Mājas apogs

Izplatīts Eiropas lielākajā daļā, izņemot ziemeļus, kur areāla mala sniedzas līdz Skotijai, Dānijai, Latvijai un Krievijā aptuveni līdz Maskavai un dienvidu Urāliem. Ārpus Eiropas visā Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā, Tibetā, Ķīnā, Mongolijā, Usūrijā un Sibīrijas dienvidos. Savukārt Āfrikā tās ziemeļu daļā un austrumos gar Sarkano jūru, Sudānā, Etiopijā un Somālijā. Ziemo ligzdošanas areālā. Trīspadsmit pasugas ar neskaidrām ģeogrāfiskām robežām. Latvijā A.n.vidalii, kas integrējas ar A.n.indigena dienvidaustrumos Ukrainā - Krievijā, un ar A.n.noctua dienvidrietumos-dienvidos Čehijā - Slovākijā (Holt et al. 2020).

Birds of the World

Mājas apogs Athene noctua indigena

Nesebra, Bulgārija, 4-Jūn-2016. © Igors Deņisovs.

	xeno-canto krājums
	Detalizētāka informācija XC saitē Vienmēr labāk ar austiņām

Vēsturiski bijis biežāk sastopams - vismaz XIX gs. beigās un XX gs. sākumā (Loudon 1906). Tagad reti novērots. Kopš 1986. gada zināmi tikai seši novērojumi. t.sk. viens ligzdošanas gadījums 2023. gadā. Savukārt iepriekšējais zināmais ligzdošanas gadījums bija 1984. gadā Ventspils apkārtnē (Priednieks u.c. 1989, Dabasdati). Pēdējās desmitgadēs mājas apoga ligzdošana Latvijā tika uzskatīta par maz ticamu (V.Ķerus u.c. 2021).

Garums: 21-23 cm, spārnu izpletums: 54-58 cm (Snow, Perrins 1998).

Novērojumi

Saīsinājumi

Novērojumi kopš 1986. gada 1.janvāra

Iecava, Ba, 1986, 20-Jūl, balss naktī un vēlāk ap 10-tiem no rīta 1 novērots zem jumta "Brīvzemnieku" fermā (tagad koģenerācijas stacija). A.Kuročkins, V.Smislovs.
Jaunbērzes pagasts, Do, ap 1987. gadu maija pirmajā pusē 1 pie fermas "Liepiņas". Agri no rīta dzirdēta balss un redzēts pārlidojam. G.Graubics.
Skaistkalne, Ba, 1993, 5-7-Aug, balss un 1 novērots vizuāli (iespējams bija 2 īpatņi). M.Kalniņš (Baumanis, Celmiņš 1995). ®
Mārupe, Ri, 2017, 5-Apr, 1. L.Megne u.c.

Lejasstrazdi, Do, 2023, jūlijs, 2 (pierādīta ligzdošana). T.Ignatoviča u.c. (Dabasdati).
Nautrēnu pagasts, Re, 2023, 29-Okt, automātisks balss ieraksts. P.Daknis (Dabasdati).
Liepājas osta, 2024, 1-Okt un 30-Nov, 1 uzturas kokmateriālu kaudzēs. E.Smislovs, V.Smislovs u.c. (Dabasdati 1, 2, 3).

Sarkana zīme - pierādīta ligzdošana.

Literatūra un internets

Baumanis J. Celmiņš A. 1995. Latvijas Ornitofaunistikas komisijas pārskats par 1993.-1994.g. Putni dabā 5: 71-81.

Holt D.W., R.Berkley, C.Deppe, P.L.Enríquez, J.L.Petersen, J.L.Rangel Salazar, K.P.Segars, K.L.Wood, G.M.Kirwan, D.A.Christie and J.S.Marks. 2020. Little Owl Athene noctua, version 1.0. In Birds of the World (J.del Hoyo, A.Elliott, J.Sargatal, D.A.Christie and E.de Juana, Editors). Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, NY, USA. https://doi.org/10.2173/bow.litowl1.01. Accessed 3 September 2024.

Ķerus V., Dekants A., Auniņš A., Mārdega I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Loudon von H. 1906. Über das Vorkommen des Steinkauzes Carine noctua (Retz.) in den Ostseeprovinzen. Ornithologische Monatsberichte 14, 12: 190-191.

Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriņš A. 1989. Latvijas ligzdojošo putnu atlants 1980-1984. Rīga. Zinātne.

Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press.