Vidusjūras bezdelīga

Agrākā Daurijas bezdelīgas Cecropis daurica pasuga, kas nesen izdalīta kā monotipiska suga ar areālu S Eiropā, N Āfrikā un uz E līdz Irānai, Pakistānai un NW Indijai (Gill, Donsker, Rasmussen 2024). Ziemo Āfrikā.

Birds of the World

Vidusjūras bezdelīga Cecropis rufula

Kiriş, Antalya, Turcija, 31-Mai-2023. © Igors Deņisovs.

Latvijā pieci novērojumi, senākais kopš 1851. gada, kad viens īpatnis nošauts toreizējās Livonijas teritorijā pie Pantenes muižas (tagad Mazsalacas novada Sēļu pagasts). Šī eksemplāra atrašanās Dorpatas (Tartu) Zooloģijas muzejā minēta vairākās vēsturiskās publikācijās (Seidlitz 1861; Löwis 1886; Loudon 1909; Ottow 1910). Neskatoties uz to, vēlāko gadu Latvijas ornitofaunas aprakstītāji šo novērojumu vērtējuši dažādi. N.Tranzē un R.Sināts (1936) Vidusjūras bezdelīgu iekļauj sugu uzskatījumā, taču pauž šaubas par novērojuma ticamību. Vēlāk N.Tranzē (1965) piemin šo novērojumu bezdelīgas Hirundo rustica sadaļā, neizdot Vidusjūras bezdelīgu kā atsevišķu vienību. Divos citos XX gs. otrās puses ornitofaunas aprakstos Vidusjūras bezdelīga nav pieminēta vispār (Baumanis, Blūms 1969; Виксне 1983). Izskatot augstāk minēto vēsturisko literatūru top skaidrs, ka 1851. gada novērojums tomēr ir lielā mērā ticams. Par novērojuma ticamību liecina, pirmkārt, tas, ka iegūtā eksemplāra sugas piederību noteica Dorpatas muzeja speciālisti (muzejā tolaik strādāja Zooloģijas profesors Dr. A.E.Grube), un tas tika eksponēts universitātes Zooloģijas kabinetā vismaz līdz XIX gs. beigām (Seidlitz 1861; Löwis 1886; Ottow 1910). Savukārt eksemplāra iegūšanas apstākļus (ieskaitot precīzu datumu) savās piezīmēs un vēlāk publikācijā visai detalizēti ir aprakstījis pats O. fon Lēvis (1886). Diemžēl šobrīd eksemplārs Tartu muzejā vairs nav atrodams (muzeja atbildes vēstule R.Matrozim). Nobeidzot jāpiezīmē, ka dažās publikācijas kļūdaini minēts novērošanas gads. Iespējams, ka kļūda aizsākusies ar G.Zeidlica (1861) publikāciju, kur novērojums datēts ar 1855. gada maiju. Varbūt tas ir gads, kad eksemplārs nonāca muzejā? Pareizais novērošanas datums ir 1851. gada 7. maijs. Vēsturiskās literatūras izpēti veica Ruslans Matrozis.

Garums: 16-17 cm (Turner, Kirwan 2020).

Novērojumi

Saīsinājumi

1. Pantene, 1851, 7-Mai (pēc jaunā stila), 1 nošauta (Löwis 1886). Eksemplārs kādreiz glabājās Tartu Zooloģijas muzejā.
2. Ozolaine, Ba, 2011, 4-Mai, 1 kopā ar bezdelīgām virs Ozolaines dīķiem. E.Laucis.
3. Kolka, Ta, 2012, 23-Mai, 1 lokāli uz vadiem kopā ar bezdelīgu. C.Kehoe.
4. Apšuciems, Tu, 2014, 12-Mai, 1 fotografēta. A.Lagzdiņa (Dabasdati).
5. Kolka, Ta, 2015, 7-Mai, 1 lokāli uz vadiem. C.Kehoe.

Literatūra un internets

Baumanis J., Blūms P. 1969. Latvijas putni. Liesma.

Gill F., D.Donsker & P.Rasmussen (Eds). 2024. IOC World Bird List (v14.2). doi: 10.14344/IOC.ML.14.2.

Loudon H. 1909. Vorlufiges Verzeichnis der Vögel der russischen Ostseeprovinzen Estland, Livland und Kurland. Ежегодникъ Зоологического музея Императорской Академiи наукъ. Санктпетербургъ.

Löwis von O. 1886. Aus meinem ornithologischen Notizbuch. Zoologische Garten 27, 8: 251-256.

Ottow B. 1910. Bemerkung über Hirundo rufula, erbeutet in Livland. Ornithologische Monatsberichte 18, 10: 159.

Seidlitz G. 1861. Verzeichnis der Säugetiere, Vögel, Reptilien und Amphibien der Ostseeprovinzen, mit Bezugnahme auf die Sammlung der Naturforscher-Gesellschaft zu Dorpat. Sitzungsberichte der Naturforscher-Gesellschaft zu Dorpat in den Jahren 1853-1860. Dorpat 367-411.

Transehe von N. 1965. Die Vogelwelt Lettlands. Hannover-Doehren.

Transehe N., Sinats R. 1936. Latvijas putni. Rīga. Mezu Departaments.

Turner A. and G.M.Kirwan. 2020. Red-rumped Swallow Cecropis daurica, version 1.0. In Birds of the World (S.M.Billerman, B.K.Keeney, P.G.Rodewald and T.S.Schulenberg, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.rerswa1.01. Accessed 24 August 2024.

Виксне Я. (ред.). 1983. Птицы Латвии. Территориальное размещение и численность. Рига. Зинатне.