Īdeņa-Kvāpāni Kaņieris

Kaltene

Ievadlappuse
Teksts: Agris Celmiņš.
a.celmins@gmail.com
Putnu tornis Kaltenē 2005.g. rudenī.
Foto: Elmārs Pēterhofs.

NOKĻŪŠANA. Kaltene atrodas Talsu rajonā 110 km no Rīgas un aptuveni 8 km uz dienvidiem no Rojas. Lai nokļūtu ar sabiedrisko transportu var izmantot tos pašus autobusus, kas iet uz Kolku. Lai arī pavēlu, rīta pusē līdz Kaltenei var aizbraukt ar autobusu Rīga - Talsi (c. Roju). Braucot ar savu auto no Rīgas puses, jāizvēlas vienīgais ceļš, kas iet gar Rīgas jūras līča rietumu krastu caur Enguri (P128 un P131).

UZ VIETAS. Kaltenes jūrmalas apsekošana ir samērā vienkārša, jo krasts šajā posmā ir vairāk vai mazāk vienveidīgs un nav pārāk lielas nozīmes uz kuru pusi doties. Tas drīzāk atkarīgs no tā, kurā vietā Kaltenē esat ieradies. Ciems ir diezgan izstiepts un apsekošanu var sākt vairākās vietās. Kāda maršruta piemērs varētu būt šāds. Kaltenes centrālajā daļā, jūras pusē no ceļa, ir baznīca. Kādus 700 m uz dienvidiem no baznīcas jūrā iestiepjas neliels mols un tā galā ir kāda pamesta ēka. Gar mola malu uz krastu iet resnas caurules. Ja uz krasta iziet šajā vietā, var ieteikt iet pa labi uz dienvidu pusi. Krasts ir nedaudz līkumots un jūrā daudz akmeņu. Tā var turpināt vairākus kilometrus. Sagaidāms, ka šeit būs dažādi ūdensputni, atsevišķas bridējputnu sugas, kā arī sīkputni krasta pusē. Maršrutu var beigt jebkurā vietā, atgriežoties uz lielās šosejas.

2005. gada rudenī Kaltenes jūrmalā atklāta jauna putnu vērošanas taka. Takas posmā ir 2 skatu platformas un tornis (attēlos).

SEZONAS UN PUTNI. Pavasaris un vasaras otrā pusē ir labākās sezonas, kad apmeklēt Kalteni. No jūnija vidus līdz jūlija vidum mazas cerības novērot interesantus bridējputnus, kas vairāk sastopami ceļošanas laikā maijā un augustā. Daži tomēr parādās jau jūlija beigās. Domājams, ka Kalteni vērts apmeklēt arī ziemā, bet tikai tad, ja jūra gar krastu nav aizsalusi. Šajā laikā iespējami ziemojoši ūdensputni, kā arī jāskatās vai nav kāds neparasts ziemojošs bridējputns vai zvirbuļveidīgais putns.

Kaltenes jūrmalā novērotie putni:*

Pavasara mēnešos: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, Sāmsalas pīle, meža pīle, cekulpīle, kākaulis, melnā pīle, gaigala, garknābja gaura, lielā gaura, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale, dzeltenknābja gārgale (2011), zivju gārnis, niedru lija, pļavu lija, kajaks, melnspārnu kaija, cekulzīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš, dzeguze, stepes čipste, koku čipste, akmeņu čipste, dzeltenā cielava, citroncielava (2009), lakstīgala, melnais erickiņš, akmeņčakstīte, dārza ķauķis, gaišais ķauķis, brūnspārnu ķauķis, kaņepītis, mazais svilpis, dižknābis, Lapzemes stērste, niedru stērste.

Bridējputni pavasara mēnešos: jūras žagata, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, Temminka šņibītis, parastais šņibītis, dūņšņibītis, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, upes tilbīte.

Jūnijā: sāmsalas pīle, gaigala, lielā gaura, upes tārtiņš, kuitala, tumšā tilbīte, terekija (1994), melnais erickiņš, stepes čipste.

Augustā: lielais baltais gārnis (2008) ... par šo mēnesi trūkst ziņu!

Septembrī: melngalvas zoss, smilšu tārtiņš, parastais šņibītis, īsastes klijkaija, cekulzīriņš, upes zīriņš, melnais erickiņš.

Ziemas mēnešos: akmeņu čipste (reti ziemā).

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc www.putni.lv datu krājuma. Novērotāji: V.Ādamsons, J.Baumanis,  H.Bore, A.Celmiņš, E.Dylmer, K.Funts, G.Graubics, P.Greenstreet, M.Jaunzemis, H.Kampe-Persson, A.Kuročkins, A.Liepiņš, R.Matrozis, L.Matsone, O.Miziņenko, E.Pēterhofs, A.Ranner, V.Roze, M.Sidorenko, M.Smiltnieks un V.Vintulis. Karte: © Karšu izdevniecība Jāņa sēta.

Skats no Kaltenes putnu torņa 2006.g. 15. augustā. Foto: Mareks Kilups.
bkm

Putnu tornis Kaltenes jūrmalā 2006.g. 15. augustā. Foto: Mareks Kilups.

Putnu tornis Kaltenes jūrmalā 2006.g. 15. augustā. Foto: Mareks Kilups.

 

NB! Saturs nav labots kopš 2010. gada vai pat senāk.