Sākumlapa

Putni.lv datu bāze

Interneta lappuse www.putni.lv apkopo dažādus putnu novērojumus, kuri tālāk tiek atspoguļoti lappuses ziņu pārskatos un tiek izmantoti sadaļā "Latvijas putni". Šeit dots īss skaidrojums, ko nozīmē 'putni.lv datu bāze', pēc kādiem principiem tiek apkopoti novērojumi un par kādu datu apjomu ir runa.

Iegūtās ziņas tiek ierakstītas Microsoft datu bāzes programmā "Access". Tā ir viena liela tabula ar 18 datu kolonām:

- Mēnesis
- Datums
- Laiks
- Sugas zinātniskā nosaukuma saīsinājums (6 burti)
- Sugas latviskais nosaukums
- Skaits
- Vecums
- Dzimums
- Migrācijas virziens (ja ziņots)
- Piezīmes (jeb kāda papildus informācija)
- Filtrēšanas kods (dažādiem kodiem pēc vajadzības, piem., pirmie / pēdējie novērojumi u.c.)
- Vieta
- Rajona saīsinājums (2 burti)
- X koordinātas
- Y koordinātas
- Koordinātu ņemšanas vieta (piem., Kaņieris, Ragaciema stūris; Pape, mols; Nagļi, Orenīši, dīķis nr. 4 un tamlīdzīgi)
- Koordināšu filtrēšanas kods (lai atfiltrētu atkārtotu novērojumu koordinātes vienā un tajā pašā vietā)
- Novērotāji

Datu bāzes fragments ar dažiem bikšainā klijāna novērojumiem (no 199 šīs sugas ierakstiem):

Uz 2010. gada augustu datu bāzē ir vairāk kā 34700 ierakstu, aptverot visas Latvijas putnu sugas. Novērojumi tiek uzkrāti atbilstoši novērojumu atlases kritērijiem. Datu bāzē nonāk tikai pietiekami nozīmīgi un interesanti novērojumi. Vairāk novērojumu ir par retām un migrējošām putnu sugām, mazāk par bieži sastopamām nemigrējošām sugām. Daži piemēri: lielais baltais gārnis - 488, lielais piekūns - 176, dūņšņibītis - 101,  dīķu tilbīte - 98, šaurknābja pūslītis - 108, īsastes klijkaija - 171, cekulainais cīrulis - 161, citroncielava - 153, zilrīklīte - 91, grīšļu ķauķis - 38 ieraksti.

Izmantojot koordinātes, iespējams izveidot kartes ar novērošanas vietu punktiem. Piemēram, karte ar sarkanās klijas novērošanas vietām:

Datu bāzes šķirošanas un filtrēšanas iespējas ļauj veikt ātru datu atlasīšanu daudzveidīgi kombinējot parametrus visās 18 datu kolonās. Piemēram, dažās sekundēs iespējams noskaidrot, kad un cik dūņšņibīši novēroti Mērsragā. Filtrēšanas rezultāts - "14 novērojumi no 21.05.1986. (pirmais) līdz 28.08.2004. (pēdējais), kopā 21 īpatnis (1-2 katrā novērojumā)". Cits uzdevums - atlasīt agrākos pavasara novērojumus svīrei līdz 10.05. ieskaitot. Rezultāts - "16 novērojumi, visi Kurzemē vai Rīgā, agrākais 27.04.2003. Tukumā". Tie ir tikai daži piemēri kā ātri tiek sameklēti interesējošie dati. Patreiz to iespējams izdarīt tikai uz tiem datoriem, kur atrodas datu bāzes fails vai tā kopijas. Piekļuve datu bāzei on line režīmā internetā patlaban netiek nodrošināta. Vairums nozīmīgāko datu tomēr ir pieejami arī internetā, šīs lappuses sadaļā "Latvijas putni".

Uz augšu