Plukšķa ziemošana 2002-2003

Sākumlapa

Par plukšķa Turdus iliacus ziemošanu Latvijā ir zināms jau vismaz vairākus gadu desmitus. Piemēram, J.Priednieks (1983) raksta, ka "pēdējās desmitgadēs" (1960-tie, 1970-tie gadi) ir zināmi vairāki ziemošanas gadījumi. Ziemā 2002.-2003., kura vismaz decembrī un janvāra sākumā ir bijusi ļoti auksta, plukšķi Latvijā novēroti lielākā skaitā nekā parasti - līdz marta sākumam 18 novērojumi (21 īpatnis). Vienas ziemas laikā tik daudz novērojumu līdz šim nav ziņots. Kāpēc šajā ziemā plukšķu ir vairāk pat neskatoties uz auksto un sniegaino ziemu? Viens skaidrojums varētu būt, ka bargā ziemā tos vieglāk pamanīt - tie uzturas pie apdzīvotām vietām barības un ūdens meklējumos. Cits skaidrojums varētu būt bagātīgā pīlādžu raža 2002. gada rudenī. Pīlādžu bija daudz ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un iespējams arī Somijā. Jau N.Transehe un R.Sināts (1936) raksta: "... uz dienvidiem dodas oktobrī vai arī, ogām bagātos rudeņos, tikai novembrī". Šie autori tomēr nemin nevienu plukšķa ziemošanas gadījumu.

Pievienotajā kartē atzīmētas plukšķa novērošanas vietas šajā ziemā. Redzams, ka pārsvarā tie novēroti Latvijas centrālajā daļā, kur ivairāk novērotāju. Jādomā, ka līdzīgā koncentrācijā tie varētu būt arī visā pārējā Latvijā. Salīdzinājumam pievienoti dati no Igaunijas. Tur lielākā daļa no visiem ziemojošajiem plukšķiem novēroti Sāremā salas dienvidu galā, Sõrves putnu stacijas apkārtnē. Citur Igaunijā decembrī bija 3 novērojumi (pa 1 īpatnim katrā vietā), bet janvārī un februārī prom no Sõrves ir tikai pa vienam novērojumam - 1 īpatnis katrā vietā (http://www.vironlintuseura.fi/eng_sivu.html, saite vairs nestrādā). Relatīvi lielais skaits Sāremā salā skaidrojams ar to, ka šeit ir putnu rudens migrācijas trase, un pēdējie migranti drīzāk izvēlas palikt uz salas nekā šķērsot jūru. Klimats turklāt Igaunijas salās ir maigāks nekā kontinentā.

Divās iepriekšējās ziemās Latvijā bija attiecīgi 4 novērojumi 2000.-2001. gg. un tikai 2 novērojumi 2001.-2002. gg. Zemāk dots novērojumu uzskaitījums 2002.-2003. gg. ziemai. Kā jau minēts augstāk, šajā ziemā bija 18 novērojumi (21 īpatnis). Kāds varēja būt ziemojošo plukšķu kopskaits? Teiksim, ja pamanīti 10%, 5% vai varbūt tikai 3-4%. Tas nozīmētu, ka atsevišķās ziemās Latvijā uzturas 100-300 plukšķi. Ievērojami vairāk nekā minēts grāmatā "Latvijas meža putni" (LOB 2002). Tur ziemotāju skaits novērtēts "0-10 putnu" robežās.

Decembris

15.12. Jelgava - 1. A.Kalvāns.
27.12. Aizpute - 1 pie Lažas ūdenskrituma, Liepājas r. R.Rekmanis.
28.12. Ogre - dzirdēta balss pie meža tehnikuma. V.Roze.
29.12. Ķemeri - 1 kopā ar zaļžubītēm pie pārrauta ūdensvada, Jūrmala. V.Vintulis.
31.12. Tukums - 2 stacijas apkārtnē. V.Roze.

Janvāris

04.01. Carnikava - 1, dažkārt kopā ar pelēkajiem strazdiem (vismaz līdz 11.01.), Rīgas r. M.Lukševics.
05.01. Annenieki - 1 ceļa malā, Dobeles r. G.Lacombe.
11.01. Lapmežciems - 1 pie Starpiņupītes ietekas jūrā, Tukuma r. J.Ķuze, A.Liepa, D.Liepa.
12.01. Dobele - 1 parkā. A.Klepers, L.Priedāja-Klepere.
14.01. Rīga - 1 pie 17., 23. trolejbusu galapunkta Dzelzavas ielā (vismaz līdz 16.01.). M.Tīrums, A.Klepers.
27.01. Liepāja - 1 pie karaostas kanāla tilta. M.Maskalāns.

Februāris

02.02. Biksti - 1 ceļa malā; netālu uzturējās arī 25-30 pelēkie strazdi, Dobeles r. G.Lacombe.
02.02. Alūksne - 1 pilsētā kopā ar melno meža strazdu un svilpjiem. J.Cīmiņš.
09.02. Liepa - 3 kopā ar pelēkajiem strazdiem Liepas ciema centrā, Cēsu r. E.Račinskis, I.Mārdega.
09.02. Ķemeri - dzirdēts migrācijas sauciens no pārlidojoša putna pl. 20:30 vakarā, Jūrmala. V.Vintulis.
20.02. Melluži - 1 novērots, Jūrmala. A.Kuročkins.

Marts

09.03. Biksēre - 1 novērots, Madonas r. K.Millers.
09.03. Sabile - 1 novērots un dzirdēts sauciens, Talsu r. V.Šalavejus.

Informācijas avoti

LOB 2002. Latvijas meža putni. 2. izdevums. Rīga.
Transehe N., Sināts R. 1936. Latvijas putni. Rīga.
Viron Lintuseura - Estonian Birding Society - http://www.vironlintuseura.fi/eng_sivu.html (saite vairs nestrādā).
Приедниекс Я. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 170-171.

Augšup

xxxx