Bērzciems Gaujas grīva

Dole - Dārziņi

Ievadlappuse
Teksts: Ruslans Matrozis.
matrus@mits.lv
Dārziņu atteka.
Autora foto 29-Okt-2005.

TERITORIJAS RAKSTUROJUMS. Doles sala atrodas Daugavas lejtecē Rīgas rajonā, uz dienvidiem no Rīgas. Salas kopējā platība 975 ha, no dienvidu puses tā robežojas ar Rīgas HES ūdenskrātuvi, no pārējām pusēm ar Sauso un Ceļa Daugavu. Ūdenskrātuve ir izveidota 1974. gadā, ar kopējo platību 35,8 kv. km. Bijusī Daugavas gultne starp Dārziņu ciematu un Zirņu salu HES izveidošanas laikā tika norobežota ar ūdenskrātuves aizsprostu, kā rezultātā izveidojās sekla atteka. Pateicoties daudzveidīgajiem - dabiskajiem un mākslīgas izcelsmes biotopiem, šajās vietās visos gadalaikos koncentrējas daudz putnu, īpaši bagāta ir ar ūdeņiem saistītu sugu daudzveidība. Netālu no Rumbulas dzelzceļa stacijas atrodas Latvijas lielākā sadzīves atkritumu izgāztuve, kurā ikdienas pulcējas tūkstošiem kaiju, vārnveidīgo un citu putnu, kuri pēc izgāztuves apmeklēšanas pārlido atpūsties uz netālu esošo Daugavu. Ūdeņu putnu skaits var mainīties atkarībā no Daugavas ūdens līmeņa, maksimumu sasniedzot pie zema līmeņa, kad upe atsedz daudzus sēkļus, kuros ir labas barošanas vietas zivju gārņiem, ūdensputniem, bridējputniem un citiem putniem. Ņemot vērā teritorijas plašumu, putnu vērošanai ieteicams izmantot arī teleskopu.

Mūsdienās regulāri putnu novērojumi Doles salā un tās apkārtnē tiek veikti kopš 1991. gada, īpašu popularitāti putnu vērotāju aprindās šīs vietas ieguva samērā nesen - pēc 2000. gada, kad reto putnu meklēšanas nolūkos, šīs vietas sākuši apmeklēt daudzi putnotāji, īpaši Dārziņu atteku ziemas periodā. Pēc autora rīcībā esošiem datiem, kopš 1991. gada aprakstāmajā teritorijā atzīmētas 202 putnu sugas.

INTERESANTĀKĀS VIETAS. Dārziņu ciemats ir mazdārziņu komplekss, kas platumā aptver posmu starp Ceļa Daugavu (turpmāk – Daugava) un šoseju A6, bet garumā stiepjas no Rīgas pilsētas Ķengaraga rajona līdz šosejas aplim netālu no Doles dzelzceļa stacijas. Mazdārziņi ir labas ligzdošanas un ziemošanas vietas daudzajiem zvirbuļveidīgajiem putniem.

Dārziņu atteka ir bijušas Daugavas gultnes posms, kas robežojas ar mazdārziņiem un Zirņu salu (mūsdienās Zirņu pussala). Daļa attekas ir stipri pārpurvojusies, aizaugusi ar niedrēm un krūmājiem. To veicināja arī bebru darbība. No Salaspils puses attekā ietek kanāls, reizēm ar spēcīgu straumi, kas izvada ūdeni no ūdenskrātuves. Tas iziet cauri attekai un ieplūst Daugavā. Pateicoties mākslīgai ūdens regulācijai, atteka un Daugavas posms pie tās grīvas ziemas laikā nekad pilnībā neaizsalst. Šis apstāklis nodrošina daudzajiem ar ūdeņiem saistītiem putniem labas ziemošanas, kā arī barošanās vietas migrācijas laikā. Plašs niedrājs attekā ir ligzdošanas vieta raksturīgākajām šāda biotopa sugām – lielajam dumpim, bārdzīlītei, niedru strazdam, Seivi ķauķim, u.c. Vasaras otrajā pusē – rudenī šo niedrāju par nakšņošanas vietu izmanto tūkstošiem mājas strazdu. Atteka ir regulāra ziemošanas vieta daudzajiem ūdensputniem, tajā skaitā arī retajiem ziemotājiem, ka lielais dumpis, ūdensvistiņa, dumbrcālis, u.c.

Daugava visā Doles sala garumā pārsvarā ir sekla, ar dolomīta pamatu, ar vienu salu (Šķērsēklis) un daudzajiem sēkļiem, lielākais ir Kalmačsēklis. Rīgas HES darbības rezultātā Daugavas lejtecē līdz Doles salas Z galam regulāri vērojamas ūdens līmeņa svārstības (līdz 1 metram). Ziemas laikā īslaicīgi Daugava var pārklāties ar ledus kārtu, bet HES darbības rezultātā ledus regulāri tiek salauzts un izskalots krastā. Laba ūdensputnu, bridējputnu un kaijveidīgo putnu novērošanas vieta visa gada garumā.

Rīgas HES ūdenskrātuve (posmā no Salaspils līdz Sausajai Daugavai) ir samērā dziļa atklāta ūdenskrātuve (vidējais dziļums ap 7 metriem), ar nostiprinātu (betonētu) krastu. Aukstajos ziemas mēnešos pilnībā aizsalst, bet uz ledus koncentrējas kaijas. No putniem pārsvarā var novērot bridējputnus un dažādus zvirbuļveidīgos putnus, kuri barojas izskalojumos, kā arī ūdensputnu barus, kuri barojās vai atpūšas ūdenī.

Doles salā var atzīmēt trīs labākās putnu novērošanas vietas: 1) zivju dīķu komplekss no 8 nelielajiem dīķiem, kuros ik rudeni tiek nolaists ūdens. Tur sastopami daudzu sugu bridējputni; 2) Annuškas pļavas – sausas nekultivētas pļavas Sausās Daugavas krastā, kā arī blakus esošā upe ar krācēm, kur koncentrējas ūdensputni un kaijas, bet pļavās iespējami reti ziemotāji, piemēram, lielā čakste, peļu klijāns vai purva pūce; 3) Doles muižas (Daugavas muzeja) parks (10 ha) – laba novērošanas vieta dažādiem parku un meža putniem.

Sausajā Daugavā ir divas vietas, kur var novērot putnu koncentrācijas: 1) pie augšgala, kur upe ir sekla, ar smilšainu pamatu un vairākiem avotiem. Šajā vietā ietek Bērzes kanāls ar spēcīgu straumi, bet no Doles salas puses – kanāls no zivju dīķiem, padarot šo upes posmu par neaizsalstošu arī ziemas laikā. Tā ir putnu apstāšanas vieta migrāciju laikā, laba ziemošanas vieta zivju gārņiem, ūdensputniem un bridējputniem; 2) posms augšpus Doles muižas parkam (biežāk lietotais nosaukums - Sausā Daugava pie muzeja), ar dolomīta pamatu un krācēm. Daudzu ūdensputnu ziemošanas vieta, kā arī laba bridējputnu un pīļu barošanas vieta vasaras otrajā pusē – rudenī.

NOKĻŪŠANA. Līdz visām aprakstītajām vietām var nokļūt izmantojot autotransportu, braucot pa šoseju A5, A6 vai A7. Pie Daugavas var piebraukt no šosejas A6, iegriežoties Dārziņu ciematā pa Jāņogu ielu pie Rumbulas. Daugavu var apskatīt no vairākām vietām arī no Doles salas, piemēram, no stāvlaukuma pie Rīgas HES (aiz Rīgas HES apakšstacijas) vai no Vecdoles drupām. Jāatzīmē, ka salas piekrastes lauki ir privātīpašums, tāpēc, vēlams tur ilgi neuzturēties. Gar Daugavas abām malām var brīvi pārvietoties visā posmā, izņemot kādus 100 metrus lejpus Rīgas HES ēkai, kur ir noteikta aizsardzības zona, par ko liecina brīdinājuma uzraksti.

Lai aizbrauktu līdz Dārziņu attekai, nepieciešams iebraukt Dārziņu ciematā, nogriezties pa 39. līniju un nobraukt līdz pašai attekai, kur var novietot automašīnu un pastaigāties gar attekas, un tajā ieplūstoša kanāla, krastu. Piebraukšana pie attekas ir iespējama arī no citām ielām, piemēram, braucot gar Daugavmalas ielu, iebraucot 31. vai 47. līnijā. Daļa attekas ir pārskatāma arī no Rīgas ūdenskrātuves puses, mašīnu var novietot bezmaksas stāvlaukumā pie Zirņu pussalas.

Uz Doles salu var iebraukt izmantojot A5 šoseju, iegriežoties salā pa autoceļu pie Rīgas HES ēkas. Pie zivju dīķiem Doles salā var piebraukt tikai pa salas galveno ceļu, aiz Kazpurva iegriežoties zivsaimniecībā “Dole”. Ja tur uzturas darbinieki, vēlams informēt viņus par vizītes mērķiem. Paši zivju dīķi nav norobežoti ar žogu. Līdz Annuškas pļavām var nokļūt pa zemesceļu, kas iet apkārt visai Doles salai. Pa to pašu ceļu var aizbraukt arī līdz Doles muižas parkam. Parks ir norobežot ar žogu, ieeja maksas. Putnu vērošanas nolūkos var sarunāt arī bezmaksas parka apskati. No parka var labi redzēt plašu Sausās Daugavas posmu. Lai tuvāk apskatītu šīs upes posmu augšpus parka, var iet ar kājām gar upes malu līdz krācēm. Savukārt, pie Sausās Daugavas augšgala var tikt tikai braucot pa zemesceļu no Ķekavas puses.

Rīgas HES ūdenskrātuve ir apskatāma no jebkuras vietas, izņemot ar žogu norobežotu teritoriju no abām pusēm pie pašās HES ēkas, kuru apsargā stacijas darbinieki. Gar visu ūdenskrātuves betonēto krastu iet kājnieku ceļš vai šoseja. Automašīnu var atstāt stāvlaukumā pie Zirņu pussalas, Dārziņu ciematā vai Salaspilī. Citās vietās uz autoceļa mašīnu novietot ir aizliegts.

Ar sabiedrisko transportu var nokļūt līdz Dārziņu ciematam, izmantojot 15. autobusu (galapunkts Rumbulā) vai 15D., 18. un 18A. autobusa maršrutus, ar galapunktu Dārziņu ciematā pie 51. līnijas. Ekskursijai ar kājām vai ar velosipēdu var izmantot dzelzceļu satiksmi, braucot līdz Rumbulas, Dārziņu, Doles vai Salaspils stacijām. Līdz Doles salai trīs reizes dienā kursē autobuss no Salaspils līdz Doles muižas parkam. Vasaras laikā līdz salai var tikt arī pa Daugavu ar satiksmes kuģīšiem (maršruts no Daugavas krastmalas Rīgas centrā līdz Annuškas pieturai salas ziemeļu galā). Pie Sausās Daugavas var piebraukt arī ar sabiedrisko transportu, kas brauc līdz Katlakalnam vai Ķekavai.

SEZONAS UN PUTNI. Zemāk sarakstā uzskaitīta daļa parasto un visas retās putnu sugas, kuras teritorijā novērotas pēc 1991. gada. Retajām sugām iekavās norādīts novērošanas gads vai ziemas periods, ja novērojums bijis abos kalendārajos vienas ziemas gados.

Doles salā un tās apkārtnē novērotie putni:*

Pavasara mēnešos: mazais dūkuris, melnkakla dūkuris (1993), pelēkvaigu dūkuris, lielais dumpis, melnais stārķis, ziemeļu gulbis, mazais gulbis, Kanādas zoss (1993), pelēkā pīle, ķerra, garknābja gaura, koku pīle (1993, no nebrīves izbēdzis putns), mazā gaura, jūras ērglis, klinšu ērglis (1995), bezdelīgu piekūns, laukirbe, jūras žagata, smilšu tārtiņš, tumšā tilbīte, pļavas tilbīte, lielā tilbīte, parastais šņibītis, terekija (1994), reņģu kaija, Kaspijas kaija (2004), mazais ķīris, mazais zīriņš, gredzenūbele (2005), ūpis, zivju dzenītis, tītiņš, lielā čakste, bārdzīlīte, Seivi ķauķis, somzīlīte, sniedze, niedru stērste.

Vasaras mēnešos: melnkakla gārgale (1987, 1993, 2003), mazais dūkuris (ligzdo), cekuldūkuris (ligzdo), lielais dumpis (ligzdo), melnais stārķis, paugurknābja gulbis (ligzdo), lielā pūkpīle (1992), lielā gaura (ligzdo), ķerra, zivju ērglis (1993, 2004), niedru lija (ligzdo), lauku piekūns (ligzdo), bezdelīgu piekūns, kukaiņu piekūns (2004), laukirbe, dumbrcālis, ormanītis (1993), ūdensvistiņa (ligzdo), jūras žagata (ligzdo), dzeltenais tārtiņš, smilšu tārtiņš, upes tārtiņš (ligzdo), melnā puskuitala, kuitala, tumšā tilbīte, pļavas tilbīte, lielā tilbīte, purva tilbīte, meža tilbīte, upes tilbīte, akmeņtārtiņš (1992), lielais šņibītis, gaišais šņibītis, trulītis, Temminka šnibītis, parastais šnibītis, gugatnis, mazais ķīris, reņģu kaija, mazais zīriņš, melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš (2005), lielais zīriņš (1996), jūras zīriņš (1992), lauku balodis (ligzdo), ūpis (ligzdo), pupuķis, tītiņš, vidējais dzenis, krasta čurkste (Daugavas krastā Doles salā atrodas lielākā kolonija Latvijā), stepes čipste (2000), bārdzīlīte (ligzdo), Seivi ķauķis (ligzdo), krūmu ķauķis (1993), somzīlīte (ligzdo), dārza stērste, niedru stērste (ligzdo), ģirlicis, mazais svilpis (ligzdo), mājas strazds (daudzu tūkstošu īpatņu nakšņošana Dārziņu vecupes niedrājā).

Rudens mēnešos: brūnkakla gārgale (1992, 1994), mazais dūkuris, cekuldūkuris, jūras krauklis, lielais baltais gārnis (2002), zivju gārnis, ziemeļu gulbis, mazais gulbis, meža zoss, baltpieres zoss, sējas zoss, baltvaigu zoss (1993, 2000), platknābis, pelēkā pīle, brūnkaklis, ķerra, kākaulis (neregulāri), melnā pīle (1994), mazā gaura, jūras ērglis, ķīķis, lauku lija (2005), purva piekūns, bezdelīgu piekūns, lielais piekūns (1992), paipala (2001), reņģu kaija, tumšā tilbīte, lielā tilbīte, gaišais šņibītis, gugatnis, ķikuts (1992), vistilbe, ausainais cīrulis (1992), bezdelīga (19.11.2000. - vēlākais rudens novērojums Latvijā), bārdzīlīte, ūdensstrazds, akmeņčakstīte, sniedze, kalnu ķeģis (2003), lauku zvirbulis (vietām baros līdz 300-600 īpatņiem).

Ziemas mēnešos: mazais dūkuris (neregulāri), cekuldūkuris (2001), pelēkvaigu dūkuris (1990), jūras krauklis, lielais dumpis (neregulāri, kopš 2000/01), zivju gārnis (regulāri kopš 1999), paugurknābja gulbis (arī poļu forma Cygnus olor immutabilis), ziemeļu gulbis, mazais gulbis (1994, 1995), baltpieres zoss (2005), sējas zoss (2004/05, 2005/06), meža zoss (1993, 2000), baltvaigu zoss (1999/2000), garkaklis (2005), krīklis, baltvēderis, platknābis (2008), lielgalvis (2001), brūnkaklis, cekulpīle, ķerra (1993, 2005), kākaulis (1990, 1996), tumšā pīle (1992, 2005/06), mazā gaura, lielā gaura (lielāka iekšzemes koncentrācija Latvijā, līdz 3200 īpatņiem vienlaikus), garknābja gaura (2001, 2005), jūras ērglis, peļu klijāns, bikšainais klijāns, lauku piekūns (1993), purva piekūns (1993, 2006), laukirbe, dumbrcālis (1999, 2001, 2004-2006), ūdensvistiņa (regulāri), laucis, ķīvīte (1996), sloka (1997), mērkaziņa (1998, vienīgais zināmais novērojums ziemas laikā Latvijā), vistilbe (1996, 2005, 2006), reņģu kaija (1993, 1994), melnspārnu kaija (lielākā ziemošanas vieta Latvijā, līdz 400 pieaugušie putni vienlaikus), lielā polārkaija (2006), Kaspijas kaija (2004), lielais ķīris (neregulāri), purva pūce (2000), zivju dzenītis, mazais dzenis, baltmugurdzenis (1997), melnā dzilna, pelēkā dzilna, vidējais dzenis, lauku cīrulis (pavasara migrants 2004), baltā cielava (2005/06), pļavu čipste (2004), lielā čakste, ūdensstrazds, paceplītis, sarkanrīklīte, pelēkais strazds (baros līdz 500 īpatņiem), plukšķis (2006), bārdzīlīte (regulāri), somzīlīte, meža zīlīte, dzeltenā stērste, niedru stērste (2004, 2006), sniedze (neregulāri), žubīte, ziemas žubīte (2005), kalnu ķeģis (1994, 2008), gaišais ķeģis (2006), dižknābis (regulāri), mājas strazds (2006), krauķis.

Pateicoties dāņu ornitologa Edija Fritzes (Eddie Fritze) regulārajiem putnu novērojumiem blakus esošajā Rumbulas izgāztuvē (Getliņi), kopš 2004. gada šajā vietā atzīmētas vairāku sugu reti sastopamas kaijas, kā, piemēram, Kaspijas kaija (regulāri), rietumu reņģu kaija · tundras kaija (Larus fuscus graellsii · heuglini, regulāri), lielā polārkaija (marts-aprīlis 2005), melngalvas kaija (aprīlis 2006), un jauna suga Latvijai - Vidusjūras kaija (jūlijs-augusts 2005). Acīmredzot lielākā daļa no šiem putniem, kopā ar citām kaijām, no izgāztuves lidoja uz Daugavas posmu starp Dārziņiem un Doles salu.

*) Atkarībā no sezonas retākie putni iezīmēti sarkanā krāsā (t.sk. iekšzemē retāk sastopamie jūras putni). Sugu saraksta sastādīšanai izmantoti autora novērojumi (1991-2006, 270 ekskursijas), kā arī citu putnu novērotāju dati (g.k. no www.putni.lv datu krājuma). Novērotāji: V.Ādamsons, D.Boiko, A.Celmiņš, G.Graubics, A.Fomičevs, K.Funts, J.Lipsbergs, O.Keišs, M.Kilups, A.Klepers, A.Kuročkins, I.Mārdega, K.Millers, I.Oiguss, A.Platais, E.Račinskis, V.Roze, A.Zacmanis.

 

NB! Saturs nav labots kopš 2010. gada vai pat senāk.

Daugavas līcis lejpus Rīgas HES, vietā kur ieplūst Dārziņu attekas ūdeņi. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm03

Dārziņu atteka 2005.g. 23. martā. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm04

Dārziņu attekas ūdeņi ieplūst Daugavā, 2004.g. 27. novembris. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm05

Neaizsalis Daugavas posms lejpus Dārziņu attekas ieplūšanas vietas 2005.g. 13. martā. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm06

Rīgas HES ūdenskrātuves mala Salaspils pusē. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm07

Pie Rīgas HES. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm08

Kaijas uz Daugavas ledus 2005.g. 19. februārī. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm09

"Daugavas muzejs" (Doles muiža) pie Sausās Daugavas Ķekavas pusē. Foto: Ruslans Matrozis.
bkm

Krastu čurkstu kolonija Doles salas austrumu krastā pie Gundegām, 5-Mai-2008. Foto: Ruslans Matrozis.