Satura skaidrojumi

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Eiropā no S Skandināvijas līdz Vidusjūrai, vietām arī N Skandināvijā un Somijā. Praktiski nav Krievijas W daļā. Plašs areāls Āzijā no Urāliem līdz Kamčatkai un SE Ķīnai. Ziemo W Eiropā, Vidusjūras reģionā, Āfrikā un S Āzijā. Trīs pasugas. Motacilla cinerea cinerea aizņem praktiski visu izplatības areālu, divas citas Madeirā un Azoru salās (Alström, Mild 2003).

Pavasarī ierodas ligzdotāji un caurceļo

Vasarā retajās ligzdošanas vietās

Rudenī aizceļo

Novērošanas vietas janvārī

Birds of the World

Pelēkā cielava Motacilla cinerea

Bārta, Dienvidkurzemes novads, 25-Mar-2023, T. © Ainars Mankus.

xeno-canto krājums

Detalizētāka informācija XC saitēs
Vienmēr labāk ar austiņām

Līdz XX gs. 1990-tajiem gadiem pelēkā cielava Latvijā uzskatīta par ļoti retu ieceļotāju (Russow 1880; Sawitzky 1899; Редерс 1983). Gadsimta pēdējā desmitgadē novērojumu skaits palielinājās un aizsākās ligzdošana (Celmiņš et al. 1993; Baumanis, Celmiņš 1995; Celmiņš, Baumanis 1997, 1998, 2000; Putni.lv krājums). Pirmais ligzdošanas gadījums pierādīts 1991. gadā Siguldā pie Gūtmaņa alas (G.Aronsson u.c.). Kurzemē pirmā ligzdošana pierādīta 2004. gadā pie Dārtes (E.Lediņš, A.Kalvāns); otrā - 2005. gadā Rendā (E.Lediņš, M.Jaunzemis u.c.); trešā un ceturtā - 2006. gadā Dundagā (C.Kyrk) un Vīdales apkārtnē (D.Drazdovskis, G.Grandāns, U.Piterāns, J.Priednieks); piektā - 2011. gadā zem tilta pār Virbupi (ligzda bija novietota uz ūdensstrazda būra; E.Lediņš, A.Kalvāns). Vēl divas ligzdošanas vietas Latvijas rietumu daļā atklātas 2015. gadā - pie Valgales upes (netālu no ietekas Abavā, J.Jansons) un pie Vilces (A.Klepers). Spriežot pēc novērojumu skaita pieauguma Kurzemē 2016. gadā (8 vietas līdz maija otrajai pusei, g.k. pa vienam T, bet arī ligzdojošs pāris pie Abavas rumbas), ligzdotāju skaits vismaz rietumu daļā turpināja pieaugt. Šobrīd pelēkā cielava ir reta ligzdotāja pie nelielām straujām upītēm Vidzemēun Kurzemē. Latvijā kopumā varētu ligzdot ap 60-80 pāri (Putni.lv vērtējums 2016. gadā). Pēc cita vērtējuma ligzdo 34-46 pāri (Ķerus u.c. 2021). Iestājoties siltākām ziemām iespējama ziemošana pie neaizsalstošām upītēm un strautiem. Trīs novērojumi ziemas mēnešos (uzskaitījums zemāk).

Garums: 18-19 cm (Alström, Mild 2003).

Novērojumi

Saīsinājumi

Agrākie pavasara migranti
Līgatne, Cs, 17-Mar-2007, 1 T pie slūžām. E.Dzenis.
Kuldīga, 19-Mar-2020, 1 dzied. A.Tjagunovičs (Dabasdati).
Sigulda, Ri, 19-Mar-2022, 2 pie Gaujas tilta. S.Kordule (Dabasdati).
Kuldīga, 20-Mar-2024, 1 M. A.Tjagunovičs (Dabasdati).
Burtnieki, Vm, 24-Mar-2019, 1 M pie laivu kanāla. J.Ukass.

Skaits pavasarī
Kolka, Ta, 20-Mai-2019, 4 uzskaitītas migrācijā. N.Addy.

Vēlākie rudens migranti
Liepājas osta, 24-Nov-2007, 1 T pie LBT, vēlāk aizlidoja (domājams migrants). K.Millers, K.Funts, M.Tīrums.
Kolka, Ta, 18-Nov-2014, 1. E.Smislovs, V.Smislovs, A.Kuročkins (Dabasdati).
Liepājas osta, 18-Nov-2018, 1 īslaicīgi uz S mola kopā ar balto cielavu. I.Grīnerte, K.Millers.
Mangaļsala, Rp, 13-14-Nov-2020, 1. A.Klepers u.c. (Dabasdati, 1, 2, 3).
Pape, Lp, 6-Nov-2011, 1-S virs liedaga pie putnu stacijas. R.Rekmanis (Dabasdati).

Novērojumi ziemas mēnešos
Krāslava, 19-Jan-2008, 1 T Jāņupītē pie Daugavas. A.Klepers.
Cimza, Cs, 1-4-Jan-2011, 1 M (vai 2cy jaunais) pie Cimziņas upītes. E.Dzenis u.c. (Dabasdati).
Daugavpils, 7-Jan - 9-Feb-2019, 1 M Šuņupes attīrīšanas iekārtās. G.Grandāns, A.Erts.

Literatūra un internets

Alström P., Mild K. 2003. Pipits and Wagtails. Princeton. Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. - Putni dabā 5, 2: 71-81. Celmiņš A., Baumanis J. 1997. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1995.g. - Putni dabā 7, 1: 28-32. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Celmiņš A., Baumanis J. 2000. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1998.-99.gg. - Putni dabā 10, 3: 12-21. Celmiņš A., Baumanis J., Mednis A. 1993. List of Latvian Bird Species 1993. Riga. Ķerus V., Dekants A., Auniņš A., Mārdega I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Ledins E, Kalvans A. In press. Dipper and Grey Wagtail breed in one nest-box during season 2011. Cinclus scandinavicus. Russow V. 1880. Die Ornis Ehst-, Liv- und Curlands. Dorpat. Sawitzky W. 1899. Beiträge zur Kenntnis der Baltischen Ornis. Die Vogelwelt der Stadt Riga und Umgegend. - Korresp. Bl. Naturf.-Ver. Riga. 62: 191-218. Tyler S. 2020. Gray Wagtail Motacilla cinerea, version 1.0. In Birds of the World (J.del Hoyo, A.Elliott, J.Sargatal, D.A.Christie and E.de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.grywag.01. Accessed 26 July 2023. Редерс В. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 141.

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Kuldīga, 19-Mai-2023, T. © Gatis Vilbrants.
bkm

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Bārta, Dienvidkurzemes novads, 25-Mar-2023, T. © Ainars Mankus.

bkm

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Valgales upe, Talsu novads, 21-Mai-2015, T. © Jānis Jansons.
bkm

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Ciecere, Kuldīgas novads, 25-Jūn-2011, T. © Ainars Mankus.
bkm

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Ciecere, Kuldīgas novads, 25-Jūn-2011, T. © Ainars Mankus.
bkm

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Bārta, Dienvidkurzemes novads, 25-Mar-2023, M. © Ainars Mankus.
bkm

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Kuldīga, 22-Mai-2023, M un jaunais putns. © Gatis Vilbrants.
bkm

Pelēkā cielava Motacilla cinerea. Kuldīga, 22-Mai-2023, jaunais putns. © Gatis Vilbrants.