|
 |
Vietas
atklāšana notika pateicoties nejaušībai - 8. jūnija vakarā Jānis
Cīmiņš brauca garām kādam plašam laukam dažus kilometrus uz
austrumiem no Virešiem Alūksnes rajonā, kad pamanīja pārlidojam
čūskērgli
Circaetus gallicus. Apstājies, lai novērotu kurp aizlido
ērglis, JC pamanīja dažas lijas, bet tās bija tālu virs laukiem.
Ejot tuvāk lijām, kādus 200 m no ceļa negaidot tika piedzīvots purva
pūču Asio flammeus pāra uzlidojums. Pūces bija acīmredzami
uztrauktas un riņkoja zemu virs galvas. Tas bija pl. 21:30, un jau
tajā brīdī JC radās aizdomas par ligzdošanu. Pilnīgai pārliecībai
tomēr vajadzēja atrast ligzdu. Tikai nolemts pieaicināt
papildspēkus, kas ieradās divas dienas vēlāk - 10. jūnija vakarā.
Komandā bija Jānis Cīmiņš, Agris Celmiņš, Guntis Graubics un Valdis
Roze. Vakarā un naktī tika veikti novērojumi, lai atklātu ligzdas
vietu. # Sākums bija daudzsološs - ap pl. 20:00 pāri laukam lidoja
niedru lija Circus aeruginosus, un nebija ilgi jāgaida, kad
no kāda posteņa izlidoja purva pūces tēviņš un uzbruka lijai. Līdz
ar to bija skaidrs, ka pūces joprojām ir šeit un sargā teritoriju.
Pl. 20:25 parādījās arī mātīte. Vispirms tā izlidoja uz stabiņa
lauka vidū un piecas minūtes vēlāk sāka medīt. Saule vēl bija
diezgan augstu un pūču pārvietošanos varēja labi izsekot. # Kamēr
mātīte medīja, tēviņš pa to laiku uzturējās postenī liela krūma
malā. Desmit minūtēs mātīte nomedīja pirmo peli un ar to nolaidās uz
stabiņa, pārtvēra peli no kājām knābī un izlidoja virzienā uz
"ligzdu", (kā mēs tajā brīdī domājām). Bez liekas riņķošanas tā
nolaidās kādā vietā pļavas līdzenumā (skat. 1. attēlu). Tā tomēr
izrādījās vienīgā reize, kad mātīte devās uz šo vietu. Turpinājumā,
nepilnas pusstundas laikā tā ar barību (peli vai putnēnu) nolaidās
vēl divās dažādās vietās, bet samērā tālu no pirmās vietas (pa
kreisi no stabiņu rindas 1. attēlā). Tas sarežģīja situāciju, un
radās šaubas vai ligzdu izdosies atrast. Pēc pl. 21:00 gan mātīte,
gan tēvinš regulāri devās izlidojumos - abi medīja, tēviņš riestoja
(bez dziesmas), tomēr visvairāk laika pūces pavadīja tupot uz
stabiņiem. Mazuļu barošana vismaz līdz pusnaktij vairs netika
novērota. Varbūt tas notika naktī uz rīta pusi, bet to mēs nevaram
apstiprināt, jo pēc pusnakts un līdz pl. 4:30 novērojumi bija
pārtraukti. Jāpiezīmē, ka vakarā pūču uzmanību samērā ilgi
piesaistīja lapsa, kas medīja līdzās stabiņu rindai. Izdevās novērot
kā lapsa "izcēla" laukirbi - acīmredzot atrada tās ligzdu. Pūces
uzturējās lapsas tuvumā un patrulēja virs tās atrašanās vietas. #
Aptuveni 05:00 no rīta devāmies virzienā uz vietu, kur mātīte
vakarā nolaidās ar pirmo peli. Kādas 20 minūtes nesekmīgi
pārmeklējām šo rajonu, un kad cerības jau sāka zust, JC uzgāja zālē
noslēpušos mazuli! Purva pūces ligzdošana bija pierādīta. Pēdējos gadu desmitos purva
pūce Latvijā acīmredzot ligzdo reti vai pat ļoti reti. Nesen ticams
ligzdošanas gadījums ir aprakstīts žurnālā "Putni dabā" 11.2 -
"Pierādīta purva pūces ligzdošana Madonas rajonā" (U.Bergmanis,
V.Cīrulis 2001). Šajā gadījumā ligzda tomēr nav atrasta un
pierādījums balstās uz it kā dzirdētām mazuļu balsīm, t.sk. jau
maija sākumā. Šeit jānorāda, ka purva pūces mazuļi atrodoties uz
zemes balsi neizdod, lai nepievilinātu ienaidniekus. Arī novērotās
lidojošās pīkstošās pūce suga nav droši noteikta. Līdz ar to
novērojums pie Virešiem ir pirmais pēdējos gadu desmitos, kad purva
pūces ligzdošana Latvijā ir pierādīta 100% droši [Agris Celmiņš,
Jānis Cīmiņš, Guntis Graubics un Valdis Roze].
|
|
 |
Pasākuma "Torņu
cīņas 2002" laikā 19. maijā pl. 8:13 Papes ezera dienvidu
galā pie "Trumpenieku" mājām (pie laivu piestātnes) tika konstatēts
baltkakla mušķērājs Ficedula albicollis. Komandai
veicot apgaitu putns tika pamanīts osī, kuram vēl nebija
saplaukušas lapas. Sākotnēji tas tika apskatīts tikai pāris sekundes
līdz pārlidoja uz liepu, kur tam nekavējoties uzbruka melnais
mušķērājs F.hypoleuca. Putns nozuda lapotnē un aptuveni
pusstundu nebija manāms. Par laimi tas tomēr atgiezās un atkal
īslaicīgi bija novērojams osī bez lapām. Turpmāk tas uzturējās bērzu
un liepu lapotnē, kur praktiski nebija saskatāms, izņemot īsos
pārlidojumos starp zariem. Šajā laikā tas sāka dziedāt un tā
atrašanās vietu varēja pateikt pēc dziesmas virziena. Uz dažām
minūtēm tas bija ielidojis arī ābeļdārzā, tomēr saskatīt to tur
neizdevās. # Dziesmas apraksts - "siet, siet ... siet",
2-3 un vairāk zilbju sērijas augstā tonī ar mazliet griezīgu
pieskaņu, bet ar svilpiena kvalitāti. Radās iespaids, ka toņa
augstums starp zilbēm mazliet atšķīras - cita augtāk, cita zemāk.
Dziesma pilnīgi atšķirīga no melnā mušķērāja dziesmas. Drīzāk
salīdzināma ar pelēkā mušķērāja Muscicapa striata dziesmu,
tomēr zilbes pastieptas garākas, līdz ar to svilpiena kvalitāte un
dziesma skaļāka. # Kopumā putns tika novērots vienu stundu līdz pl.
9:15. Tomēr vizuāli labi apskatāms tas bija mazāk par minūti. Ņemot
vērā īslaicīgo parādīšanos ārpus lapotnes, iegūtais fotoattēls
uzskatāms par lielu veiksmi. Šis bija trešais baltkakla mušķērāja
novērošanas gadījums Latvijā. Pirmais bija 2000.g. jūnijā
Krāslavas rajonā pie Ēžezera, bet otrais Ances apk., Ventspils
r. 2001.g. maijā. Interesanti, ka arī pirmajā gadījumā novērošanas
vieta atrodās cieši līdzās ezeram. Papē tomēr piemērotais biotops ir
ļoti ierobežots - neliela platlapu koku grupa pie viensētas [Agris
Celmiņš, Valdis Ādamsons un Guntis Graubics]. |
