Par
plukšķa
Turdus iliacus ziemošanu Latvijā ir zināms jau vismaz
vairākus gadu desmitus. Piemēram, J.Priednieks (1983) raksta, ka "pēdējās
desmitgadēs" (1960-tie, 1970-tie gadi) ir zināmi vairāki ziemošanas
gadījumi. Ziemā 2002.-2003., kura vismaz decembrī un janvāra sākumā ir
bijusi ļoti auksta, plukšķi Latvijā novēroti lielākā skaitā nekā parasti -
līdz marta sākumam 18 novērojumi (21 īpatnis). Vienas ziemas laikā tik daudz
novērojumu līdz šim nav ziņots. Kāpēc šajā ziemā plukšķu ir vairāk pat
neskatoties uz auksto un sniegaino ziemu? Viens skaidrojums varētu būt, ka
bargā ziemā tos vieglāk pamanīt - tie uzturas pie apdzīvotām vietām barības
un ūdens meklējumos. Cits skaidrojums varētu būt bagātīgā pīlādžu raža 2002.
gada rudenī. Pīlādžu bija daudz ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un
iespējams arī Somijā. Jau N.Transehe un R.Sināts (1936) raksta: "... uz
dienvidiem dodas oktobrī vai arī, ogām bagātos rudeņos, tikai novembrī". Šie
autori tomēr nemin nevienu plukšķa ziemošanas gadījumu.
Pievienotajā kartē atzīmētas plukšķa novērošanas vietas šajā ziemā.
Redzams, ka pārsvarā tie novēroti Latvijas centrālajā daļā, kur ivairāk novērotāju. Jādomā, ka līdzīgā koncentrācijā tie varētu būt
arī visā pārējā Latvijā. Salīdzinājumam pievienoti dati no
Igaunijas. Tur lielākā daļa no visiem ziemojošajiem plukšķiem
novēroti Sāremā salas dienvidu galā, Sõrves putnu stacijas apkārtnē.
Citur Igaunijā decembrī bija 3 novērojumi (pa 1 īpatnim katrā
vietā), bet janvārī un februārī prom no Sõrves ir tikai pa vienam
novērojumam - 1 īpatnis katrā vietā (http://www.vironlintuseura.fi/eng_sivu.html,
saite vairs nestrādā).
Relatīvi lielais skaits Sāremā salā skaidrojams ar to, ka šeit ir
putnu rudens migrācijas trase, un pēdējie migranti drīzāk izvēlas
palikt uz salas nekā šķērsot jūru. Klimats turklāt Igaunijas salās
ir maigāks nekā kontinentā.
Divās iepriekšējās ziemās Latvijā bija attiecīgi 4 novērojumi
2000.-2001. gg. un tikai 2 novērojumi 2001.-2002. gg. Zemāk dots
novērojumu uzskaitījums 2002.-2003. gg. ziemai. Kā jau minēts
augstāk, šajā ziemā bija 18 novērojumi (21 īpatnis). Kāds varēja būt ziemojošo plukšķu
kopskaits? Teiksim, ja pamanīti 10%, 5% vai varbūt tikai 3-4%.
Tas nozīmētu, ka atsevišķās ziemās Latvijā uzturas 100-300 plukšķi.
Ievērojami vairāk nekā minēts grāmatā "Latvijas meža putni"
(LOB 2002). Tur ziemotāju skaits novērtēts "0-10 putnu"
robežās. |