Liepāja Mērsrags

Lubāns

Ievadlappuse
Teksts: Agris Celmiņš.
a.celmins@gmail.com
Lubāna rietumkrasts.
Autora foto 24-Apr-2005.

NOKĻŪŠANA. Lubānas ezers ir lielākais Latvijas ezers. Platība - 80,70 kv.km (wikipedia). Atrodas Austrumlatvijā uz Madonas un Rēzeknes rajonu robežas. Nokļūšana līdz ezeram ar sabiedrisko transportu ļoti neērta, turklāt teritorija ir ļoti plaša un bez automašīnas praktiski nav apsekojama. Vienīgais satiksmes autobuss kurš sasniedz ezeru kursē pa maršrutu: Vecstrūžāni – Gaigalava – Īdeņa – Varakļāni - Viļāni (saraksts Varakļānu lappusē). Braucot no Rīgas, īsākais ceļš ir caur Pļaviņām. Taču tālāk ir jāizvēlas, no kuras puses Lubānam piekļūt. Ir divas iespējas. Pirmā - braukt caur Ļaudonu un tālāk caur Meirāniem (vai Barkavu) un piekļūt ezeram no rietumu puses. Otra - braukt caur Jēkabpili un tālāk caur Varakļāniem un Nagļiem un piekļūt ezeram no austrumu puses. Izvēloties rietumu pusi, jābrauc pa Madonas šoseju līdz Jaunkalsnavai, kur jānogriežas pa labi uz Ļaudonu. Šeit asfalts beidzas, un tālāk ir samērā labas kvalitātes grants celš. Ja ir vēlēšanās braukt pa asfaltu, tad ir jāmet diezgan liels līkums caur Madonu. Tomēr turpmākajā ceļā no grants seguma izvairīties vienalga neizdosies, jo apkārt Lubānam asfaltētu ceļu nav. Nākamā ceļa izvēle ir pie tā saucamā "Švāna tilta", kur krustojas Madonas - Rēzeknes un Ļaudonas - Lubānas ceļi. Atkal ir divas iespējas - braukt caur Meirāniem vai caur Barkavu. Ceļu kvalitāte un veicamais attālums abos variantos ir aptuveni līdzīgs, starp izvēlēm nav lielas atšķirības. Vienīgi, ja nolūks ir vispirms doties uz ezera dienvidu torni, tad taisnākais ceļš ir caur Barkavu. Izvēloties piebraukšanu no austrumu puses, ceļā būs Nagļu un Īdeņas-Kvāpānu zivju dīķi. Šīs vietas ir aprakstītas atsevišķi un to apmeklēšana arī jāiekļauj brauciena plānā.

X

UZ VIETAS. Lubānam var apbraukt apkārt. Vasarā sausā laikā tas ir iespējams ar vieglo automašīnu. Pavasari un rudenī, kad ceļi var būt izmirkuši, posms ezera dienvidu galā starp "Dimantiem" un Zvejsolu, kā arī rietumu malas posms gar Kauslienas peisu vieglajai automašīnai var būt nepaveicams. Labākās putnu vērošanas vietas ap ezeru iezīmē trīs putnu torņi (visi iezīmēti kartē). Lubāna apsekošanas taktika ir vienkārša - jābrauc ezeram apkārt un jāapmeklē putnu torņi. Zemāk detalizētāk aprakstītas trīs vietas, jeb rajoni - Gomelis, Lubāns-rietumi un Lubāns-dienvidi. NB! Jaunākā informācija - Gomeļa putnu tornis ir demontēts.

Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

 

NB! Saturs nav labots kopš 2010. gada vai pat senāk.

Gomelis (jeb Gūmelis) atrodas ezera ziemeļaustrumu malā. Patiesībā tas ir agrākais Lubāna līcis, kas dambju izbūves rezultātā pilnībā atdalīts no ezera. Ūdens līmenis Gomelī ir zemāks nekā ezerā un svārstās atkarībā no palu un nokrišņu daudzuma. Šeit zināmā mērā var saskatīt to ainu, kāds bija Lubāns pirms ierobežošanas ar dambjiem. Piebraucot no ziemeļiem, no Degumnieku puses, orientieris ir Aiviekstes izteka no Lubāna. Pārbraucot iztekai, līdz Gomeļa centrālajai daļai atliek kādi 2,5 km. Kreisajā pusē plešas grīšļu lauki un krūmāji, labajā pusē Lubāns. Gomelis būs kreisajā pusē un tas izdalās kā dūksnājs ar brikšņiem un ūdens klajumiem. Vēlāk vasarā ūdens būs mazāk redzams, jo to pārņem ūdens augu audzes. Piebraucot no dienvidiem, Gomelis ir ceļa labajā pusē aptuveni 1 km no pēdējiem Kvāpānu zivju dīķiem. Vietas pārlūkošanai agrāk varēja izmantot putnu torni, kas bija uzbūvēts ceļa malā tieši līdzās Gomelim. Šobrīd tornis ir demontēts (informācija 2012. gada maijā).

Gomelī un tā apkārtnē novērotie putni:*

Pavasarī - vasarā (līdz jūlija beigām): paugurknābja gulbis, mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, meža zoss, baltvēderis, pelēkā pīle, krīklis, meža pīle, garkaklis, prīkšķe, platknābis, brūnkaklis, cekulpīle, ķerra (migranti Lubānas ez. pusē), gaigala, mazā gaura, lielā gaura, cekuldūkuris, pelēkvaigu dūkuris, ragainais dūkuris, melnkakla dūkuris, jūras krauklis, lielais dumpis, mazais dumpis, lielais baltais gārnis, jūras ērglis, niedru lija, mazais ērglis, vidējais ērglis, zivjērglis, kukaiņu piekūns, bezdelīgu piekūns, lielais piekūns, dumbrcālis, ormanītis, mazais ormanītis, ūdensvistiņa, laucis, dzērve, īsastes klijkaija (migranti pavasarī), mazais ķīris, lielais ķīris, kajaks, sudrabkaija, upes zīriņš, baltvaigu zīriņš (2001, 2003), melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš, lauku balodis, krastu čurkste, dzeltenā cielava, lakstīgala, plukšķis, kārklu ķauķis, seivi ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, niedru strazds, brūnspārnu ķauķis, vītītis, somzīlīte, vālodze, dadzītis, dzeltenā stērste, dārza stērste (migrants pavasarī), niedru stērste.

Bridējputni: jūras žagata, ķīvīte, gugatnis, tumšā tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, purva tilbīte, šaurknābja pūslītis.

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu krājuma. Novērotāji: A.Auniņš, V.Ādamsons, J.Baumanis, U.Bergmanis, A.Celmiņš, E.Dylmer, G.Graubics, M.Jaunzemis, I.Krams, R.Matrozis, K.Millers, A.Petriņš, P.E.Rasmussen, V.Roze, M.Smiltnieks, M.Strazds, V.Vintulis, A.Zacmanis un S.Widstrand.

PIEZĪMES. Situācijas gadu no gada mēdz atšķirties atkarībā no pavasara palu ūdens daudzuma, kas uzkrājas Gomelī. Mēdz būt gadi, kad augsts ūdens līmenis saglabājas vēl ilgi pēc pavasara palu beigām. Tas ietekmē putnu izvietojumu un novērošanas iespējas. Vasarā reizēm Gomelī iebrauc makšķernieki ar gumijas laivām, un tad, protams, putni tiek aizbaidīti prom no laivu uzturēšanās vietām. Augustā sākas ūdensputnu medības, kas arī var traucēt putnu novērošanu šeit un citur Lubānas ez. apkārtnē. Medības šajā laikā ir atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās.

Vieta ietilpst dabas lieguma "Pārabaine" teritorijā.

Gomelis 2002.g. 10. maijā. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Gomelis 2002.g. 10. maijā. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Gomelis 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.

 

Ezera krasta posms, ko iezīmē rietumu dambis. Posma garums starp Kalnagala slūžām un ezera ziemeļu galu - 15 km. Pa dambi iet šaurs, bet samērā labs braucams ceļš - labāks posma ziemeļu galā, nedaudz sliktāks (mazāk lietots) dienvidu galā. Apkārtne šeit klaja, tomēr ezers ne visur labi apskatāms. Tā, uzbraucot uz dambja ezera ziemeļu galā, krasta pusē aiz Zvidzes kanāla plešas kārklu/niedrāju džungļi, un Lubāna ūdens klajums ir skatam aizsegts. Savukārt posma dienvidu galā skatu uz ezeru aizsedz applūdis mežs - Kauslienas peisa. Vislabāk ezers ir apskatāms no Zvidzes kanāla putnu torņa, kas uzbūvēts dambja malā iepretī Akmeņsalai. Tornis ērtāk sasniedzams no ezera ziemeļu gala, jo piebraucamais ceļš labāks un īsāks (5,5 km). Braucot no Kalnagala slūžām līdz tornim jāveic 9,5 km.

Rietumu pusē no dambja (pretēji ezeram) plešas nosusināti lauki ar grāvju sistēmu. Grāvju malas apaug ar bērziem un kārkliem.

Lubāna rietumu malā novērotie putni:*

Maijā: ziemeļu gulbis, meža zoss, Kanādas zoss (2005, 2006), pelēkā pīle, prīkšķe, platknābis, brūnkaklis, cekulpīle, gaigala, lielā gaura, rubenis, laukirbe, cekuldūkuris, melnkakla dūkuris (2007), jūras krauklis, lielais dumpis, lielais baltais gārnis, zivju gārnis, melnais stārķis, jūras ērglis, niedru lija, pļavu lija, zvirbuļu vanags, peļu klijāns, mazais ērglis, zivjērglis, lauku piekūns (2005), bezdelīgu piekūns, mazais ormanītis (2007), grieze, ūdensvistiņa, dzērve, dzeltenais tārtiņš, ķīvīte, sloka, kuitala, upes tilbīte, mazais ķīris, lielais ķīris, kajaks, reņģu kaija (2006), sudrabkaija, melnspārnu kaija (2007), upes zīriņš, baltvaigu zīriņš (2007), melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš, meža balodis, lauku balodis, parastā ūbele, vakarlēpis, baltmugurdzenis, krastu čurkste, dzeltenā cielava, lakstīgala, zilrīklīte (2007), lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, upes ķauķis, Seivi ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, purva ķauķis, krūmu ķauķis, niedru strazds, brūnspārnu ķauķis, vītītis, somzīlīte, vālodze, brūnā čakste, mazais svilpis, dzeltenā stērste, niedru stērste.

Vasaras mēnešos: lielais baltais gārnis, melnā klija (2006), vidējais ērglis (2005, 2006), kukaiņu piekūns (2007), bezdelīgu piekūns, ķikuts (jūnijs 1995), šaurknābja pūslītis (1993, 2007), purva pūce (jūnijs 2004 - dambis pie Kauslienas peisas).

Rudens mēnešos: brūnkaklis, cekulpīle, ķerra (oktobris 2004), lielais baltais gārnis.

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu krājuma, kā arī pēc torņu cīņu rezultātiem 2005., 2006. un 2007. gg. maijā. Novērotāji: A.Avotiņš (jun), A.Avotiņš (sen), V.Ādamsons, D.Boiko, J.Burny, A.Celmiņš, K.Funts, J.Granāts, H.Hofmanis, M.Jaunzemis, A.Kalvāns, M.Kilups, A.Klepers, A.Kuročkins, J.Ķuze, R.Matrozis, D.Mukāns, V.Roze, M.Sidorenko, V.Smislovs, P.Strautiņš, M.Strazds, I.Šmite, M.Vimba, V.Vintulis, V.Wiegbel.

Ceļš gar ezera rietumu krastu pie Zvidzes kanāla putnu torņa 2007.g. 22. maijā. Foto: Kaspars Funts.
bkm

Zvidzes kanāla putnu tornis 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Skats no Zvidzes kanāla putnu torņa ziemeļaustrumu virzienā 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Skats no Zvidzes kanāla putnu torņa ziemeļaustrumu virzienā 2007.g. 22. maijā. Foto: Kaspars Funts
bkm

Skats no Zvidzes kanāla putnu torņa virzienā uz Akmeņsalu 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Skats no Zvidzes kanāla putnu torņa dienvidu virzienā 2007.g. 22. maijā. Foto: Kaspars Funts.
bkm

Applūdis mežs rietumu malas posmā iepretī Kalnagalam (skats no dambja virzienā uz ezeru), 27-Mai-2005. Foto: Thomas W. Johansen.

 

Lubāna dienvidu malas posms starp Kalnagala slūžām un Vecmaltas ieteku ir 11 km garš (Vecmaltas ieteka ir vieta, kur ceļš no ezera pagriežas uz Zvejsolas dīķiem). Putnu tornim ērtāk piekļūt no slūžu puses, jo ceļš šeit labāk piebraukts un attālums mazāks (no slūžām līdz putnu tornim ir 3,5 km). Interesantākās putnu vietas ir tieši šajā īsākajā ceļa posmā - Lubāna izvadkanāls, tā iztekas vieta no ezera un putnu torņa apkārtne. Tālāk, uz austrumiem no torņa, ceļš iet gar ezera krastu, vietam diezgan aizaudzis un putnu ziņā mazāk interesants. Pavasaros un lietainos rudeņos izbraukšana uz/no Zvejsolas dīķiem pa šo ceļu varētu būt apgrūtināta.

Lubāna dienvidu malā novērotie putni:*

Ūdens un bridējputni pavasara mēnešos: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, meža zoss, baltvēderis, pelēkā pīle, krīklis, meža pīle, garkaklis, prīkšķe, platknābis, brūnkaklis, cekulpīle, gaigala, mazā gaura, lielā gaura, melnkakla gārgale (maijs 2005), cekuldūkuris, jūras krauklis, lielais dumpis, lielais baltais gārnis, ķīvīte, gugatnis, mērkaziņa, sloka, lietuvainis, kuitala, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, purva tilbīte, upes tilbīte, šaurknābja pūslītis (maijs 1998), mazais ķīris, upes zīriņš, melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš.

Mitrāju un sauszemes putni pavasara mēnešos: rubenis, melnais stārķis, ķīķis, jūras ērglis, niedru lija, lauku lija (2005), mazais ērglis, vidējais ērglis (2006), klinšu ērglis (2005), zivjērglis, bezdelīgu piekūns, ormanītis, grieze, dzērve, meža balodis, lauku balodis, parastā ūbele, pupuķis (2008), baltmugurdzenis, mazais dzenis, krastu čurkste, dzeltenā cielava, zīdaste (aprīlis 2005), sarkanrīklīte, lakstīgala, lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, ceru ķauķis, ezera ķauķis, purva ķauķis, krūmu ķauķis, niedru strazds, dārza ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis, čuņčiņš, vītītis, pelēkais mušķērājs, melnais mušķērājs, vālodze, brūnā čakste, lielā čakste, mazais svilpis, dzeltenā stērste, niedru stērste.

Rudens mēnešos: kākauklis (2007).

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu krājuma, kā arī pēc torņu cīņu rezultātiem 2005. un 2006. gg. maijā. Novērotāji: I.Azaucka, M.Briedis, A.Celmiņš, E.Dylmer, K.Funts, G.Graubics, A.Kalvāns, M.Kilups, I.Krams, R.Lebuss, E.Lediņš, L.Līce, K.Millers, D.Mukāns, I.Pētersone, V.Roze, M.Sidorenko, I.Šmite, M.Vimba, V.Vintulis.

Lubānas ezera dienvidu gala putnu tornis 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Skats no Lubānas ezera dienvidu gala putnu torņa virzienā uz ziemeļiem 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.
bkm

Skats no Lubānas ezera dienvidu gala putnu torņa virzienā uz austrumiem 2005.g. 24. aprīlī. Foto: Agris Celmiņš.