Ievads - satura skaidrojumi

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Eiropā sastopama gar Adrijas jūras piekrasti no Slovēnijas ziemeļos līdz Albānijai un Grieķijai dienvidos, vietām Itālijas dienvidos un gar Melnās jūras piekrasti Bulgārijā. Nodalīta populācija Krievijas teritorijā posmā starp Azovas un Kaspijas jūru. Izplatības centrs ir Turcijā, kur ligzdo praktiski visā teritorijā izņemot Melnās jūras dienvidu piekrasti. Sastopama arī Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā (bet nav Kaukāza kalnos). Tuvajos Austrumos vietām Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlā, Irākā un Irānā. Ziemo rietumu un centrālajā Indijā. Ģeogrāfisku variāciju nav (Byers, Olsson, Curson 1995).

 
xxxx

Melngalvas stērste Emberiza melanocephala

Nesebras apkaime, Bulgārija, 4-Jūn-2016, T. © Igors Deņisovs.

XENO-CANTO ierakstu krājums

Latvijā divi novērojumi. Senākais novērojums 1857. gadā iekļauts uzskaitījumā nesen. Līdz šim nebija pārliecinošas informācijas vai novērošanas vieta (Livland, Russow 1880) ir atzīstama tagadējās Latvijas teritorijā. Nesen iegūtā O. fon Lēvisa (1886) publikācijā ir apliecinājums, ka novērojums bijis Vidzemē posmā starp Limbažiem un Matīšiem (Матрозис 2018). Ir zināms vēl viens XIX gs. iegūts eksemplārs bez izcelsmes vietas un datuma (Kawall, Merkel 1846). Šis "novērojums" izdalīts atsevišķi kā vēsturiski zināms, bet ne kā droši pierādīts Latvijas teritorijai. Detalizētāk par to R.Matroža (2014) rakstā.

Garums: 16-18 cm (Byers, Olsson, Curson 1995).

Novērojumi

Saīsinājumi

1. Limbaži - Matīši, Lm-Vm, 1857, 12-Jūn (datums kā publikācijā, kalendāra stils nav zināms). 1 T minētajā posmā. O. fon Lēvis. Oriģinālais teksts publikācijā:

1857 am 12. Juni sah ich einen Kappenammer, Emberiza melanocephala, auf einer Fahrt (unweit des Lahtsche Krug zwischen Lemsal und St. Mathäi) unmittelbar am Wege auf einem trockenspitzigen Wacholderbuch sitzen. Es schien ein altes männliches Exemplar mit tief schwarzer Kappe zu sein, welches ich genau beobachten, aber in Ermangelung eines Schießgewehres nicht erlangen konnte.* (Löwis 1886).

2. Skultes apkaime, Lm, 2014, 22-Mai, 1 T fotografēts. R.Steggerda (Dabasdati).

Citi iespējami novērojumi bez precīzas vietas un datuma
Kurzeme (?), XIX gs. (periodā 1829-1846), 1 T iegūts Kurzemes Provinces muzejam (Kawall, Merkel 1846). Eksemplārs šobrīd glabājas LU Zooloģijas muzejā.

Uzskaitījumā izmantota informācija no Ruslana Matroža vēsturisko materiālu krājuma.

*) Tulkojums pirmā novērojuma aprakstam: 1857. gada 12. jūnijā novēroju melngalvas stērsti Emberiza melanocephala, kura tupēja sausā kadiķa krūmā (ceļā starp Limbažiem un Matīšiem netālu no "Lahtsche Krug"). Šķiet tas bija pieaudzis tēviņš ar koši melnu galvu. Apskatīju no neliela attāluma, bet nevarēju iegūt, jo nebija šaujamieroča.

Literatūra un internets

BirdLife International. 2017. Species factsheet: Emberiza melanocephala. Retrieved from http://www.birdlife.org on 24th May 2017. Byers C., Olsson U., Curson J. 1995. Buntings and Sparrows. A Guide to the Buntings and North American Sparrows. Pica Press. Sussex. Kawall H., Merkel E. 1846. Die Vögel von Liv-, Ehst- und Kurland. Korrespondenzblatt des Naturforschender Vereins zu Riga 13: 41–47. Löwis von O. 1886. Aus mainem ornithologischen Notizbuch. Der Zoologische Garten 27, 8: 251-256. Matrozis R. 2014. Matrozis R. 2014. Par melngalvas stērstes statusu Latvijā. Putni dabā 2: 36-37. Russow V. 1880. Die Ornis Ehst-, Liv- und Curlands. Dorpat. Матрозис Р. 2018. Литературное наследие барона Оскара фон Левиса (1838-1899) по разным вопросам орнитологии Лифляндии. Русский орнитологический журнал 27, экспресс-выпуск 1594: 1681-1704.

Melngalvas stērste Emberiza melanocephala. Nesebras apkaime, Bulgārija, 30-Mai-2016, T. © Igors Deņisovs.
bkm

Melngalvas stērste Emberiza melanocephala. Pazardžik apkaime, Bulgārija, 3-Jūl-2008, T. © Otars Opermanis.

Labots 18 May 2018