Reņģu kaija

Rietumeiropa, Skandināvija, Somija, Krievijas tundras zona uz austrumiem līdz Taimirai. Ziemo Rietumeiropā, NW Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Austrumāfrikā, Arābijas pussalas un Persijas līča piekrastēs. Piecas pasugas (Burger et al. 2020; Gill, Donsker, Rasmussen 2020). Latvijā migrācijā caurceļo Baltijas reņģu kaija L.f.fuscus. Regulāri nelielā skaitā arī Tundras kaija L.f.heuglini, retāk Skandināvijas reņģu kaija L.f.intermedius. Par pasugām detalizētāk zemāk.


Pavasarī caurceļo	Vasarā nelielā skaitā jūrā un gar piekrasti	Rudenī caurceļo	Reti ziemas mēnešos gar piekrasti, atzīmēti novērojumi Getliņos, pie Rīgas HES un Ķengaragā (līdz 2021. gada beigām)

Birds of the World

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus

Mangaļsala, Rīga, 20-Jūl-2015. © Igors Deņisovs.

Latvijā sastopama tikai ceļošanas laikā pavasarī un rudenī, nelielā skaitā arī vasarā (neligzdojoši, nepieauguši putni), reti ziemā. Vairāk gar jūras piekrasti, sevišķi Rīgas jūras līcī, bet ne reti migrācijā iekšzemē. Domājams, ka skaits iekšzemes migrācijā ir lielāks nekā vizuāli novērojams, jo daļa (varbūt pat lielākā) šķērso sauszemi bez apstāšanās. Ziemā reti sastopama. Liela daļa no senākajiem ziņojumiem par ziemošanu un ziemotāju skaita vērtējumiem ir kļūdaini. Piemērus un argumentāciju skat. R.Matroža (2023) rakstā.

Garums: 52-64 cm, spārnu izpletums: 135-150 cm (Snow, Perrins 1998).

Novērojumi

Saīsinājumi

Agrākie pavasara migranti (tikai ad)
Akmeņrags, Lp, 14-Mar-2012, 2 ad - S. K.Millers.
Getliņi, Ri, 19-Mar-2005, 1 ad novērota līdz 22-Mar katru dienu (varbūt ziemotāja). E.Fritze.
Ziemupe, Lp, 20-Mar-2014, 1 ad - N. R.Rekmanis.
Skultes osta, Ri, 21-Mar-2008, 1 ad. A.Klepers.

Pavasara migrācijas piemēri
Pape, Lp, 15-Apr-2006, 65-N uzskaitē 5 stundās. K.Millers.
Jūrmalciems, Lp, 16-Apr-2020, 34-N uzskaitē 4 stundās. P.Daknis (Dabasdati).
Jūrmalciems, Lp, 31-Mar-2019, 20-N uzskaitē 3 stundās. I.Brediks, J.Ukass.

Skaits pavasarī
Irbes jūras šaurums, 29-Apr-2011, ap 60 uzturas lokāli virs sēkļa Irbes šauruma W pusē. R.Matrozis (Dabasdati).
Getliņi, Ri, 21-Apr-2017, vismaz 50 (t.sk. 45-50 reņģu kaijas fuscus un vismaz 4 tundras kaijas heuglini). U.Piterāns, R.Rekmanis.
Daugavpils, 12-Apr-2013, 27 ad Daugavā uz ledus. A.Erts.

Rudens migrācijas piemēri vienā dienā
Pape, Lp, 18-Sep-2010, 413-S, t.sk. 394 ad un 19 jaunās; uzskaite 5 st. 30 min (08:00-13:30). S. M.Bruun, M.Koivula, K.Millers, J.Hannu, S.Jokinen.
Pape, Lp, 15-Sep-2005, 394-S, g.k. ad., t.sk. 1 L.f.intermedius (vēl 7-N); uzskaite 9 stundas. K.Millers.
Pape, Lp, 30-Sep-1996, 313 ad un vēl kādas 10 jaunās; uzskaite 2 stundas. A.Celmiņš.
Pape, Lp, 2-Okt-2001, 199 ad uzskaitītas dienas laikā. V.Roze.
Pape, Lp, 22-Sep-2004, 187 ad uzskaitītas 9 stundās. V.Roze.
Pape, Lp, 2-Okt-1999, 144, t.sk. 114 ad, 2 imm un 28 jaunās; uzskaite 3 st. 30 min. A.Celmiņš.

Vēli lokālu putnu novērojumi novembrī - potenciāli ziemotāji ostās, grīvās, izgāztuvēs, pie Rīgas HES un citur * ** uzskatījums līdz 2021. gada beigām

Mangaļsala, Rp, 3-Nov-2012, 1 jaunais putns (1cy) fotografēts; domājams viens no 2 jaunajiem putniem, kas šeit uzturējas 31-Okt (abi novērojumi I.Deņisovs); otrs putns (acīmredzot no diviem minētajiem) atrasts beigts uz Daugavgrīvas mola 3-Nov. U.Piterāns (Dabasdati).

Sātiņi, Sa, 4-Nov-2012, 1 jaunais putns (1cy) Grebūtnieku dīķī, ticamākais vēls migrants. M.Jaunzemis, K.Millers (uzturējās kopš 31-Okt. J.Jansons).
Daugavgrīva, Rp, 1-Nov-2013, 1 jaunais putns (1cy) uzturas lokāli. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati); iespējams tas pats putns Mangaļsalā 3-Nov. I.Deņisovs.
Liepājas osta, 2-6-Nov-2013, 1 jaunais putns (1cy). J.Jansons, K.Millers.
Mangaļsala, Rp, 6-Nov-2013, 1 jaunais putns (1cy) uzturas kopš 3-Okt (salīdzinātas fotogrāfijas). I.Deņisovs.
Engure, Tu, 7-Nov-2013, 1 jaunais putns (1cy) ostā. U.Piterāns (Dabasdati).
Kolka, Ta, 8-10-Nov-2013, 1 jaunais putns (1cy) ostā. U.Piterāns, G.Grandāns.
Liepājas osta, 10-Nov-2013, vismaz 2 jaunie putni (1cy) pie S mola. J.Jansons u.c.; 1 jaunais putns uzturas ostā vismaz kopš 2-Nov. J.Jansons, K.Millers.
Grobiņas apkārtne, Lp, 10-Nov-2013, 2 jaunie putni (1cy), iespējams pie izgāztuves. R.Rekmanis.
Rīgas HES, 12-Nov-2013, 1 jaunais putns (1cy) HES ūdenskrātuvē. U.Piterāns.
Getliņi, Ri, 22-Nov-2014, vismaz 3 (varbūt 5) 1cy izgāztuvē. U.Piterāns, G.Grandāns (Dabasdati).
Liepāja, 14-15-Nov-2020, 1 ad pie ostas S mola. G.Grandāns u.c.
Kolka, Ta, 21-Nov-2021, 1 jaunais putns (1cy) liedagā. I.Brediks, M.Kilups (Dabasdati).
Pāvilosta, lp, 25-26-Nov-2021, 1 jaunais putns (1cy) uzturas lokāli ostā un jūrā. R.Rekmanis (Dabasdati).

Novērojumi ziemas mēnešos * ** uzskatījums līdz 2021. gada beigām
Dārziņu atteka, Ri, 1-Jan-1993, 1 ad attekā uz ledus, labi apskatīta, vēlāk redzēta arī lidojumā. A.Celmiņš.
Klapkalnciems - Ragaciems, Tu, 11-Dec-1993, 2 šajā posmā (vecums nav zināms). A.Kuročkins.
Rīgas HES, 14-Jan-1994, 1 imm (4cy) Daugavā pie Dārziņiem. R.Matrozis.
Rīgas HES, 12-Feb-1994, 1 imm (3cy) Daugavā pie Dārziņiem. R.Matrozis.
Daugavgrīva, Rp, 9-Dec-2001, 1 ad pārlidoja pāri pie mola. M.Strazds.
Getliņi, Ri, 18-Dec-2011, 1 subad (iespējams 4cy) fotografēta. K.Millers.
Liepāja, 21-Dec-2011, 1 jaunais putns (1cy) fotografēts. A.Mankus.
Liepājas osta, 2-Dec-2012, 1 jaunais putns (1cy) fotografēts pie N mola. J.Jansons, M.Jaunzemis, A.Mankus.
Kolka, Ta, 21-Dec-2013, 1 ad L.f.fuscus kopā ar dažām sudrabkaijām un 3 melnspārnu kaijām atlidoja no jūras un riņķoja ilgāku laiku ap ragu. V.Vintulis (Dabasdati).
Pentuļu izgāztuve, Ve, 21-Dec-2014, 2 jaunie putni (1cy). A.Klepers, M.Tīrums.
Akmeņrags, Lp, 27-Dec-2014, 1 ad - S. K.Millers, I.Grīnerte.
Liepājas ez., 28-Dec-2014, 1 ad ezerā uz ledus pie Ezerkrasta putnu torņa. K.Millers, I.Grīnerte.
Liepāja, 4-Jan-2015, 1 jaunais putns (2cy) applūdušajā Ezerkrasta pļavā pie putnu torņa. U.Piterāns, R.Rekmanis.
Akmeņrags, Lp, 13-Dec-2015, 1 jaunais putns (1cy) - S. R.Rekmanis.
Pāvilosta, Lp, 13-Dec-2015, 1 jaunais putns (1cy) lokāli. R.Rekmanis.
Ovišrags, Ve, 4-Dec-2019, 1 jaunais putns (1cy) - SW kopā ar sudrabkaijām. A.Klepers (Dabasdati).
Ķengarags, Rp, 7-Dec-2019, 1 jaunais putns (1cy) lokāli pie Daugavas. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati ar foto).
Getliņi, Ri, 28-Dec-2019, 1 jaunais putns (1cy). E.Smislovs, V.Smislovs, R.Matrozis (Dabasdati ar foto).
Liepene, Ve, 13-Jan-2020, 1 jaunais putns (2cy) novērots 3 reizes pārvietojamies šurpu turpu gar jūras krastu. E.Smislovs (Dabasdati ar foto).
Užava, Ve, 21-Dec-2020, 1 jaunais putns (1cy) - S. A.Klepers (Dabasdati ar foto).
Ventspils, 14-Jan-2021, 1 ad (ziņota kā graellsii / intermedius). E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati ar foto).
Getliņi, Ri, 24-Feb-2021, 1 ad (ziņota kā graellsii / intermedius). E.Smislovs (Dabasdati ar foto).

*) Ar foto vai tikai tie novērojumi, kuriem ir ziņas par novērošanas apstākļiem un novērotājam ir pieredze ar kaijām.
**) Ja vien nav konkrēti pierādīts, jauno putnu (1cy-2cy un imm) novērojumos sugas / pasugas piederība vienkāršojama: "reņģu kaija Larus fuscus plašā nozīmē", neizslēdzot tundras kaiju L.f.heuglini, vai pat L.f.graellsii un L.f.intermedius. Tundras kaijas caurceļošana ir pierādīta ar ad putnu novērojumiem. Ne mazāk (vai pat vairāk) iespējama ir arī šīs pasugas jauno putnu ieceļošana rudenī. Tikai šādā vecumā tie ir grūti atšķirami no citām L.fuscus pasugām.

Literatūra un internets

Burger J., M.Gochfeld, G.M.Kirwan, D.A.Christie and E.de Juana. 2020. Lesser Black-backed Gull Larus fuscus, version 1.0. In Birds of the World (J.del Hoyo, A.Elliott, J.Sargatal, D.A.Christie and E.de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.lbbgul.01. Accessed 14 March 2023. Eskelin T., Pursiainen J. 1998. The status of 'Lesser Black-backed Gulls' of heuglini, graellsii and intermedius type in Finland. Alula 4, 2: 42-54. Gill F, D.Donsker & P.Rasmussen (Eds). 2020. IOC World Bird List (v10.2). doi: 10.14344/IOC.ML.10.2. Matrozis R. 2023. Pārdomas par dažiem vēsturiskiem putnu novērojumiem. Putni Dabā 91, 1: 55-60. Mullarney K., Svensson L., Zetterström D., Grant P.J. 1999. The most complete field guide to the birds of Britain and Europe. Collins. Rauste V. 1999. Kennzeichen und Mauser von "Baltischen Heringsmöwen" Larus [fuscus] fuscus und "Tundramöwen" L.[fuscus] heuglini. Teil II. Limicola 13, 4: 153-188. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press.

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 23-Apr-2005. © Dmitrijs Boiko.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 23-Apr-2013. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 23-Apr-2013, maza izmēra putns ar oranžām kājām. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 24-Jūn-2009. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 28-Aug-2013, nepieaudzis putns (subad, 4cy). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (sarkans CP37). Gredzenota kolonijā kā mazulis 5-Jūl-2010 netālu no Tamperes Somijā.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3cy). © Igors Deņisovs.
Kaija gredzenota kolonijā kā mazulis 30-Jūn-2011 netālu no Tamperes Somijā (C78N).
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 24-Apr-2010. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Somu jūras līcis pie Helsinkiem, Somija, 25-Mai-2012. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Stokholma, Zviedrija, 26-Jūn-2012. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Daugavgrīvas mols, Rīga, 7-Jūl-2015. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Vecmīlgrāvis, Rīga, 22-Jūl-2015. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Akmeņrags, 8-Sep-2012. © Jānis Jansons.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Akmeņrags, Sakas pagasts, 4-Okt-2008. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 28-Aug-2013, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 28-Aug-2013, jaunais putns (1cy), cits īpatnis nekā attēlā augstāk. © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2013, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
Kaija gredzenota kolonijā kā mazulis 28-Jūn-2013 Somijā (C7C2).
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 20-Sep-2012, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 16-Okt-2004, jaunais putns (1cy). © Ruslans Matrozis.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Sātiņi, Saldus novads, 31-Okt-2012, jaunais putns (1cy). © Jānis Jansons.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Rīgā, kanālmalā pie Centrāltirgus, 5-Nov-2011, jaunais putns (1cy). © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Liepājā pie ostas ziemeļu mola, 2-Dec-2012, jaunais putns (1cy). © Ainars Mankus.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2013, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (sarkans C7C2). Gredzenota kolonijā Somijā kā mazulis 28-Jūn-2013.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2013, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
Kaija gredzenota kolonijā Somijā kā mazulis 28-Jūn-2013 (C7C2).
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 19-Sep-2012, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 20-Sep-2012, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Pie Rūjas ietekas jūrā, Ventspils novads, 1-Okt-2016, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 3-Okt-2013, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Akmeņrags, Sakas pagasts, 7-Okt-2012, jaunais putns (1cy). © Jānis Jansons.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Rīgā, kanālmalā pie Centrāltirgus, 5-Nov-2011, jaunais putns (1cy). © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Liepāja, 10-Nov-2013, jaunais putns (1cy). © Ainars Mankus.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Liepāja, 21-Dec-2011, jaunais putns (1cy). © Ainars Mankus.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Akmeņrags, Sakas pagasts, 25-Mai-2015, jaunais putns (2cy). © Jānis Jansons.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 30-Mai-2014, jaunais putns (2cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Pie Užavas ietekas jūrā, Ventspils novads, 11-Jūn-2022, jaunais putns (2cy). © Ainars Mankus.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Akmeņrags, 8-Sep-2012, jaunais putns (2cy). © Jānis Jansons.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3cy). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (dzeltens C78N). Gredzenota kolonijā kā mazulis 30-Jūn-2011 netālu no Tamperes Somijā.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Kolka, 3-Mai-2010, nepieaudzis putns (3cy-4cy?). © Edgars Lediņš.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Stokholma, Zviedrija, 26-Jūn-2012, nepieaudzis putns (3cy-4cy?). © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 14-Jūl-2015, nepieaudzis putns (3cy-4cy?). © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Užavas bāka, Ventspils novads, 11-Aug-2012, nepieaudzis putns (3cy-4cy?), garākā lidspalva veca
nenomainīta, nelieli raibumi uz galvas un kakla. © Jānis Jansons.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņi, Ropažu novads, 28-Aug-2013, nepieaudzis putns (4cy). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (sarkans CP37). Gredzenota kolonijā kā mazulis 5-Jūl-2010 netālu no Tamperes Somijā.

REŅĢU KAIJAS PASUGAS

Līdz pat nesenam laikam Latvijā nav bijis lielas intereses par reņģu kaijas pasugām - par to, vai pie mums sastopami arī atšķirīgi putni, kas varētu būt ieceļojuši no rietumiem vai austrumiem? Nebūtu jāšaubās, ka šādas kaijas Latvijā tomēr ieceļo. Pie mu ms reāli varētu būt sastopamas četras reņģu kaijas pasugas: Baltijas reņģu kaija L.f.fuscus, tundras kaija L.f.heuglini, Skandināvijas reņģu kaija L.f.intermedius un Rietumu reņģu kaija L.f.graellsii. Zemāk dots īss minēto pasugu raksturojums (tikai pieaugušie putni, izmantojot avotus: Eskelin, Pursiainen 1998; Rauste 1999; Mullarney et al. 1999; Burger et al. 2020). Pieminēta arī piektā pasuga - stepes kaija L.f.barabensis, taču tās ieceļošana Latvijā ir maz ticama.

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Kā ligzdotāja izplatīta Baltijas jūras ziemeļu daļā, Norvēģijas ziemeļos, Somijā un Krievijas ziemeļrietumos. Mugurpuse izteikti koši melna vai brūngan-melna. Visām pārējām pasugām mugurpuse ir nedaudz vai pat izteikti gaišāka. Salīdzinoši slaidākā par citām pasugām (atskaitot intermedius), ar šauriem spārniem, ne parāk masīvu knābi un noapaļotāku galvas formu. Tālais migrants. Ziemo Tuvajos Austrumos un Austrumāfrikas piekrastē.

Skandināvijas reņģu kaija Larus fuscus intermedius. Kā ligzdotāja izplatīta Skandināvijas dienvidrietumos - Dānijā, Norvēģijas un Zviedrijas dienvidu daļā. Izolēta populācija Spānijas austrumos Ebro deltā. Mugurpuse gaišāka nekā nominālajai pasugai, bet tumšāka nekā Rietumu reņģu kaijai L.f.graellsii. Krāsojuma variāciju dēļ droša noteikšana ārpus ligzdošanas vietām pēc mugurpuses krāsojuma bieži vien problemātiska vai pat neiespējama. Pieaugušajiem putniem var izmantot lidspalvu maiņas termiņu atšķirības, bet tas šeit nav detalizēti apskatīts. Ne reti pārziemo Rietumeiropā un tālāk uz dienvidiem līdz Rietumāfrikai.

Skandināvijas reņģu kaija Larus fuscus intermedius. Bodø, Norvēģija, 30-Jūn-2012. © Igors Deņisovs.
bkm

Divas Skandināvijas reņģu kaijas Larus fuscus intermedius un viena Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus (vidū). Stokholma, Zviedrija,
21-Aug-2008. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Skandināvijas reņģu kaija Larus fuscus intermedius. Lisabona, Portugāle, 2-Mar-2007, pieaugušais putns daļējā ziemas tērpā. © Andris Klepers.
Mugura tumša kā Baltijas reņģu kaijai L.f.fuscus, taču pēc novērošanas vietas jābūt L.f.intermedius, jo L.f.fuscus migrē gar Vidusjūras austrumu malu uz/no
ziemošanas vietām E Āfrikā. L.f.intermedius ziemo W Eiropā un W Āfrikā.

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. Kā ligzdotāja izplatīta Rietumeiropā un Islandē. Gaiša pasuga, kurai primāro lidspalvu melnās zonas skaidri kontrastē ar tumši pelēko mugurpusi. Druknāka par Baltijas un Skandināvijas reņģu kaijām, masīvāku knābi. Ļoti līdzīga tundras kaijai (skat. zemāk), un gadījumos, kad šādi putni novēroti ārpus normālajām ligzdošanas vai ziemošanas vietām, atšķiršana ir problemātiska. Ziemo uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz Rietumāfrikas krastiem.

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. North Berwick, Skotija, 31-Mai-2011. © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. Edinburga, Skotija, 9-Aug-2009. © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. North Berwick, Skotija, 31-Mai-2011, jaunais putns (2cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. North Berwick, Skotija, 11-Aug-2009, jaunais putns (1cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. Edinburga, Skotija, 1-Jūn-2011. © Igors Deņisovs.

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Kā ligzdotāja izplatīta Krievijas tundras zonā no Kolas pussalas tālāk uz austrumiem līdz Taimirai. Mugurpuses krāsojums kā rietumu reņģu kaijai vai mazliet tumšāks, bet tikai pēc mugurpuses vienu atsevišķu īpatni atšķirt no graellsii ir ļoti grūti, īpaši pavasarī. Var izmantot niansētas atšķirības lidspalvu krāsojumā un spalvu maiņā (par to sīkāk skat., minēto literatūru). Lai tundras kaiju atšķirtu no Baltijas un Skandināvijas reņģu kaijām, var izmantot arī izmērus un strukturālas atšķirības. Tundras kaija ir samērā liela kaija (izmēros caurmērā nedaudz lielāka par Baltijas reņģu kaiju), ar pagaru kaklu, knābi un garām kājām. Ziemo Persijas līča rajonā un gar Austrumāfrikas krastiem.

Pavasarī nelielā skaitā caurceļo

Vasarā nav novērota

Rudenī nelielā skaitā caurceļo

Ziemā nav novērota

Latvijā pavasara un rudens migrāciju laikā caurceļojošo tundras kaiju skaits varētu būt mērāms dažos simtos. Līdz šim atpazīto īpatņu skaits tomēr ir niecīgs - praktiski tikai daži desmiti īpatņu. Tas skaidrojams ar vairākiem iemesliem: 1) ne īpaši vieglo noteikšanu, īpaši atšķiršanu no rietumu reņģu kaijas; 2) uzturēšanos reti apmeklētās vietās (izgāztuvēs); 3) caurceļošanu g.k. valsts austrumu daļā, kur maz aktīvu novērotāju; 4) nelielo kaiju pazinēju/interesentu skaitu valstī. Atpazīšanu netieši sekmē izplatības atšķirības. Latvija potenciāli atrodas tundras kaijas caurceļošanas zonā, precīzāk - šīs zonas rietumu perifērijā. Savukārt rietumu reņģu kaija šeit varētu tikai nejauši ieklejot no Baltijas jūras puses, jo tās migrācijas trase Baltiju neskar. Runājot par pavasari, jānorāda, ka jau aprīlī rietumu reņģu kaijām ir jāatrodas savās ligzdošanas vietas, un to parādīšanās Baltijā lielākā skaitā nav reāli ticama. Runa varētu būt par vientuļiem klejojošiem putniem, ne vairāk. Turpretīm tundras kaijas ligzdošanu ziemeļos sāk vēlāk, un, piemēram, 10-15 "gaišu" reņģu kaiju novērošana pavasarī Latvijā vienuviet (īpaši caurceļošanas maksimuma laikā aprīlī) stingri liecina, ka tām jābūt tundras kaijām. Zemāk pievienoti daži attēli, kas iegūti Getliņu izgāztuvē 2009. gada aprīlī, kad tur vienlaicīgi uzturējās līdz 10-15 šādas kaijas, un to pasugas piederība nerada šaubas, t.sk. izvērtējot vizuālās pazīmes. Pievienoti arī kādā nepieauguša putna attēli no 2008. gada augusta (pasugas piederība pēc Chris Gibbins pamatojuma). Pirms 2008. gada "gaišo" renģu kaiju novērojumi nav detalizēti sašķiroti un tie uzskaitīti atsevišķi šīs lappuses lejasdaļā. Vismaz viena liela daļa no šiem putniem arī varētu būt tundras kaijas. Jāpiezīmē, ka sākot ar 2006. gada 1. maiju šādu novērojumu uzskaite lappusē ierobežota, publicējot tikai tos novērojumie, kuriem ir kvalitatīvi tuvplāna foto. Laika posmā līdz 2008. gada augustam šādi labi pamatoti novērojumi nav zināmi.

bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 1-Apr-2017, nav zināms vai tas pats putns arī attēlā augstāk. © Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 10-Apr-2009, pieaugušais putns, pasugas noteikšana pēc autora un C.Gibbinsa vērtējuma.
© Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 14-Apr-2009, pieaugušais putns, pasugas noteikšana pēc autora un iespējams arī C.Gibbinsa
vērtējuma. © Kārlis Millers.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Jūras krasts pie Muižupītes ietekas, Ventspils novads, 17-Apr-2020. © Māris Strazds. Pasugas piederībai piekrīt arī kaiju
eksperts K.M.Olsens.
20210417

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 10-Apr-2009, nepieaudzis putns (3cy), pasugas noteikšana pēc autora un C.Gibbinsa
vērtējuma. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 10-Apr-2009, nepieaudzis putns (3cy), pasugas noteikšana pēc autora un C.Gibbinsa
vērtējuma. Tas pats putns attēlā zemāk. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3cy). Tas pats putns attēlā zemāk.
© Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3cy). Tas pats putns attēlā augstāk.
© Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 16-Sep-2018, nepieaudzis putns (domājams 4cy). © Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņi, Ropažu novads, 17-Aug-2008, nepieaudzis putns (2cy), pasuga pēc autora vērtējuma.
© Chris Gibbins (http://chrisgibbins-gullsbirds.blogspot.com).
bkm

Stepes kaija Larus fuscus barabensis. Apdzīvo Centrālāzijas stepes, ziemo dienvidrietumu Āzijā. Radniecīga un līdzīga tundras kaijai.

Reņģu kaiju pasugu atšķiršana prasa labas zināšanas un pieredzi. Ir zināmi vairāki gadījumi, kad Latvijā novērotas "reņģu kaijas ar gaišām mugurām". Iespējams, tās varēja būt tundras kaijas (sevišķi, ja novērojums bijis Latvijas austrumu daļā), bet reālas ieceļotājas var būt arī Skandināvijas un rietumu reņģu kaijas. Ja pieredze ar šīm pasugām ir limitēta vai nav vispār, tad tikai detalizēta putna izpēte labos novērošanas apstākļos var atrisināt šo noteikšanas problēmu.

Citi netipisku reņģu kaiju novērošanas gadījumi pirms 2008. gada (graellsii/intermedius/heuglini)
Pape, Lp, 1991, 22-Apr, 1 ad - N. V.Roze, A.Celmiņš.
Nagļi, Re, 1992, 26-Apr, 1 ad. J.Baumanis.
Pape, Lp, 1999, 28-Aug, 1 ad vērtēta kā heuglini (pēc pilnīgi baltas galvas). V.Roze, J.Kazubiernis.
Kolka, Ta, 2000, 19-Apr, 1 imm (3cy-4cy). A.Celmiņš, M.Jaunzemis.
Mērsrags, Ta, 2000, 2-Aug, 3 imm (iesp. 2cy). A.Celmiņš, V.Roze.
Kolka, Ta, 2001, 8-Mai, 1 imm (4cy). A.Celmiņš.
Kolka, Ta, 2001, 10-Mai, 2 ad - E (ar 3 min atstarpi). T.W.Johansen, A.Celmiņš.
Pape, Lp, 2001, 2-Okt, 2 ad - S. V.Roze, M.Jaunzemis.
Svētes lauki, Jl, 2002, 14-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini). V.Ādamsons, G.Graubics, E.Lediņš.
bkm

Kaņieris, 2004, ap 10-Jūn, 1 ad (graellsii/heuglini) atrasta beigta sudrabkaiju kolonijā. A.Laubergs u.c. (divi foto augstāk, © Agris Celmiņš).
bkm

Getliņi, Ropažu novads, 2005, 23-Apr, 3 ad (graellsii/heuglini). D.Boiko, R.Matrozis, K.Funts, A.Klepers. Iespējams tās pašas (bet tikai divas) turpat
25.04. novēroja K.Millers, un vienu 26.04. M.Tīrums. Šie putni trijos attēlos augstāk: 1. attēlā pa kreisi 23.04. (© R.Matrozis), 2. attēlā pa labi un 3. attēlā
viens un tas pats putns 25.04. © Kārlis Millers.

Pape, 2005, 15-Sep, 1 ad - S (intermedius) kopā ar Baltijas reņģu kaijām (foto nav). K.Millers.
bkm

Getliņi, Ropažu novads, 2005, 22-Okt, 1 ad (vai subad) izgāztuvē (graellsii/heuglini). Galvas un kakla svītrojums drīzāk var liecināt par greallsii.
K.Funts, R.Matrozis (abi attēli © Ruslans Matrozis).
bkm

Getliņi, Ropažu novads, 2006, 24-Mar, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē. Galvas un kakla svītrojums drīzāk var liecināt par greallsii. © Eddie Fritze.
bkm

Getliņi, Ropažu novads, 2006, 10-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē. E.Fritze, M.Kilups, A.Klepers, M.Tīrums (foto augstāk © Andris Klepers).
Demenes izgāztuve, Augšdaugavas novads, 2006, 13-14-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē, turējās pārī arī reņģu kaiju L.f.fuscus (foto nav). E.Fritze.
Getliņi, Ropažu novads, 2006, 15-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē (foto nav). E.Fritze.
Vecdaugava, Rīga, 2006, 16-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini), ir tāls foto, šeit nav publicēts. I.Deņisovs.
bkm

Getliņi, Ropažu novads, 2006, 20-Apr, vismaz 3 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē. Attēlā mazākais īpatnis, divas citas bija lielākas, tuvāk sudrabkaijas
izmēriem. © Agris Celmiņš.
bkm

Getliņi, Ropažu novads, 2010, 27-Apr, nepieaudzis putns (3cy). Pēc C.Gibbinsa (http://chrisgibbins-gullsbirds.blogspot.com) vērtējuma, ka dots
e-pasta vēstulē Oļegam Miziņenko (Alekseja Kuročkina pārsūtīts teksts), šis putns drīzāk piederīgs rietumu pasugai graellsii (abi attēli © Aleksejs Kuročkins).

NB. Sākot ar 2006.g. 1. maiju šādu novērojumu uzskaite tiek ierobežota. Turpmāk tiek publicēti tikai tie novērojumie, kuriem ir kvalitatīvi tuvplāna foto. Novērojumi bez attēliem (vai tie ir tāli un slikti vērtējami) šeit vairs netiek uzskaitīti.