Lielais dumpis

Izplatīts Eirāzijā vidējos platuma grādos. Rietumeiropā populācija izkliedēta, bet tālāk uz austrumiem, sākot no Austrumeiropas, areāls plašā joslā plešas pāri kontinentam līdz Klusā okeāna piekrastei un Sahalīnai. Atsevišķa populācija Dienvidāfrikā. Ziemo W un S Eiropā, Vidusjūras baseinā, S un SE Āzijā. Atsevišķi putni šķērso Sahāru un ziemo ekvatora rajonā, vai arī paliek Nīlas baseinā. Divas pasugas: Eiropā - B.s.stellaris, Dienvidāfrikā - B.s.capensis (Martínez-Vilalta, Motis, Kirwan 2020).


Pavasarī ierodas ligzdotāji	Vasarā ligzdo niedrājos	Rudenī aizceļo, bet tas notiek samērā vēlu	Ziemo mazā skaitā

Birds of the World

Lielais dumpis Botaurus stellaris

Baznīcas dīķis, Zvārdes pagasts, Saldus novads, 28-Mai-2015. © Jānis Jansons.

Riesta balss. Skrundas apkārtne, 20-Apr-2008. © Ints Folkmanis.
Riesta balss. Engures ezers, Lepsts, 31-Mai-2009. © Edmunds Račinskis.

Latvijā veiktie ieraksti (xeno-canto)
xeno-canto krājums

Detalizētāka informācija XC saitē
Vienmēr labāk ar austiņām

Latvijā samērā parasts ligzdotājs ar niedrēm aizaugušos ezeros un dīķos. TT skaits ligzdošanas sezonā novērtēts diapazonā 390-771 (BirdLife International 2017). Savukārt V.Ķerus u.c. (2021) vērtējumā populācijas lielums - 422 TT. Salīdzinoši lielā skaitā arī caurceļo, domājams pat vairāk nekā Latvijā ligzdo. Nelielā skaitā regulāri pārziemo. Jānorāda, ka agrāk, līdz 1980-tajiem gadiem, lielā dumpja ziemošana bija reta parādība. Sekojošajās desmitagadēs ziemotāju skaits ir ir pamazām pieaudzis un jādomā turpina pieaugt aizvien siltāku ziemu iespaidā. Pirmais zināmais lielā dumpja ziemas novērojums ir kopš XIX gadsimta, kad viens īpatnis nošauts pie Līvāniem 1899. gada 7. janvārī (jeb 20. janvārī pēc jaunā stila) (Sawitzky 1899). Nākamais liela dumpja ziemošanas novērojums zināms 1967. gada februāra beigās, kad viens īpatnis konstatēts Engures ezerā (Lipsbergs 1978). Ieskaitot šo īpatni, līdz 1980-to gadu sākumam bija zināmi ne vairāk kā trīs ziemotāju novērojumi, visi Engures ezerā (Тауриньш 1983). Līdz XX gs. beigām novēroti vēl 10 īpatņi, no kuriem tikai viens Engures ezerā. Savukārt XXI gs. sākumā, līdz 2008. gada janvārim ieskaitot, novērots vēl 21 īpatnis - vairums rietumu un centrālajā Latvijā (ziņas no putni.lv datu krājuma). Austrumlatvijā ziemā zināms tikai viens novērojums - viens īpatnis 2001. gada janvārī - februārī uzturējās Jēkabpils rajona* Silabebru ezerā (A.Avotiņš sen.). Slēptā dzīves veida dēļ lielais dumpis ir grūti konstatējams, tāpēc var pieņemt, ka dažu īpatņu regulāra ziemošana aizsākas jau 1980-to gadu vidū, un kopš tā laika ziemotāju skaits ir pakāpeniski audzis, sasniedzot 20-40 īpatņus.

Garums: 64-80 cm, spārnu izpletums: 125-135 cm (Martínez-Vilalta, Motis, Kirwan 2020).

Tekstā izmantota informācija no Ruslana Matroža vēsturisko materiālu krājuma.

*) Pēc administratīvā iedalījuma līdz 2009. gadam.

Novērojumi

Saīsinājumi

Agrākie pavasara migranti
Ogre, 8-Feb-2016, migrācijas balss tumsā virs pilsētas. A.Pintāne.
Papes ez., Lp, 8-Feb-2018, ieradās ar GPS raidītāju aprīkots putns. J.Reihmanis (Dabasdati) (Birdmap).
Papes ez., Lp. 17-Feb-2019, migrācijas balss tumsā gar ezeru. I.Mednis.
Druvienas apkaime, Gu, 21-Feb-2015, migrācijas balss naktī. G.Grandāns.
Buļļciems, Jm, 25-Feb-2010, migrācijas balss naktī virs Lielupes. J.Mančinskis.

Agrākā riesta balss ziemā-pavasarī
Kaņieris, Tu, 25-Jan-2020, neaktīvi klusi - trīs sērijas (3, 4 un 5 saucieni). E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).
Kaņieris, Tu, 27-Feb-2008, dzirdēts arī 28-Feb. J.Ragže.
Engures ez., Ta, 27-Feb-2016, neaktīvi iedziedājās ezera N galā. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati).
Lielupes grīvas pļavas, Jm, 1-Mar-2022. Vita (Dabasdati).
Engures ez., Ta, 2-Mar-2015, ezera N daļā. Novērotāja vārds nav zināms.

Vēlākā riesta balss vasarā
Papes ez., Lp, 3-Jūl-2008, 2 īpatņu balsis. K.Millers.
Vasku-Irlavas dīķi, Tu, 1-Jūl-2007, 2 īpatņu balsis. V.Ādamsons, G.Graubics, I.Līdaka.

Rudens migrācijas maksimumi
Papes ez., Lp, 23-Nov-1999, vismaz 19 pēc balsīm (t.sk. 7 vizuāli) vakarā startē-migrē virs ezera. A.Celmiņš, V.Roze, G.Graubics.

Vēlākie rudens migranti
Pape, Lp, 3-Dec-2012, 2 migrantu balsis vakarā ezera W malā. V.Ādamsons, G.Grandāns, R.Rekmanis.
Pape, Lp, 27-Nov-1996, migranta balss tumsā. A.Celmiņš.
Rudbārži, Ku, 27-Nov-2016, migranta balss tumsā. R.Rekmanis.
Pape, Lp, 26-Nov-2010, migranta balss tumsā. G.Grandāns.
Pape, Lp, 24-Nov-1999, 7 ar balsīm startē vakarā no ezera. A.Celmiņš, V.Roze, G.Graubics.

Literatūra un internets

BirdLife International. 2017. European birds of conservation concern: populations, trends and national responsibilities. Cambridge, UK: BirdLife International. Lipsbergs J. 1978. Kā jāveic putnu fenoloģiskie novērojumi. Dabas un vēstures kalendārs 1979. gadam. Rīga: 81-87. Martínez-Vilalta A., A.Motis and G.M.Kirwan. 2020. Great Bittern Botaurus stellaris, version 1.0. In Birds of the World (J.del Hoyo, A.Elliott, J.Sargatal, D.A.Christie and E.de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.grebit1.01. Accessed 27 November 2020. Sawitzky W. 1899. Beiträge zur Kenntnis der Baltischen Ornis. Die Vogelwelt der Stadt Riga und Umgegend. Korresp. Bl. Naturf.-Ver. Riga. 62: 191-218. Тауриньш Э. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 22-23.

Lielais dumpis Botaurus stellaris. Baznīcas dīķis, Zvārdes pagasts, Saldus novads, 28-Mai-2015. © Jānis Jansons.
bkm

Lielais dumpis Botaurus stellaris. Baznīcas dīķis, Zvārdes pagasts, Saldus novads, 28-Mai-2015, brīdis, kad putns izdod balsi. © Jānis Jansons.
bkm

Lielais dumpis Botaurus stellaris. Baznīcas dīķis, Zvārdes pagasts, Saldus novads, 28-Mai-2015. © Jānis Jansons.
bkm