Satura skaidrojumi
Ievadlappuse // Front page in Latvian

Izplatīts Eiropas lielākajā daļā, izņemot ziemeļus, kur areāla mala sniedzas līdz Skotijai, Dānijai, Latvijai un Krievijā aptuveni līdz Maskavai un dienvidu Urāliem. Ārpus Eiropas visā Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā, Tibetā, Ķīnā, Mongolijā, Usūrijā un Sibīrijas dienvidos. Savukārt Āfrikā tās ziemeļu daļā un austrumos gar Sarkano jūru, Sudānā, Etiopijā un Somālijā. Ziemo ligzdošanas areālā. Trīspadsmit pasugas ar neskaidrām ģeogrāfiskām robežām. Latvijā A.n.vidalii, kas integrējas ar A.n.indigena dienvidaustrumos Ukrainā - Krievijā, un ar A.n.noctua dienvidrietumos-dienvidos Čehijā - Slovākijā (Holt et al. 2020).
Birds of the World

Mājas apogs Athene noctua indigena

Nesebra, Bulgārija, 4-Jūn-2016. © Igors Deņisovs. Pasuga pēc vietas areālā (Holt et al. 2017).

XENO-CANTO ierakstu krājums

Vēsturiski bijis biežāk sastopams - vismaz XIX gs. beigās un XX gs. sākumā (Loudon 1906). Patreizējā periodā mājas apogs Latvijā visticamākais neligzdo. Kopš 1986. gada zināmi tikai trīs pierādīti novērojumi.

Garums: 21-23 cm, spārnu izpletums: 54-58 cm (Snow, Perrins 1998).

Novērojumi

 Saīsinājumi

Novērojumi kopš 1986. gada 1.janvāra

Iecava, Ba, 1986, 20-Jūl, balss naktī un vēlāk ap 10-tiem no rīta 1 novērots zem jumta "Brīvzemnieku" fermā (tagad koģenerācijas stacija). A.Kuročkins, V.Smislovs.
Skaistkalne, Ba, 1993, 5-7-Aug, balss un 1 novērots vizuāli (iespējams bija 2 īpatņi). M.Kalniņš (Baumanis, Celmiņš 1995). ®
Mārupe, Ri, 2017, 5-Apr, 1. L.Megne u.c.

Literatūra un internets

Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. - Putni dabā 5, 2: 71-81. Holt D.W., R.Berkley, C.Deppe, P.L.Enríquez, J.L.Petersen, J.L.Rangel Salazar, K.P.Segars, K.L.Wood, G.M.Kirwan, D.A.Christie and J.S.Marks. 2020. Little Owl Athene noctua, version 1.0. In Birds of the World (J.del Hoyo, A.Elliott, J.Sargatal, D.A.Christie and E.de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.litowl1.01. Accessed 23 June 2020. Loudon von H. 1906. Über das Vorkommen des Steinkauzes Carine noctua (Retz.) in den Ostseeprovinzen. Ornithologische Monatsberichte 14, 12: 190-191. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press.

Mājas apogs Athene noctua indigena. Mandraki ciems pie Kerkini ezera, Griekija, 15-Mar-2017. © Kārlis Millers. Pasuga pēc vietas areālā (Holt et al. 2019).
bkm

Mājas apogs Athene noctua indigena. Mandraki ciems pie Kerkini ezera, Griekija, 15-Mar-2017. © Kārlis Millers. Pasuga pēc vietas areālā (Holt et al. 2019).
bkm

Mājas apogs Athene noctua indigena. Kiriş apkārtne, Turcija, 6-Mai-2019. © Igors Deņisovs. Pasuga pēc vietas areālā (Holt et al. 2019).
bkm

Mājas apogs Athene noctua indigena. Nesebra, Bulgārija, 4-Jūn-2016. © Igors Deņisovs. Pasuga pēc vietas areālā (Holt et al. 2019).
bkm

Mājas apogs Athene noctua indigena. Nesebra, Bulgārija, 4-Jūn-2016. © Igors Deņisovs. Pasuga pēc vietas areālā (Holt et al. 2019).
bkm

Mājas apogs Athene noctua lilith. Izraēlā pie Jordānijas robežas, 3-Okt-2013. © Gaidis Grandāns. Pasuga pēc vietas areālā (Holt et al. 2019).