Nagļi Ovišrags

Kalngales - Ādažu - Carnikavas lauki

Ievadlappuse
Teksts: Kaspars Funts.
kasparsfunts@gmail.com
Lauks teritorijas centrālajā daļā, kur sastopami lielākie zosu bari.
Autora foto 16-Mar-2008.

NOKĻŪŠANA. Vieta ir ļoti izdevīga ar to, ka atrodas tuvu Rīgai, apmēram 25 km attālumā no galvaspilsētas (30 minūšu brauciens), ieskaitot izbraukšanu no Rīgas. Var nokļūt divējādi: pirmkārt, braucot pa Tallinas šoseju A1, kur ceļa norāde uz Carnikavu, otrkārt, pa Rīgas – Carnikavas ceļu P1. Var braukt arī satiksmes autobusu līdz Ādažiem (Rīga-Ādaži, Rīga-Kadaga) vai Kalngalei vai arī Garciemam (Rīga-Carnikava, Rīga-Zvejniekciems) un tālāk iet kājām. Jebšu ar vilcienu līdz Kalngales, Garciema vai Carnikavas stacijām.

UZ VIETAS. Ja brauc pa Carnikavas šoseju, uz laukiem jānogriežas pa labi aiz Kalngales pirms Garciema dzelzceļa pārbrauktuves. Tālāk jāturpina braukt pa vienīgo grants ceļu, kas laukiem cauri iet aptuveni pakavveidā (skat. kartē). Ja brauc pa Tallinas šoseju, iepretī Ādažiem jānogriežas pa kreisi un jābrauc līdz „Briljantu fermai”, kur jāsāk novērojumi (skat. kartē). Abpus ceļam plešas lauki – gan atmatās atstāti, gan apsēti, gan rugaines, arumi un pļavas. Hidroloģiskais režīms – dažāds, Kalngales galā ieplakās un bebru darbības dēļ lauki daudzviet applūduši, kas piesaista desmitiem pīļu un bridējputnu sugu. Savukārt visvairāk zosu un gulbju sastopams lauku vidusdaļā iepretī fermai „Briljanti”.

SEZONAS UN PUTNI. Izcila vieta putnu vērošanai pavasarī, jo vislielākā putnu daudzveidība vērojama pavasara migrācijas laikā. Lauki ir nozīmīga pīļu, zosu un gulbju caurceļošanas, atpūtas un barošanās vieta. Gulbju un pīļu skaits laukos mērāms simtos, savukārt zosis – tūkstošos. Tāpat laukos novērojami vairāku sugu bridējputni, plēsīgie putni un dziedātājputni. Tomēr vietu der apmeklēt arī rudens migrācijas laikā un ziemā, šeit dažās ziemās konstatēts liels blīvums ziemojošajām lielajām čakstēm, peļu un bikšainajiem klijāniem.

Parasti šo vietu apseko, lēni braucot automašīnā, ņemot vērā apsekojamo lauku lielo platību. Taču ļoti vērtīgi šīs teritorijas ir izbraukt ar velosipēdu vai noiet kājām, tādējādi paaugstinot novērojumu kvalitāti.

PIEZĪME. Jānem vērā, ka aplūkojamajā teritorijā atrodas mazās aviācijas lidlauks, kur lidošanai labvēlīgos laika apstākļos ir diezgan intensīva mazās aviācijas lidošana. Zemu lidojošās lidmašīnas bieži vien iztraucē zosu un pīļu barus, kas ceļas spārnos un pārlido uz citām vietām.

Kalngales – Ādažu – Carnikavas laukos novērotie putni:*

Pavasara mēnešos: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, īsknābja zoss (2005, 2007, 2008), baltpieres zoss, meža zoss, Kanādas zoss (2004), baltvaigu zoss, sarkankakla zoss (2008), baltvēderis, pelēkā pīle, krīklis, meža pīle, garkaklis, prīkšķe, paipala (2009), zivju gārnis, baltais stārķis, ķīķis, jūras ērglis, niedru lija, lauku lija, pļavu lija, peļu klijāns, bikšainais klijāns, klinšu ērglis (2004), lauku piekūns, kukaiņu piekūns (2006), purva piekūns, dzērve, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš, ķīvīte, gugatnis, mērkaziņa, sloka, melnā puskuitala, lietuvainis, kuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, purva tilbīte, upes tilbīte, reņģu kaija, meža balodis, lauku balodis, ausainais cīrulis (2005, 2006), pļavu čipste, dzeltenā cielava, citroncielava (2009), baltā cielava, tumšā čakstīte (2012), akmeņčakstīte, apkakles strazds (2006), dziedātājstrazds, ceru ķauķis, lielā čakste, sniedze, niedru stērste.

Vasaras mēnešos: paipala, peļu klijāns, lauku piekūns (2009), kukaiņu piekūns (2005, 2006, 2007), purva piekūns, grieze, ķīvīte, lauku balodis, vakarlēpis (riests naktī), lauku cīrulis, stepes čipste (2011), lukstu čakstīte, kārklu ķauķis, upes ķauķis, ceru ķauķis, brūnā čakste, dzeltenā stērste.

Rudens mēnešos: ziemeļu gulbis, sējas zoss, baltpieres zoss, baltvaigu zoss, lauku lija, pļavu lija, peļu klijāns, bikšainais klijāns, lauku piekūns, kukaiņu piekūns (2001), dzērve, dzeltenais tārtiņš, vistilbe (2012), purva pūce (2005), lielā čakste.

Ziemas mēnešos: peļu klijāns, bikšainais klijāns, purva piekūns (2007, 2008), apodziņš (2012), melnais meža strazds, lielā čakste, mājas strazds (2008, 2009), kaņepītis (2007, 2009), gaišais ķeģis (2009).

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni (iezīmēti sarkanā krāsā). Novērotie putni pēc K.Funta piezīmēm ar papildinājumiem no www.putni.lv datu krājuma. Citi novērotāji: A.Celmiņš, I.Deņisovs, M.Kilups, A.Klepers, A.Kuročkins, R.Matrozis, K.Millers, A.Reinbergs, D.Reinberga, V.Roze, M.Sidorenko, V.Smislovs, M.Tīrums, V.Vintulis, A.Zacmanis.

NB! Saturs nav labots kopš 2010. gada vai pat senāk.

Pļava teritorijas rietumu daļā 2007.g. 3. jūnijā. Foto: Kaspars Funts.
bkm

Bebru darbības rezultātā uzpludināta pļava teritorijas rietumu daļā 2008.g. 30. martā. Foto: Kaspars Funts.
bkm

Bebru darbības rezultātā uzpludināta pļava teritorijas rietumu daļā 2008.g. 2. aprīlī. Foto: Kaspars Funts.
bkm

Lielākā zivju gārņu kolonija kokos Latvijā Ādažos 2007.g. 4. martā. Foto: Kaspars Funts.