Sākumlapa

Arhīvs 2002

Sākumlapa

Pierādīta purva pūces ligzdošana pie Virešiem

Vietas atklāšana notika pateicoties nejaušībai - 8. jūnija vakarā Jānis Cīmiņš brauca garām kādam plašam laukam dažus kilometrus uz austrumiem no Virešiem Alūksnes rajonā, kad pamanīja pārlidojam čūskērgli Circaetus gallicus. Apstājies, lai novērotu kurp aizlido ērglis, JC pamanīja dažas lijas, bet tās bija tālu virs laukiem. Ejot tuvāk lijām, kādus 200 m no ceļa negaidot tika piedzīvots purva pūču Asio flammeus pāra uzlidojums. Pūces bija acīmredzami uztrauktas un riņkoja zemu virs galvas. Tas bija pl. 21:30, un jau tajā brīdī JC radās aizdomas par ligzdošanu. Pilnīgai pārliecībai tomēr vajadzēja atrast ligzdu. Tikai nolemts pieaicināt  papildspēkus, kas ieradās divas dienas vēlāk - 10. jūnija vakarā. Komandā bija Jānis Cīmiņš, Agris Celmiņš, Guntis Graubics un Valdis Roze. Vakarā un naktī tika veikti novērojumi, lai atklātu ligzdas vietu. # Sākums bija daudzsološs - ap pl. 20:00 pāri laukam lidoja niedru lija Circus aeruginosus, un nebija ilgi jāgaida, kad no kāda posteņa izlidoja purva pūces tēviņš un uzbruka lijai. Līdz ar to bija skaidrs, ka pūces joprojām ir šeit un sargā teritoriju. Pl. 20:25 parādījās arī mātīte. Vispirms tā izlidoja uz stabiņa lauka vidū un piecas minūtes vēlāk sāka medīt. Saule vēl bija diezgan augstu un pūču pārvietošanos varēja labi izsekot. # Kamēr mātīte medīja, tēviņš pa to laiku uzturējās postenī liela krūma malā. Desmit minūtēs mātīte nomedīja pirmo peli un ar to nolaidās uz stabiņa, pārtvēra peli no kājām knābī un izlidoja virzienā uz "ligzdu", (kā mēs tajā brīdī domājām). Bez liekas riņķošanas tā nolaidās kādā vietā pļavas līdzenumā (skat. 1. attēlu). Tā tomēr izrādījās vienīgā reize, kad mātīte devās uz šo vietu. Turpinājumā, nepilnas pusstundas laikā tā ar barību (peli vai putnēnu) nolaidās vēl divās dažādās vietās, bet samērā tālu no pirmās vietas (pa kreisi no stabiņu rindas 1. attēlā). Tas sarežģīja situāciju, un radās šaubas vai ligzdu izdosies atrast. Pēc pl. 21:00 gan mātīte, gan tēvinš regulāri devās izlidojumos - abi medīja, tēviņš riestoja (bez dziesmas), tomēr visvairāk laika pūces pavadīja tupot uz stabiņiem. Mazuļu barošana vismaz līdz pusnaktij vairs netika novērota. Varbūt tas notika naktī uz rīta pusi, bet to mēs nevaram apstiprināt, jo pēc pusnakts un līdz pl. 4:30 novērojumi bija pārtraukti. Jāpiezīmē, ka vakarā pūču uzmanību samērā ilgi piesaistīja lapsa, kas medīja līdzās stabiņu rindai. Izdevās novērot kā lapsa "izcēla" laukirbi - acīmredzot atrada tās ligzdu. Pūces uzturējās lapsas tuvumā un patrulēja virs tās atrašanās vietas. #

Biotops Mazulis zālē Mazuļa spārna garums Mazulis rokās Atradēju komanda

Aptuveni 05:00 no rīta devāmies virzienā uz vietu, kur mātīte vakarā nolaidās ar pirmo peli. Kādas 20 minūtes nesekmīgi pārmeklējām šo rajonu, un kad cerības jau sāka zust, JC uzgāja zālē noslēpušos mazuli! Purva pūces ligzdošana bija pierādīta. Pēdējos gadu desmitos purva pūce Latvijā acīmredzot ligzdo reti vai pat ļoti reti. Nesen ticams ligzdošanas gadījums ir aprakstīts žurnālā "Putni dabā" 11.2 - "Pierādīta purva pūces ligzdošana Madonas rajonā" (U.Bergmanis, V.Cīrulis 2001). Šajā gadījumā ligzda tomēr nav atrasta un pierādījums balstās uz it kā dzirdētām mazuļu balsīm, t.sk. jau maija sākumā. Šeit jānorāda, ka purva pūces mazuļi atrodoties uz zemes balsi neizdod, lai nepievilinātu ienaidniekus. Arī novērotās lidojošās pīkstošās pūce suga nav droši noteikta. Līdz ar to novērojums pie Virešiem ir pirmais pēdējos gadu desmitos, kad purva pūces ligzdošana Latvijā ir pierādīta 100% droši [Agris Celmiņš, Jānis Cīmiņš, Guntis Graubics un Valdis Roze].

Baltkakla mušķērājs pie Papes ezera

Pasākuma "Torņu cīņas 2002" laikā 19. maijā pl. 8:13 Papes ezera dienvidu galā pie "Trumpenieku" mājām (pie laivu piestātnes) tika atklāts baltkakla mušķērāja Ficedula albicollis tēviņš. Komandai veicot apgaitu, putns tika pamanīts osī, kuram vēl nebija saplaukušas lapas. Sākotnēji tas tika apskatīts tikai pāris sekundes līdz pārlidoja uz liepu, kur tam nekavējoties uzbruka melnais mušķērājs F.hypoleuca. Putns nozuda lapotnē un aptuveni pusstundu nebija manāms. Par laimi tas tomēr atgiezās un atkal īslaicīgi bija novērojams osī bez lapām. Turpmāk tas uzturējās bērzu un liepu lapotnē, kur praktiski nebija saskatāms, izņemot īsos pārlidojumos starp zariem. Šajā laikā tas sāka dziedāt un tā atrašanās vietu varēja pateikt pēc dziesmas virziena. Uz dažām minūtēm tas bija ielidojis arī ābeļdārzā, tomēr saskatīt to tur neizdevās. # Dziesmas apraksts - "siet, siet ... siet", 2-3 un vairāk zilbju sērijas augstā tonī ar mazliet griezīgu pieskaņu, bet ar svilpiena kvalitāti. Radās iespaids, ka toņa augstums starp zilbēm mazliet atšķīras - cita augtāk, cita zemāk. Dziesma pilnīgi atšķirīga no melnā mušķērāja dziesmas. Drīzāk salīdzināma ar pelēkā mušķērāja Muscicapa striata dziesmu, tomēr zilbes pastieptas garākas, līdz ar to svilpiena kvalitāte un dziesma skaļāka. # Kopumā putns tika novērots vienu stundu līdz pl. 9:15. Tomēr vizuāli labi apskatāms tas bija mazāk par minūti. Ņemot vērā īslaicīgo parādīšanos ārpus lapotnes, iegūtais fotoattēls uzskatāms par lielu veiksmi. Šis bija trešais baltkakla mušķērāja novērošanas gadījums Latvijā. Pirmais bija 2000.g. jūnijā Krāslavas rajonā pie Ēžezera, bet otrais Ances apk., Ventspils r. 2001.g. maijā. Interesanti, ka arī pirmajā gadījumā novērošanas vieta atrodās cieši līdzās ezeram. Papē tomēr piemērotais biotops ir ļoti ierobežots - neliela platlapu koku grupa pie viensētas [Agris Celmiņš, Valdis Ādamsons un Guntis Graubics].

Kontaktiem: a.celmins@gmail.com.