'.

Garums: 17 cm (Alström, Mild 2003).

Novērojumi

Saīsinājumi

Agrākie novērojumi pavasarī
Ances pagasts, Ve, 2-Apr-2011, 1 T (pasuga thunbergi) nolaidās "Puteru" pagalmā. H.Hofmanis, M.Ratkeviča, A.Ratkevičs.
Daugavgrīva, Rp, 4-Apr-1988, 1. A.Kuročkins.
Ķemeru tīrelis, Tu, 5-Apr-2000, 1. J.Ķuze.
Dreiliņi, Ri, 6-Apr-2005, 1 T (pasuga nav noteikta) pie ciemata “Saulīši”. J.Bērziņš.

Migrantu koncentrēšanās piemēri pavasarī
Vecdaugava, Rp, 6-Mai-2012, 250-280, pasugas flava un thunbergi. I.Deņisovs.

Migrantu koncentrēšanās piemēri rudenī
Garkalne, Ri, 31-Aug-1997, ap 500 deguma vietā. F.Savičs.

Vēlākie novērojumi rudenī
Ragaciems, Tu, 26-Okt-2002, 1 jūrmalas liedagā (T? dzeltenām krūtīm un vēderpusi). R.Matrozis.
Pape, Lp, 22-Okt-2012, 1 liedagā pie mola (T? dzeltenām krūtīm un vēderpusi). G.Grandāns, K.Millers, E.Laucis u.c. (kopš 14-Okt, G.Grandāns, M.Briedis).
Ainaži, Lm, 17-18-Okt-2015, 2. I.Deņisovs, R.Matrozis, E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).
Mangaļsala, Rp, 17-Okt-2018, 1 pie mola. I.Gaile (Dabasdati); kopš 12-Okt. Ž.Isajevs (Dabasdati).
Kolka, Ta, 12-Okt-2011, 1 Kolkasragā. U.Piterāns.
Mangaļsala, Rp, 12-Okt-2018, 1 uz mola. Ž.Isajevs (Dabadati).

Literatūra un internets

Alström P., Mild K. 2003. Pipits and Wagtails. Princeton. Beaman M., Madge S. 1998. The Handbook of Bird Identification. Helm. London. BirdLife International. 2018. Species factsheet: Motacilla flava. Retrieved from http://www.birdlife.org on 23rd September 2018. Celmiņš A., Baumanis J., Mednis A. 1993. List of Latvian Bird Species 1993. Riga. Svensson L. 1992. Identification Guide to European Passerines. Stockholm. Tyler S., Christie D.A. 2012. Yellow Wagtail Motacilla flava. In: del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J., Christie D.A. & de Juana E. (eds.) 2012. Handbook of the Birds of the World Alive. Lynx Edicions, Barcelona. Retrieved from http://www.hbw.com/node/57826 on 9th May 2015.

DZELTENĀS CIELAVAS PASUGAS

Neskatoties uz to, ka dzeltenā cielava ir tālais migrants, Eiropā tai ligzdo vairākas pasugas, turklāt tās nav atdalītas ar nopietnām dabiskām barjerām. Rezultātā pasugu variācijas ir ļoti daudzveidīgas un reizēm pat neizprotamas. To noteikšana nav vienkārša un ne reti tas pat nav iespējams. Sevišķi sarežģīta situācija ir pasugu saskarsmes apgabalos, kur sastopamas starpformas. Pirms mēģināt noteikt kādas neparastas "dzeltenās cielavas" pasugu, jāatceras - variācijas tiešām ir ļoti plašas un problēmu gadījumā labāk atstāt slēdzienu: "uzrāda pasugas ... pazīmes". Zemāk uzskaitītas dažas Latvijā iespējamākās pasugas un to aprakstos izmantots g.k. L.Svensona (1992) noteicējs, kā arī P.Alstrēma un K.Milda (2003) monogrāfija par čipstēm un cielavām. Pasugu latviskie nosaukumi ir nosacīti.

(Parastā) dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Ligzdo plašā zonā no Francijas rietumos līdz Urāliem austrumos. Šī zona šķērso Centrāleiropas ziemeļu daļu, skarot arī Skandināvijas un Somijas dienvidus. Pieaugušie tēviņi: galvas virspuse ir zilgan-pelēka; skaidri izteikta balta uzacs svītra; auss segspalvas tikai nedaudz tumšākas par galvas virspusi; bieži vien uz auss segspalvām ir maza neizteikta balta svītriņa lejpus acs; pazode un rīkles malas baltas. Mātītes grūti atšķirt no pasugu thunbergi un beema mātītēm.

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vecdaugavas pussala, Rīga, 25-Apr-2012, T. © Igors Deņisovs.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vītiņu pļavas Liepājas ezera austrumu krastā, 7-Mai-2011, T. © Ainars Mankus.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Mērsrags, 9-Mai-2015, T. © Māris Puķītis.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Dviete, Ilūkstes novads, 11-Mai-2007, T. © Andris Klepers.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vecdaugavas pussala, Rīga, 21-Mai-2010, T. © Igors Deņisovs.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vecdaugavas pussala, Rīga, 7-Jūn-2013, T. © Igors Deņisovs.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vecdaugavas pussala, Rīga, 18-Jūn-2009, T. © Igors Deņisovs.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vītiņu pļavas Liepājas ezera austrumu krastā, 13-Mai-2012, M. © Ainars Mankus.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vecdaugavas pussala, Rīga, 18-Jūn-2009, M (pasugas piederība pēc autora novērojuma). © Igors Deņisovs.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava flava. Vecdaugavas pussala, Rīga, 24-Jūn-2014, M. © Igors Deņisovs.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Golodova dambis Liepājas ezerā, 1-Aug-2010, M pēc-ligzdošanas spalvu maiņā. © Selga Bērziņa.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Sātiņi, Saldus novads, 29-Apr-2012, T ar tumši pelēkiem vaigiem (auss segspalvām) un nelielu uzacs usvītru.
Pasugas piederība neskaidra (flava/thunbergi). © Ainars Mankus.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Dviete, Ilūkstes novads, 11-Mai-2007, T ar melnīgsnējiem vaigiem (auss segspalvām) un pieri, taču ar samērā labi
saskatāmu uzacs svītru. Pasugas piederība neskaidra (flava/thunbergi). © Andris Klepers.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezera austrumu krasts, Vītiņu pļavas, 23-Jūn-2014, jaunais putns (juv). © Jānis Jansons.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezera austrumu krasts, Vītiņu pļavas, 23-Jūl-2011, jaunais putns (juv). © Ainars Mankus.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepāja, 1-Aug-2012, jaunais putns (juv). © Selga Bērziņa.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezera austrumu krasts, Vītiņu pļavas, 3-Aug-2013, jaunais putns (1g). © Jānis Jansons.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezera austrumu krasts, Vītiņu pļavas, 3-Aug-2013, jaunais putns (1g). © Jānis Jansons.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezera austrumu krasts, Vītiņu pļavas, 3-Aug-2013, jaunais putns (1g). © Jānis Jansons.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezera austrumu krasts, Vītiņu pļavas, 3-Aug-2013, jaunais putns (1g). © Jānis Jansons.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezera austrumu krasts, Vītiņu pļavas, 3-Aug-2013, jaunais putns (1g). © Jānis Jansons.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Liepājas ezers, Golodova dambis, 18-Aug-2018, jaunais putns (1g). © Ainars Mankus.

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Ligzdo Skandināvijas - Somijas ziemeļu daļā, Krievijas ziemeļos un NW Sibīrijā. Pieaugušie tēviņi: galvas virspuse tumši pelēka; auss segspalvas ļoti tumši pelēkas vai pat melnganas; pakausis tumši zilgan-pelēks, bet šī krāsa nesniedzas tālu lejup - pāreja uz zaļgano murpusi ir izplūdusi; uzacs svītras parasti nav vispār, vai atsevišķos gadījumos ir niecīgs balts laukumiņš vai svītriņa tūlīt aiz acs; pazode un rīkles malas tikai nedaudz vai nemaz nav baltas. Mātītes ļoti līdzīgas pasugas flava mātītēm, varbūt tikai ar mazliet šaurāku uzacs svītru.

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Lielupes grīva, 12-Mai-2018, T. © Oļegs Miziņenko.


Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Nagļi, Rēzeknes novads, 31-Mai-2004, T. © Kārlis Millers.
bkm

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Vecdaugavas pussala, Rīga, 19-Jūn-2009, T. © Igors Deņisovs.
bkm

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Daugavpils, 21-Jūn-2017, T. © Edgars Smislovs.
bkm

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Vecdaugavas pussala, Rīga, 18-Jūn-2009, M (pasugas piederība pēc autora novērojuma).
© Igors Deņisovs.
bkm

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Vecdaugavas pussala, Rīga, 18-Jūn-2009, M (pasugas piederība pēc autora novērojuma).
© Igors Deņisovs.
bkm

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Vecdaugavas pussala, Rīga, 18-Jūn-2009, M (pasugas piederība pēc autora novērojuma).
© Igors Deņisovs.
bkm

Ziemeļu dzeltenā cielava Motacilla flava thunbergi. Vecdaugavas pussala, Rīga, 19-Jūn-2009, M (pasugas piederība pēc autora novērojuma).
© Igors Deņisovs.
bkmx

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Pededzes-Aiviekstes sateka, Grīvu sala, Rugāju novads, 20-Jūn-2007, T ar nelielu uzacs svītriņu aiz acs,
domājams piederīgs pasugai thunbergi. © Ainārs Auniņš.
bkm

Dzeltenā cielava Motacilla flava. Pededzes-Aiviekstes sateka, Grīvu sala, Rugāju novads, 20-Jūn-2007, M, iespējams pasuga thunbergi, jo pārī ar
putnu attēlā augstāk, domājams piederīgu pasugai thunbergi. © Ainārs Auniņš.

Melngalvas cielava Motacilla flava feldegg. Latvijā reta ieceļotāja - četri novērojumi (Celmiņš et al. 1993; OFK nepubl. materiāli). Ligzdo Balkānos un Melnās jūras reģionā. Tipiskiem tēviņiem galvas virsa, vaigi un auss segspalvas ogļu melnā krāsā. Tādā pat krāsā arī pakausis uz leju līdz muguras augšdaļai (reizēm uz melnā pakauša var būt dažas zaļgan-pelēkas spalviņas - Svensson 1992). Lai nekļūdītos, ir jāpārliecinās, ka galvas krāsojums patiesi atbilst šai pasugai. Reizēm arī pasugas thunbergi tēviņi izskatās ļoti tumšām galvām. Parasti gan tas ir novērošanas apstākļu efekts (attālums, gaisma). Apskatot rūpīgāk, var redzēt, ka thunbergi galvas virsa ir pelēka vai tumši pelēka, bet pakausis nekad nav koši melns. Nevajadzētu tomēr paļauties uz to, ka visi feldegg tēviņi ir perfekti melnām galvām. Pasugas izplatības areāla perifēriju aizņem netipiski īpatņi, tāpēc pirms reģistrēt melngalvas cielavas novērošanu, ieteicams putnu ļoti rūpīgi apskatīt un aprakstīt, un, ja iespējams, nofotogrāfēt.

Mātītes arī ir samērā raksturīgas. Galva, sevišķi vaigi un auss segspalvas tumšākas kā parastajām dzeltenajām cielavām. Tipiskām mātītēm nav uzacs svītras, kas uzreiz tās atšķir no citu pasugu mātītēm. Krāsu variācijas tomēr ir diezgan plašas, tāpēc ne visas mātītes ir viegli atškiramas. Gadās arī īpatņi ar šauru uzacs svītru un brūngan-pelēku galvas virsu, un tādus ir ļoti grūti atšķirt no pasugas thunbergi mātītēm (Svensson 1992).

Melngalvas cielavas novērojumi Latvijā

1. Nagļi, Re, 1982, 12-Mai, 1 T noķerts. J.Baumanis (attēls augstāk kreisajā pusē). Redzams, ka kakla aizmugurē dažas spalviņas ir pelēcīgas, un šajā aspektā putns

nav tik tipisks kā citi šeit attēlotie melngalvas cielavas TT. Tomēr vismaz L.Svenssons (1992) pieļauj šai pasugai nelielu citas krāsas piejaukumu pakauša daļā. Šis attēls bija nosūtīts Somijas ornitofaunistikas komisijai, kas atbildēja piekrītoši, ka putns ir melngalvas cielava. Foto: © Jānis Baumanis. ®

2. Ezerkrasta pļava, Liepājas ez. W krasts, 2000, 22-Mai-4-Jūn, 1 T ligzdoja pārī ar M, kuras pasugas piederība nav noteikta. V.Roze u.c. (attēls augstāk labajā pusē).

© Agris Celmiņš.

3. Vītiņu pļavas, Liepājas ez. E krasts, 2011, 22-Apr, 1 T fotografēts. K.Millers.
4. Kolka, Ta, 2011, 27-Mai, 1 T fotografēts. G.Grandāns.

Citi melngalvas cielavas attēli, kas iegūti ārzemēs

Melngalvas cielava Motacilla flava feldegg. Ēģipte, Zafarana, 13-Mar-1999, T. © Agris Celmiņš.
bkm

Melngalvas cielava Motacilla flava feldegg. Kiriş, Turcija, 27-Apr-2017, T. © Igors Deņisovs.

Rietumu dzeltenā cielava Motacilla flava flavissima. Ligzdo Britu salās, NW Holandē un Norvēģijas dienvidu daļā. Pieaugušie tēviņi: pavasarī piere, uzacs svītra un visa rīkle koši dzeltena; galvas virsa un auss segspalvas dzelten-zaļas; galvai nav ne baltas, ne pelēkas krāsas. Mātītes bieži vien nav atšķiramas no flava mātītēm, lai gan tām parasti ir nedaudz gaišāka galva un izteikta dzeltenīgi balta uzacs svītra. Latvijā pagaidām nav konstatēta.

Dzeltengalvas cielava Motacilla flava lutea. Ligzdo Krievijā Volgas baseinā un tālāk uz austrumiem, kur pārklājas ar pasugu beema. Reti ar to hibridizējas tāpēc tiek uzskatīta par potenciālu patstāvīgu sugu (Beaman, Madge 1998). Līdzīga pasugai flavissima, bet pieaugušajiem tēviņiem galva ir vēl vairāk dzeltena - tās virspuses pieres daļa ir skaidri dzeltena, bet aizmugurējā daļa - gaiši zaļgan-dzeltena. Tādas pat arī auss segspalvas. Galvas zīmējums nav kontrastains, uzacs svītra ir ļoti plata vai grūti izšķirama. Nepieaugušie tēviņi un putni spalvu maiņā var būt ļoti līdzīgi pasugas flavissima tēviņiem. Trūkst informācijas par mātītēm. Latvijā pagaidām nav konstatēta.

Dzeltengalvas cielava Motacilla flava lutea. Ēģipte, Zafarana, 12-Sep-1999. © Agris Celmiņš. Domājams, ka attēlā ir šīs pasugas pieaugusī (ad) mātīte,
bet nevar izslēgt arī ļoti tumšu ad T. Šī cielava ir praktiski neatšķirama no rietumu dzeltenās cielavas (pasuga flavissima). Taču no ģeogrāfiskā viedokļa
raugoties var pieņemt, ka šis putns ir lutea, jo flavissima caur Vidējiem Austrumiem nemigrē (Alström, Mild 2003).

Stepes cielava Motacilla flava beema. Ligzdo Kazahijas ziemeļu daļas stepēs un SW Sibīrijā. Pieaugušie tēviņi līdzīgi nominālās pasugas flava tēviņiem, tomēr gaišāku galvu (gaišā pelnu pelēkā krāsā), platāku uzacs svītru un labi izteiktu baltu zemacs svītru. Ligzdošanas areāls saskaras ar vairāku citu pasugu areāliem, tāpēc ne reti novērojamas starpformas. Mātītes grūti atšķirt no pasugas flava mātītēm. Parasti tām ir gaišākas galvas un labi izteiktas uzacs un zemacs svītras. Latvijā pagaidām nav konstatēta.

DZELTENĀS CIELAVAS STARPFORMAS

Rumānijas cielava Motacilla flava 'dombrowskii'. Starpforma, kas sastopama pasugu flava un feldegg saskarsmes apgabalos (Alström, Mild 2003). Pieaugušie tēviņi līdzīgi pasugai flava, taču ar kontrastējošām tumšām auss segspalvām (variē no skaidri melnām līdz tumši pelēkām) un nedaudz tumšāk pelēku galvas virspusi un pakausi. Līdzīgi kā pasugām arī šai starpformai novērojamas dažādas izskata izpausmes un ne vienmēr iespējams pārliecinoši apgalvot, ka novērotais putns ir 'dombrowskii'. Latvijā zināms viens samērā pārliecinošs novērojums (attēlā zemāk).

Rumānijas cielava Motacilla flava 'dombrowskii'. Lubānas ezera dienvidrietumu krasts, 22-Apr-2003, attēlā ad T (pasugas piederība pēc autora novērojuma).
© Māris Strazds.

Labots 18 Oct 2018